Eksports līdz šim ir bijis Latvijas ekonomikas atveseļošanās un izaugsmes dzinulis, bet Eiropas problēmu dēļ tā izaugsme šogad kļūs krietni piezemētāka, līdz ar to ekonomiskā attīstība galvenokārt notiks uz patēriņa rēķina, uzskata ekonomikas eksperti.
Martā Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada izteiksmē saruka par 5,7%, tādējādi norādot uz ne pārāk labvēlīgo situāciju eksporta jomā. Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne vērš uzmanību, ka noskaņojums apstrādes rūpniecībā, sevišķi eksporta nozarēs, turpinājis pasliktināties arī aprīlī. Tādēļ, pēc ekonomistes domām, īstermiņā - tuvākos pāris ceturkšņus mājsaimniecību patēriņš varētu augt straujāk par eksportu.
Swedbank bāzes scenārijs paredz, ka līdz ar vārgu ārējo pieprasījumu un sīvāku konkurenci eksporta tirgos ekonomikas šogad izaugsme kopumā būs lēnāka nekā pērn, sasniedzot aptuveni 4,3%. Tomēr šī prognoze neiekļauj Liepājas metalurga mazāku jaudu noslodzi, līdz ar to, ja vien ražošana netiks atjaunota pilnā apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt arī zem 4%.
Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka liela ietekme IKP pieauguma virzīšanā šobrīd ir patērētāju noskaņojumam, uzņēmumu gatavībai investēt, līdz šim notikušajam parādsaistību apjoma sarukumam, kas ir uzlabojis nefinanšu sektora bilances, arī fiskālās politikas kursa pakāpeniskajai maiņai. Ja nepatikšanas eksportā ieilgs, tad tautsaimniecības izaugsme bez šaubām agri vai vēlu sabremzēsies, piebilst eksperts.
Pagaidām viņš izsaka viedokli, ka IKP šogad varētu pieaugt aptuveni par 4%.
Gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn IKP pieauga par 3,1%.