Latvijas patēriņa cenu izmaiņās var vērot Krievijas embargo ietekme uz atsevišķu pārtikas produktu cenām, tomēr tas nav spējis bremzēt kopējā cenu līmeņa pieaugumu, norāda eksperti.
Rezultātā inflācija Latvijā virzās pretēji eirozonas inflācijai – uz augšu.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, palielinājās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem par inflāciju un nākotnes prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Latvijas patēriņa cenu līmeņa izmaiņas septembrī pārsteidz jau otro mēnesi pēc kārtas. Pretēji tam, ko novērojam lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur patēriņa cenas gada griezumā ir samazinājušās, Latvijā inflācija sasniegusi pēdējā laika augstāko rādītāju.
Ar cenas samazinājumu pienam, gaļai un degvielai nav bijis pietiekami, lai bremzētu inflācijas pieaugumu. Krietnu devu cenu līmeņa pieaugumā devuši tabakas izstrādājumi, kas gada laikā kļuvuši par 8,3% dārgāki. Būtiski cenas pieaugušas arī apaviem – par 7,4%. Dārgāk kļuvis uzturēt arī mājokli – cenas kāpušas par 1,6%, kas nodrošinājis gandrīz trešdaļu no kopējā inflācijas pieauguma gada laikā. Ierasti šim gadam būtisks cenu pieaugums vērojams arī viesnīcu un restorānu nozarē, ko raksturo cenu pieaugums 5,9% apmērā.
No lielāka inflācijas rādītāja pieauguma septembrī mūs pasargājušas degvielas cenas, kas gada griezumā samazinājušās par 3,8%.
Lai gan Latvijas patēriņa cenu līmeņa kāpums gada laikā relatīvā izteiksmē ir būtiski lielāks nekā vidēji Eiropā, satraukumam par pieaugošo inflāciju šobrīd nav pamata. Lielāks drauds ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai ir deflācija, kas samazina uzņēmumu peļņu, attīstības iespējas un kopējo ekonomisko aktivitāti. Pārvēršoties deflācijas spirālē, gan uzņēmumi, gan patērētāji atliek iepirkumus vai investīcijas uz vēlāku laiku, sagaidot zemākas cenas nākotnē, tādējādi apgrūtinot izaugsmi. Mēdz uzskatīt, ka kamēr inflācija ir kontrolējama un atrodas zem 2% sliekšņa, tā veicina investīcijas, ekonomisko attīstību un ir vēlama parādība.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, pārtikas cenu kritumam septembrī bija lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos (par 0,1 procentpunktu). To lielā mērā noteica cenu samazināšanās piena produktiem, gaļas izstrādājumiem un kartupeļiem.
Pazeminoša ietekme uz patēriņa cenām septembrī bija arī cenu samazinājumam transporta pakalpojumiem, kā arī degvielai. Saistībā ar stabilām naftas piegādes prognozēm, kā arī lēnāku pieprasījuma kāpumu pēc naftas produktiem saistībā ar mērenāku globālās ekonomikas attīstību, pasaules naftas cenas turpina samazināties. Tas atspoguļojas arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās - septembrī degvielas cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,02 procentpunktiem. Pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības septembrī būtiski neietekmēja kopējo patēriņa cenu līmeni.
Kopumā šogad septembrī patēriņa cenu līmenis bija par 1% lielāks nekā pirms gada, savukārt gada vidējā inflācija bija 0,4%.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka šī gada pēdējos mēnešos patēriņa cenas turpinās svārstīties atbilstoši sezonalitātei un šogad kopumā gada vidējā inflācija būs zem 1%.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Pēdējā laikā inflācijas tendences pasaulē iezīmē atšķirīgas tendences, kas raksturo reģionu dažādās izaugsmes perspektīvas. Eirozonā izaugsme buksē un to arvien izteiktāk apdraud deflācijas riski. Ņemot vērā ievērojamo jaudu pārpalikumu, vājo darba tirgu un neizteikto algu kāpumu, šajā reģionā turpinās dominēt zemas inflācijas vide. To balstīs arī cenu samazināšanās tendences izejvielām, ieskaitot pārtikai un energoresursiem. Slānekļa gāzes revolūcijas ietekmē naftas cenu līmenis nākamgad varētu svārstīties ap 85 dolāriem par barelu. Šādos apstākļos, kad eksporta izredzes nav spīdošas, zemā inflācija ļaus turpināt uzlabot iedzīvotāju pirktspēju un uzturēt ekonomikas attīstību ar iekšējā patēriņa palīdzību. Nākamgad inflāciju pacels elektroenerģijas cenu pieaugums, tomēr kopumā tā joprojām būs pietiekami zema, lai iedzīvotāji tās negatīvo ietekmi izjustu minimāli. Tikmēr eirozonā arvien lielāks uzsvars tiks likts uz pasākumiem, lai stimulētu izaugsmi un arī inflāciju.
#4/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Septembra patēriņa cenās atspoguļojas arī Krievijas embargo radītā ietekme, piena un piena produktu cenas mēneša laikā kritušās par neraksturīgi apjomīgiem 7,3%.
Līdzīgas tendences ir arī Eiropā. Septembra operatīvie dati rāda, ka eirozonas gada cenu kāpums saglabājies zemajā 0,3% līmenī, to daļēji ietekmējušas vēl joprojām krītošās izejvielu cenas pasaulē. Tiesa, izejvielu cenu kritumu daļēji atsver aizvien vājāks eiro, kas nu jau sasniedzis 2012.gada zemos līmeņus. Latvijas gadījumā tas ir svarīgi degvielu cenu dinamikai un arī gāzes un siltuma tarifu izmaiņām. Tiesa, atšķirībā no eirozonas, Latvijā ir vērojams spējāks darbaspēka izmaksu kāpums, kas pakāpeniski atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā.
Swedbank prognoze šī gada vidējam patēriņa cenu kāpumam saglabājas 0,8% apmērā.