Šajā gadā ekonomika uzrāda iepriecinošus rezultātus, norāda eksperti.
Nākamajā gadā gan pieaugums varētu nebūt tik straujš.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem ekonomikas rādītājiem iespējams galerijā augstāk!
#1/6
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
«Vienmēr var labāk» (lasi: ātrāk) ir tiešā veidā attiecināms uz šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. IKP kāpums 3.ceturksnī par 5.8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt tas nav tik daudz bāzes efektu dēļ (pērn 3.ceturksnis nebija īpaši spēcīgs), cik ļoti jestra bijusi arī ceturkšņa izaugsme, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomikai augot par 1.5% pret 2.ceturksni. Tāpat kā iepriekšējos šī gada ceturkšņos izaugsme ir plaša – aug praktiski visi sektori, arvien jūtamāks kļūst uzsilums darba tirgū, kas velk līdzi arī algu kāpumu un iedzīvotāju vēlmi un spēju tērēt. Mazumtirdzniecības apgrozījuma gada kāpums 3.ceturksnī bija 4.9%, tai skaitā nepārtikas precēm bez degvielas jau par 6.7%.
Apstrādes rūpniecības apjomi augustā bija par 12.1% augstāki nekā pērn. Būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija turpat par ceturtdaļu lielāki nekā pērn… un tas viss pat vēl bez nopietna kāpuma banku kreditēšanas portfeļu apjomos. Trešā ceturkšņa cipari tiešām ir jaudīgi – straujākais IKP izaugsmes temps kopš 2012.gada un jau gandrīz vai sasniegts 2007.gada pirmskrīzes līmenis ekonomikas apjoma ziņā. Visas tendences kā prognozējām, bet cipari ir jūtami labāki nekā gaidīts. Šogad reālā IKP izaugsme būs ap 5%, bet līdz ar inflāciju nomināli eiro izteiksmē ekonomika augs tuvu 8%.
Lai gan 3.ceturksņa +5.8% iespējams ir šī biznesa cikla augstākais punkts reālā IKP gada izaugsmes tempā, strauji izaugsmes tempi turpmākajos ceturkšņos nebūs retums, jo ekonomika ir biznesa cikla kāpuma fāzē. Iekšējais pieprasījums joprojām ir “nocieties” iepriekšējo pāris gadu piesardzības dēļ, turklāt pieprasījums eksporta tirgos joprojām ir spēcīgs. Tas nozīmē, ka izaugsmei ir plaša bāze. Naudas būs vairāk, ienākumi augs. Investēt vajag vairāk un tērēt varam vairāk. Ekonomikai tuvākajos pāris gados ir pamats turpināt strauji augt.
Tomēr ir vietā atcerēties slavenā investora Vorena Bafeta reiz teikto: “Paisuma laikā visi peldas, bet bēguma laikā var redzēt, kurš peldējies pa pliko.” Šis ir laiks, kad plikajiem peldētājiem sev sarūpēt peldbikses. Ekonomistu valodā runājot, iedzīvotājiem ir laiks investēt savu prasmju uzlabošanā, uzņēmumiem – ražīguma un ražošanas apjomu palielināšanā, valstij – labas uzņēmējdarbības vides (t.sk., izglītības, veselības aprūpes) izveidošanā. Ekonomikai augot, investēt savā nākotnē ir vieglāk. Šī iespēja ir jāizmanto.
#2/6
Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Šī gada 3. ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5.8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6.2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1.5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs par 4.5%; līdzīgs temps gaidāms arī nākamgad.
Notiek likumsakarīga un veselīga attīstība, ekonomika pamazām mostas no cikliski letarģiskās snaudas, no kuras nav tā īsti pamodusies kopš 2008-2009.gada lielā šoka. Nav šaubu, ka šāds IKP pieaugums var radīt kognitīvu disonansi. Esam taču sev iestāstījuši, ka Latvijas ekonomika ir tik vāja. Var teikt, ka daļu no šī skaistā skaitļa veido veiksmīgas sakritības. Taču pamatā to nosaka rūpīgs uzņēmumu darbs, pirmkārt, jau rūpniecībā paveiktais.
Lielākā un veiksmīgā sakritība ir 23% pieaugums celtniecībā. Skaidrs, ka tas ilgi tā nevar turpināties — šādu kāpumu izraisījuši jauno projektu plūdi pēc sausuma pērn. Nedaudz ironizējot, šeit izpaužas Latvijas ekonomikas darbības t.s. noklusējuma režīms – vai nu nenotiek nekas vai notiek viss vienlaicīgi. Celtniecībā šobrīd ir otrais variants. Plūdi, šoreiz burtiskā nozīmē, atnesuši ļoti skaistu kāpumu enerģētikā, kura precīzais mērījums vēl nav zināms. Savukārt galvenās eksportējošās nozares — apstrādes rūpniecības — pieaugums par 8% ir likumsakarīgs un atspoguļo tās labo konkurētspēju.
Domājams, ka šobrīd, 4. ceturksnī, IKP pieaugums būs lēnāks, orientējoši, nedaudz virs 4%. Šajā periodā jau ir cits bāzes efekts, pagājušā gada 3. ceturksnī ekonomikā bija vājākā gada izaugsme kopš lielās krīzes. Atslābums varētu turpināties arī nākamā gada sākumā, bet pēc tam atkal var gaidīt paātrinājumu — tad visstiprāk izpaudīsies ES fondu makroekonomiskā ietekme, sāks parādīties RailBaltica faktors. Ticama ir arī mājsaimniecību patēriņa kāpuma pakāpeniska pastiprināšanās nākamgad un 2019. gadā. Latvijas patērētāju optimisms uz kopējā Eiropas fona šobrīd ir diezgan vājš, un tas vēl var paaugstināties. Tendence ir labvēlīga, šodien publicētais oktobra ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) rāda, ka patērētāju un uzņēmumu kopīgais noskaņojums ir labākais kopš iepriekšējās desmitgades.
Ekonomikas ilglaicīgās izaugsmes potenciāls gandrīz noteikti ir lielāks par populārāko vērtējumu, kas ir 3%. Kas ir patiesā atbilde, to izšķirs uz ārzemēm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju izvēles – izmantot dzimtenes ekonomikas radītās papildu iespējas vai ne? Katrā ziņā eksporta potenciālais pieaugums ir krietni straujāks un situācijā, kad ekonomika kopumā ir sabalansēta, arī iekšzemes pieprasījuma nozares var augt līdzīgi.
Runājot par iespējamiem politiskajiem lēmumiem, ir jāizmanto šis brīdis darba tirgū, lai veiktu reformas, kas var novest pie darba vietu zuduma, jo cilvēki tad var atrast citu darbu. Tiesa, darba vietas zudīs un radīsies dažādās vietās, tāpēc jārūpējas arī par mobilitātes iespējām. Pats galvenais ir īres dzīvokļu tirgus attīstība, par ko savā jaunākajā pārskatā raksta OECD.
#3/6
Finanšu ministrija
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011.gada, un trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Trešajā ceturksnī uzrādītā izaugsme ir straujākā kopš 2012.gada pirmā ceturkšņa, un būtiski straujāka nekā šā gada pirmajā pusē sasniegtā 4% izaugsme. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP palielinājies par 1,5%, kas tāpat ir ļoti spēcīgs ceturkšņa pieauguma temps.
Spēcīgo ekonomikas izaugsmi turpina noteikt labvēlīgā situācija ārējos tirgos un pasaules izaugsmes paātrināšanās, kā arī investīciju un būvniecības nozares straujā atgūšanās, ekonomikā straujāk ieplūstot ES fondu investīcijām. Pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, īpaši galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ir sekmējis apstrādes rūpniecības strauju kāpumu, un rūpniecības nozare kopā, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos devusi lielāko ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Kopējais rūpniecības izaugsmes temps trešajā ceturksnī bijis līdzīgs kā iepriekšējos ceturkšņos, veidojot 8%, bet tieši apstrādes rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sasniegusi straujāko kāpumu pēdējo piecu laikā, augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinoties par 12,1%.
Lai gan detalizēti dati par IKP pieaugumu pa nozarēm un izlietojumu būs pieejami pēc mēneša, ātrā novērtējuma dati arī parāda, ka būtiskāka loma nekā iepriekšējos ceturkšņos ekonomikas izaugsmē bijusi būvniecības nozarei, kuras izaugsmes temps trešajā ceturksnī paātrinājies līdz 23%, salīdzinot ar 15,9% otrajā ceturksnī un 8,4% pirmajā ceturksnī. Tāpat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums, ko veicinājis straujais strādājošo iedzīvotāju ienākumu kāpums, vidējās algas pieaugumam saglabājoties tuvu otrajā ceturksnī sasniegtajam 8,7% kāpumam. Transporta nozarē savukārt pašlaik pieejamie dati liecina par kravu tranzīta apjomu nelielu samazināšanos caur Latvijas ostām, kamēr maksājumu bilances dati norāda uz kopējo transporta pakalpojumu eksporta kāpumu, visticamāk, augot starptautiskajiem autopārvadājumiem un pasažieru satiksmei lidostā un jūras ostās.
Pašlaik pieejamie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis turpina augt. Par spēcīgāku globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šī gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā skaitā Latvijas septiņu galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidējā ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam jau ir sasniegusi 3,0%, salīdzinot ar 2,3% vēl tikai šā gada maijā. Tāpat arī izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir pieaugusi no 2,4% līdz 2,8%.
Ja labvēlīgā situācija pasaulē un investīciju straujāka ieplūde vēl vairākus ceturkšņus ļaus Latvijai uzrādīt augstus izaugsmes tempus, pēc tam jau daudz lielāka loma būs produktivitātes un konkurētspējas kāpumam, un ar šo jomu šobrīd arī saistās būtiskākie Latvijas ekonomikās izaugsmes riski. Tostarp, ja saglabājas iepriekšējos gados vērojamā produktivitātes atpalicība no algu kāpuma, tas var mazināt ekonomikas ārējo konkurētspēju, un ekonomikas izaugsmes potenciālu var ierobežot arī iepriekšējos gados nepietiekamais investīciju apjoms, kā arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tāpēc ļoti būtiski nodrošināt augstus investīciju piesaistes tempus un ierobežot augošās darbaspēka izmaksas, un tieši uz to vērstus pasākumus un nodokļu pazeminājumus Finanšu ministrija ir iekļāvusi savā jaunajā nodokļu politikas reformas paketē, kas stāsies spēkā nākamajā gadā.
#4/6
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī IKP bija par 5,8% lielāks nekā pirms gada, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes temps 3. ceturksnī bija vēl straujāks nekā gada pirmajā pusē, kad ekonomika pieauga par 4%. Būtisks ieguldījums izaugsmē 3.ceturksnī bija apstrādes rūpniecībai, būvniecībai, kā arī mazumtirdzniecībai.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver:
“IKP provizoriskā pieauguma dati ir apsveicami, jo īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā. Stabili aug eksports un investīcijas. Vienlaikus ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei svarīgi ir palīdzēt uzņēmējiem modernizēt un paplašināt ražošanu, jo ilgstoši uzturēt šādus ekonomikas izaugsmes tempus bez atbilstoša produktivitātes kāpuma nebūs iespējams. Šis laiks ir jāizmanto, lai īstenotu nepieciešamās pārmaiņas – zināšanu ietilpīga eksporta veicināšanu, inovācijas stimulēšanu un cilvēkkapitāla attīstību”.
Kopumā rūpniecības apjomi šā gada 3. ceturksnī pieauga par 8%, pie tam apstrādes rūpniecībā izaugsme pārsniedza 10%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs un gandrīz pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās lielākajās nozarēs – kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.
Tāpat jūtamu ietekmi uz IKP pieaugumu atstāja uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība, ko, no vienas puses, noteica ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana ekonomikā, bet, no otras puses, uzlabojumi darba tirgū. Šā gada 3. ceturksnī būvniecības apjomi palielinājās par gandrīz 1/4, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5 procentiem. Par ekonomikas strauju attīstību liecina arī jaunākie ārējās tirdzniecības dati – šā gada jūlijā-augustā preču eksporta apjomi pieauga par gandrīz 8%, savukārt imports – par 21 procentu.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, prognozējams, ka šogad IKP varētu pieaugt par 4,5%. Sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2018. gadā.
#5/6
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Latvijas IKP 3. ceturksnī ir audzis par 1.5%, gada laikā uzrādot kāpumu 5.8% apmērā. Pārliecinošais kāpums nav pārsteigums. Patlaban izaugsme iegājusi labvēlīgā gultnē. Par to liecina apjoma pieaugums rūpniecībā par 8%, būvniecībā par 23% un pakalpojumu nozarēs par 4%, tai skaitā mazumtirdzniecībā par 5%. Ekonomikas veikumu palīdz izcelt attiecīgā perioda pērnā gada vājums. Un puslīdz droši var teikt, ka šogad ekonomika būs pārliecinoši pārspējusi pat optimistiskākās prognozes.
Patlaban eirozonas perspektīvas saglabā pozitīvu skatījumu. Ekonomiskās aktivitātes aktivizēšanās eirozonā tuvāko divu gadu laikā turpināsies. Tas viss veido labvēlīgu vidi eksporta attīstības turpinājumam. Eksporta attīstība ļaus uzturēt vitalitāti apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības pieaugums astoņos mēnešos ir sasniedzis 8.5%. Nākamgad apjomu kāpums gan nedaudz pierims.
ES fondi būs nozīmīgs būvniecības dzinējspēks, kā arī investīciju katalizators. Tas viss turpinās uzturēt labvēlīgu augsni patēriņa pieaugumam. Pēdējos mēnešos sāk atdzīvoties mazumtirdzniecība, kam nākamgad papildus stimuls būs ne tikai tālāks darba samaksas kāpums, bet arī nodokļu atvieglojumi. Nedaudz iesils arī nekustamā īpašuma nozare, kas šogad vēl atrodas anēmiskā stāvoklī. Liela nenoteiktība saistās ar tranzīta nozares nākotni. Ilgākā laika posmā tā, visdrīzāk, iezīmēs lejupejošu vektoru.
Tas, cik strauju izaugsmi spēs noturēt ekonomika ilgākā laika posmā, būs atkarīgs no spējām mazināt ierobežojošo faktoru, piemēram, darbinieku iztrūkuma, būvniecības jaudu ierobežojumu, ietekmi. Tāpat nepieciešams aktīvāk virzīt teritoriālo reformu un efektivizēt birokrātisko slogu, piemēram, attīstot elektronisko vidi.
Šā gada ekonomikas pieauguma prognoze ir 4.5%, nākamgad tā palielināsies par 3.7%, bet 2019. gadā par 3.2%.
Ar atsevišķiem izņēmumiem, pacēlums eksportā ir vērojams daudzviet pasaulē. Starptautiskā tirdzniecība ir iegājusi izaugsmes fāzē un, protams, jautājums ir – cik ilgi? Pašreizējais uzrāviens lielos vilcienos skaidrojams ar sinhronizētu augšupeju vairums lielo ekonomiku, tomēr OECD indikatori liecina, ka nākamgad tendences sāks atšķirties.
Primārais nosacījums būs globālās ekonomikas izaugsmes nosacījumi. Pēdējo pāris mēnešu laikā OECD saliktais vadošais rādītājs (CLI) lielā mērā ir virzījies sāniski, kas liecina par stabilu izaugsmes tempu ESAO valstīs nākamo 6-9 mēnešu laikā. Tomēr, SEB Global Leading Economic Indicator (GLEI), norāda, ka ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi maksimumu un turpmākajos mēnešos ļoti lēni sāks mazināties. Šobrīd indikators liecina, ka no nākamā gada sākuma ir izaugsmes temps nedaudz saruks, taču turpina liecināt par izaugsmi virs trenda visā prognozes periodā (6-9 mēneši).
#6/6
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Šis gads Latvijas ekonomikā noteikti būs viens no veiksmīgākajiem pēc krīzes periodā un jau šī gada nogalē Latvijas ekonomika varētu pārsniegt pirmskrīzes augstāko līmeni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par +5,8% un ir diezgan ticami, ka trešajā ceturksnī Latvija būs, ja ne visstraujāk augošā, tad vismaz viena no trim straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā. Tādējādi par Latvijas ekonomiku šogad piepildās visoptimistiskākās izaugsmes prognozes un šobrīd jau sagaidu, ka ekonomika izaugsme šogad būs robežās starp 4,5% un 5%.
Arī trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmi noteica tie paši faktori, kas gada pirmajā pusē. Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā beidzot ir sākusies ES fondu apguve, kā rezultātā būvniecība trešajā ceturksnī augusi par ļoti iespaidīgiem 23%. Papildus tam pozitīvas tendences turpinās arī globālajā ekonomikā un līdz ar to par 8% augusi arī rūpniecība. Šiem faktoriem trešajā ceturksnī ir pievienojies arī straujāks tirdzniecības kāpums, taču lielākais jautājums šobrīd ir par to vai šādu izaugsmes tempu spēsim noturēt un ko Latvijas ekonomikā varam gaidīt nākošajos gados.
Ārējo vidi protams prognozēt ir grūti, taču būvniecībā ES fondu apguve vēl tikai šobrīd uzņem apgriezienus un nozarei, visticamāk, būs nepieciešami vēl vairāki gadi, lai atgūtu pērn zaudēto. Tādējādi būvniecība arī nākošajos gados varētu augt krietni straujāk nekā ekonomika kopumā. Tajā pašā laikā šobrīd, visticamāk, atrodamies izaugsmes cikla augstākajā punktā un nākamgad ekonomika tik strauji neaugs. Pēc manām prognozēm nākamgad Latvijas IKP varētu augt par aptuveni 4%, kas joprojām ir pietiekami straujš kāpums un mērenāka izaugsme, visticamāk, būtu pat vēlama, jo pašreiz ekonomika aug virs sava potenciāla. Šobrīd gan nedaudz pārsteidz Lietuva, kur ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir negaidīti sabremzējusies līdz 3,1% un šobrīd grūti pateikt, vai tās ir kādas vienreizējas svārstības vai arī izaugsmes sabremzēšanās liecina par plašākām tendencēm Baltijas reģionā.
Vienlaikus situācija darba tirgū kļūst arvien sarežģītāka. Darba tirgū strauji aug darba samaksa, mazinās bezdarbs un šogad būtiski palielinājies brīvo vakanču skaits. Līdz ar to uzņēmēju noskaņojums mūsu veiktajās Citadele Index aptaujās, kaut arī pozitīvs, tomēr ir jūtami zemāks nekā to varētu gaidīt pie tik straujas ekonomika izaugsmes kā pašreiz. Tieši situācija darba tirgū šobrīd varētu būt būtiskākais iemesls šādai piesardzībai un vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs tiešā veidā atkarīga no tā, cik sekmīgi mums izdosies tikt galā ar izaicinājumiem darba tirgū.