Novembrī patēriņa cenu izmaiņas bijušas netipiski zemā līmenī, norāda eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.
Kaut arī novembrī parasti cenas būtiski neaug, šoreiz cenu samazinājums bijis pārsteigums, ņemot vērā patēriņa pieaugumu, norāda eksperti.
Nākamajā gadā gan cenas visdrīzāk sāks pieaugt, liecina ekspertu prognozes.
Sīkāk ar ekspertu prognozēm iespējams iepazīties galerijā.
#1/5
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Patēriņa cenas šogad bijušas daudz vājākas nekā gaidīts, daļēji tas saistāms ar cenu samazinājumu daudzām izejvielām pasaulē, turklāt kā bonuss šim faktoram bija negaidīti spēcīgais eiro kurss pret dolāru, tādējādi padarot importētās izejvielas vēl lētākas. Taču arī pašmāju ietekme uz cenām bijusi ļoti mērena. Lai gan ir manāms cenu kāpums pakalpojumiem, kas ir vairāk atkarīgi no vietējiem faktoriem, piemēram, darbaspēka izmaksām, kas šogad ir augušas, arī tas ir bijis mērens, gada griezumā pakalpojumi ir vien par 1% dārgāki, preču cenas tikmēr samazinājušās par 0,9%. Gaidāms, ka arī decembrī saglabāsies patēriņa cenu gada deflācija, tādējādi šogad kopumā patēriņa cenas varētu būt aptuveni tādā pašā līmenī kā pērn. Nākamgad gaidāms straujāks cenu kāpums (piemēram, dēļ mērena izejvielu cenu kāpuma, elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām), bet tas nepārsniegs 3% atzīmi.
#2/5
Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds
Būtisks cenu līmeņa kritums novembrī bija pārsteigums un, atšķirībā no atsevišķiem citiem mēnešiem šogad, kad deflāciju izraisīja, piemēram, dārzeņu cenu sabrukums, šoreiz cenu samazinājums ir vērojams lielākajā daļā preču un pakalpojumu grupu. Tā kā šāds plašs cenu kritums ir grūti savienojams ar strauju privātā patēriņa pieaugumu, ir tikai viens loģisks izskaidrojums – vietējā pieprasījuma pieaugums, kas pirmajos 9 mēnešos bija izaugsmes garants, gada beidzamajos mēnešos sāk atslābt un uzņēmēji, lai noturētu pārdošanas apjomus, nedaudz samazina preču un pakalpojumu cenas.
#3/5
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Šī gada cenu dinamika padarīja par muļķiem visus, jo neviens negaidīja, ka cenu līmenis šogad varētu palikt nemainīgs. Jaunākie, tātad novembra dati rāda, ka vidējais inflācijas līmenis šogad varētu būt 0,0%. Nākamā gada cenu izmaiņas nevar padarīt par muļķiem visus, jo prognozes ir pārāk atšķirīgas. Ir gan prognozes par ļoti mērenu cenu kāpumu, par apmēram 2%, gan strauju dzīves sadārdzināšanos un pat cenu katastrofu vai tamlīdzīgiem apzīmējumiem, kuriem grūti pielikt skaitlisku vērtību, bet netieši var izsecināt, ka dažkārt tiek prognozēts pat ar divciparu skaitli mērāms cenu kāpums. Taču ar katru mēnesi šķiet, ka cenu kāpums arī nākamgad būs ļoti mērens. Es sagaidu, ka gada vidējā inflācija 2014.gadā būs nedaudz zem 2%. Tas gan pieļauj stāvāku cenu kāpumu nākamā gada decembrī pret tā janvāri, jo gads vēl sāksies ar ļoti nelielu cenu kāpumu gada griezumā, te ir runa par dažām procenta daļām, ne vairāk. Inflācijas mērenību nākamgad galvenokārt noteiks faktori, kas jau bijuši jūtami šogad. Pie pašreizējām naftas cenu tendencēm un tirgū valdošajām prognozēm arī nākamgad lētāks kļūs gan siltums, gan degviela. Elektrība mājsaimniecībām nākamgad kļūs dārgāka, bet šoreiz daudz mazāki būs cenu kāpuma netiešie efekti, jo vidējie un lielie uzņēmumi elektrības tirgū jau ir. Sagaidāms, ka importa cenas turpinās pārtikas cenas ietekmēt lejupvērsti. Te gan aina nav tik viendabīga, starptautiski tirgojamie piena produkti šogad kļuvuši dārgāki, arī graudu cenas jau atkal meklē ceļu augšup. Taču pavērsieniem nākamgad jābūt patiešām dramatiskiem, lai pārvarētu šī gada laikā notikušās cenu lejupslīdes bāzes efektus. Skaidrs, ka agri vai vēlu jāizpaužas algu kāpuma ietekmei uz vietējo pakalpojumu izmaksām. Atsevišķas pazīmes ir vērojamas, piemēram, inflācija frizētavās sasniegusi 5%, deflācija beigusies izglītības pakalpojumos, taču pagaidām pakalpojumu cenās joprojām vērojamas izteikti pretrunīgas tendences. Dažās produktu kategorijās ir izsīkusi lokālu un specifisku deflāciju veicinošu faktoru ietekme. Piemēram, šī gada sākumā apģērbu mazumtirdzniecības cenas kritās laikā, kad to importa cenas auga, acīmredzot izpaudās pieaugušās tirgotāju konkurences ietekme, bet nu jau apģērbu cenas atkal aug.
#4/5
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Novembrī gada inflācija saglabājās netipiski zemā līmenī, atgriežoties negatīvā diapazonā (-0.4%). Vislielāko negatīvo ietekmi noteica siltumenerģijas un degvielas cenu samazinājums. Novembrim nav raksturīga sezonas cenu ietekme vairākumā preču un pakalpojumu grupu. Tā galvenokārt ir jūtama ar tūrismu saistītajos pakalpojumos, kur vērojams straujākais cenu samazinājums mēneša laikā. Lai gan sezonāli pieauga dārzeņu un kartupeļu cena, notikumi pasaules tirgos noteica pārtikas cenu stabilitāti kopumā. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas novembra datiem labības, gaļas un piena produktu cenas saglabājās stabilas, kamēr augu eļļu cenu kāpumu kompensēja cukura cenas kritums. Pasaules naftas cenu līmenis pašlaik nedaudz pārsniedz to, kāds bija vērojams vidēji oktobrī-novembrī, tāpēc degvielas cenu kritums, kas novembrī turpinājās, decembrī varētu apstāties. Tomēr vidēja termiņa prognozes ir visai labvēlīgas, jo Irāna, Irāka un Lībija varētu palielināt naftas ieguvi, kamēr OPEC valstis vienojušās par 2014. gada mērķi – nemainīgu ieguves apmēru. Naftas ieguvei palielinoties, naftas produktu un atbilstoši arī degvielas cena varētu atkal nedaudz sarukt. AS Latvijas Gāze aplēses liecina, ka 9 mēnešu vidējās mazuta cenas krituma dēļ dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā tuvākajos mēnešos varētu nedaudz sarukt. Tas labvēlīgi ietekmēs arī vidējo siltumenerģijas cenu, kura šā gada laikā jau ir diezgan būtiski sarukusi. Pašlaik nav vērojama aktīva jaunu tarifu plānu iesniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, un šā gada aktualitāte – ražošanas procesa pārkārtošana, piemēram, paplašinot vai uzsākot koģenerāciju, - varētu būt izsmēlusi savas tarifu pazemināšanas iespējas tuvākajā laikā. Tādējādi 2014. gadā siltumenerģijas cenas varētu saglabāt nelielu gada kritumu, taču galvenokārt t.s. bāzes faktoru ietekmē. Kopumā nav gaidāms, ka gada inflācijas līmenis nākotnē saglabāsies tik zems (negatīvs vai tuvs nullei). Šā gada aktuālo inflāciju samazinošo piedāvājuma puses faktoru ietekme pakāpeniski saruks, un 2014. gadā inflāciju pakāpeniski sāks ietekmēt neliels nodokļu sloga samazinājums ienākumiem un neliels nodokļu pieaugums precēm (autogāzei un tabakai).
#5/5
Ekonomikas ministrija
Tradicionāli novembrī nav vērojams būtisks cenu pieaugums, tomēr šogad novembrī novērojamais cenu samazinājums bijis lielākais pēdējo 15 gadu laikā, neņemot vērā 2009.gada deflāciju. Cenu līmeņa samazinājumu novembrī galvenokārt noteica cenu samazinājums pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem, apaviem un transportam. Turpmāk patēriņa cenu izmaiņas lielā mērā būs atkarīgas no ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā un cenu tendencēm pasaulē. Lai arī pēdējos mēnešos patēriņa cenu dinamika ir mērena, pakāpeniski aug patērētāju inflācijas gaidas saistībā ar plānoto eiro ieviešanu, tomēr tās ietekme uz cenām nebūs lielāka par 0,2-0,3 procentiem. Kopumā šogad vidējais patēriņa cenu līmenis saglabāsies iepriekšējā gada līmenī.