Patlaban Latvijas eksporta apjomos atspoguļojas Krievijas ekonomikas izaugsmes samazinājuma ietekme un eksporta ierobežojumi, norāda eksperti.
Turpmākā eksporta attīstība būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi Latvijas uzņēmēji spēs atrast jaunus tirgus.
Db.lv jau rakstīja, ka 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,2% un importa – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Decembrī Latvija eksportēja preces 810,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 1,065 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,2% (2014. gada novembrī 46%).
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Valstu griezumā, aizvien izteiktāka kļūst Krievijas vārgās ekonomikas un tās rubļa ietekme. Eksports uz Krieviju jau otro mēnesi pēc kārtas uzrāda kritumu, kas mērāms ar divciparu skaitli, decembrī sarūkot par 18%. Eksports uz eirozonas valstīm arī turpinājis kristies. Tiesa, joprojām novērojama pozitīvā tendence, ka eksporta kritums Krievijā un eirozonā tiek kompensēts ar pakāpenisku apgrozījuma kāpumu Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, eksports uz Ungāriju aizvadītā gada laikā vairāk nekā dubultojies, spēji audzis arī eksports uz Zviedriju un Čehiju.
Gaidāms, ka Krievijas recesijas un rubļa krituma ietekme uz Latvijas eksportu kļūs arvien redzamāka, jo Krievijas iedzīvotāju pirktspēja strauji saruks un viņi vienkārši nevarēs nopirkt tikpat daudz, cik iepriekš. Proti, Latvijas eksports uz Krieviju turpinās sarukt. Lai kritumus kompensētu, Latvijas eksportētājiem ir jāturpina noieta tirgu diversificēšana, iekarojot aizvien jaunus tuvākus un tālākus tirgus, kā arī jācenšas palielināt apgrozījumu jau esošos tirgos Eiropā un tālākās valstīs.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Kopumā 2014.gadā eksporta apjomi bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Apjomīgākie pieaugumi vērojami koksnes un tās izstrādājumu, mašīnbūves produkcijas, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksporta grupās. Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu – ES valstīm eksports šajā laikā pieauga par 4%, savukārt uz NVS valstīm – samazinājās par 4,3%. Uz pārējām valstīm eksporta apjomi pieauga par 0,8 procentiem. Preču imports 2014.gadā bija par 0,4% mazāks nekā pirms gada.
2015.gadā nav gaidāms straujš eksporta pieaugums, ko nosaka eksporta ciešā saistība ar tendencēm ārējā vidē. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES turpina pakāpeniski uzlaboties. Savukārt eksportētājus, kuri galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, joprojām ietekmē vājš pieprasījuma NVS valstu tirgos.
#3/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Kā jau prognozēts pēc rekordaugstajiem eksporta rādītājiem oktobrī, gada pēdējos divos mēnešos eksporta kopapjoms samazinājās. Decembrī eksporta kopapjoms palielinājās par 0,02%, jeb aptuveni 100 tūkstošiem eiro, ja salīdzina pret 2013.gada decembri. Nozīmīgākajās eksporta nozarēs decembrī vērojama izaugsme pret iepriekšējā gada decembri, izņemot farmācijas nozari, kur gada griezumā novērots kritums par teju 20%. Mazumtirdzniecībai safasēto medikamentu eksports decembrī samazinājies par 6,2 miljoniem eiro, kas arī veido lielāko daļu krituma šajā nozarē.
Jāsaka gan, ka eksporta nelielo, tomēr pieaugumu decembrī lielā mērā nodrošināja reeksporta nozares, piemēram elektroierīču un elektroiekārtu eksports, kā arī sauszemes transporta līdzekļu eksports, kur pieaugums pret pērnā gada decembri bijis virs 20%. Pēc provizoriskajiem datiem kopumā 2014.gada 12 mēnešos kopējais eksporta apjoma pieaugums ir 2,2%, kas nav slikts rādītājs, ņemot vērā izaicinājumiem pārpilno situāciju ārējos tirgos.
#4/4
Finanšu ministrija
Zema izaugsme eirozonā, straujš Krievijas rubļa vērtības kritums, kā arī ģeopolitiskās situācijas radītā nenoteiktība reģionā ir bremzējusi Latvijas eksporta attīstību 2014. gadā. Tajā pašā laikā eiro vērtības samazinājums un pozitīvā ekonomikas izaugsme Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Čehijā un Ungārijā ir kompensējusi eksporta apjomu kritumu uz eirozonas valstīm un Krieviju. Tādējādi kopējais Latvijas preču eksports pērn bija par 2,2% lielāks nekā 2013. gadā. Tas kopumā vērtējams kā labs sniegums. Savukārt pērnā gada decembrī preču eksporta apjomi salīdzinājumā ar 2013. gada decembri palika nemainīgi. Analizējot lielākas preču eksporta kategorijas, zīmīgi, ka galvenais eksporta virzītājspēks 2014. gadā bija kokapstrādes nozare. Koksnes eksporta apjomi pieauga par 9% salīdzinājumā ar 2013. gadu un lielākais pieaugums bija vērojams eksportā uz Lielbritāniju. Otru lielāko devumu eksporta pieaugumā nodrošināja elektroierīces un elektroiekārtas, gada laikā palielinoties par 13,2%. To pamatā nodrošināja telefonu aparātu, monitoru un projektoru preču eksporta apjomu kāpums. Tomēr jāatzīmē, ka šis pieaugums ir noticis uz reeksporta rēķina, norāda Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Pēc īpatsvara lielākās preču kategorijas jeb lauksaimniecības un pārtikas preču eksports gada laikā samazinājās par 2,3%, taču šīs preču kategorijas struktūra nav viendabīga. Gaļas, zivju un vēžveidīgo, kā arī piena produktiem, kas ir pakļauti Krievijas sankcijām, bija lielākais kritums. Tajā pat laikā ievērojams graudaugu kultūru un alkoholisko un bezalkoholisko preču eksporta palielinājums nedaudz kompensēja pārējo pārtikas preču apjoma samazinājumu.
Preču importa apjomi faktiskajās cenās pērn bija par 0,4% zemāki nekā 2013. gadā kopumā. Taču decembrī salīdzinājumā ar 2013. gada decembri tie pieauga par 7,3%. Importa kopējo kritumu pērn lielā mērā noteicis straujais naftas cenu kritums, un, neskaitot minerālproduktu preču kategoriju, preču imports 2014. gadā uzrādījis 2,5% pieaugumu.
Zemais investīciju līmenis ir viens no negatīvajiem faktoriem, kas bremzēja gan eksporta, gan importa straujāku attīstību. Stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, ārējām pieprasījumam vajadzētu palielināties, taču investīciju trūkums var radīt situāciju, kad ražotājiem var trūkt kapacitātes ražošanas apjomu palielināšanai.
Latvijas uzņēmēju novērtējums par šā gada pirmo ceturksni par produkcijas noieta perspektīvām un eksporta pasūtījumu apjomiem būtiski pasliktinājies. Viens no galvenajiem pesimisma katalizatoriem ir nestabilā ekonomiskā situācija Krievijā un ģeopolitiskie riski reģionā. Pērnā gada decembrī Krievijas rublis sasniedza savu rekordzemo līmeni, kā rezultātā decembrī eksporta apjomi uz Krieviju salīdzinājumā ar 2013. gada decembri samazinājās par 17,8%. Arī šā gada sākumā rublis turpina uzrādīt ļoti svārstīgu attīstības dinamiku, tādējādi uzlabojumi eksportā tuvākajā laikā šajā tirgū nav gaidāmi. Tādēļ turpmākā eksporta attīstība būs atkarīga no jaunu noieta tirgu atrašanas.