Šā gada beigās darba tirgus statistiku pasliktinās bez darba palikušie AS Liepājas Metalurgs darbinieki, tomēr nākamgad bezdarba līmenis turpinās samazināties, norāda eksperti.
Rezultātā arī darba samaksa pieaugs, kas veicinās arī to cilvēku atgriešanos darba tirgū, kas kādu laiku ir bijuši bezdarbnieki.
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
3.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka situācija darba tirgū lielā mērā turpina uzlaboties. Nodarbinātība aug, darba meklētāju īpatsvars zemāks nekā gadu iepriekš, un cilvēku īpatsvars, kas iesaistās darba tirgū, kāpj. Pozitīva tendence ir joprojām augošais ekonomiskās aktivitātes līmenis, proti, to cilvēku īpatsvars, kas iesaistās darba tirgū, 3.ceturksnī 66,9% iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem vai nu strādāja vai meklēja darbu. Šis rādītājs ir virs ES vidējā, tomēr ievērojami atpaliekam no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm. Diemžēl to cilvēku īpatsvars, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, 3.ceturksnī pieauga un sasniedza 7% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. 3.ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ir nedaudz pieaudzis līdz 11,8% (no 11,4% 2.ceturksnī), kas daļēji saistāms ar to, ka vairāk cilvēku ir iesaistījušies darba tirgū. Turklāt darba meklētāju īpatsvars ir krietni zemāks nekā gadu iepriekš, kad darbu meklēja 13.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī nākamgad, kad darba meklētāju īpatsvars samazināsies līdz 10,5%. Tiesa, jāņem vērā, ka tuvāko pāris gadu laikā līdz ar bezdarba samazināšanos darba tirgus pakāpeniski kļūs siltāks, proti, augs spiediens celt algas, kas bez atbilstoša ražīguma kāpuma var iedragāt konkurētspēju un tādējādi arī mazināt izaugsmes tempus.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Bezdarba dinamika Latvijā jau ierasti pozitīvi izceļas uz Eiropas fona, no augstākā bezdarba valsts titula 2010. gada sākumā (21,3%) noslīdot līdz 11,8% 3. ceturksnī, kas ir zem eirozonas vidējā bezdarba rādītāja. Neliels bezdarba pieaugums ceturkšņa laikā bija gaidīts iepriekš un neliecina par situācijas pasliktinājumu darba tirgū. Iepriekšējo divu ceturkšņu laikā bezdarba kritums bija ļoti straujš galvenokārt līdzdalības līmeņa krituma ietekmē. Tomēr vidējā termiņā šim rādītājam būtu jāpieaug, jo līdzdalības līmenis ir (ļoti) novēlots indikators attiecībā pret ekonomikas ciklu, tātad tam ir jāatspoguļo spēcīgu tautsaimniecības atkopšanos pēdējo trīs gadu laikā. Proti, ja ar vakardienas bezdarbniekiem štatu aizpildīšanai nepietiek, uzņēmēji pievērš lielāku uzmanību ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju – studentu, pensionāru, mājsaimnieku utt. - nodarbināšanai. Līdzīgi arī nokrītot bezdarba līmenim un atsākoties darba samaksas pieaugumam, par darba iespējām sāk interesēties cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja. Līdzdalības līmeņa pieauguma atsākumu varēja redzēt 3. ceturksnī, kas pilnībā kompensēja kritumu divos pirmajos ceturkšņos, un tas izraisīja nelielu bezdarba pieaugumu (pie noteikta darbvietu skaita augstāks līdzdalības līmenis nozīmē arī augstāku bezdarbu). Sagaidāms, ka pakāpenisks līdzdalības līmeņa pieaugums vidējā termiņā turpināsies, kas ir pozitīva parādība, bet bremzēs bezdarba līmeņa samazinājumu statistikā. Kopumā darba tirgus situācija turpina uzlaboties. Darba iespējas kļūst arvien plašākas, kas redzams nodarbinātības un brīvo darbvietu skaita pieaugumā. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos nodarbinātība pieauga par 21 900, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Šajos apstākļos Nodarbinātības valsts aģentūras efektīva starpniecība varētu palīdzēt 1500 AS Liepājas metalurgs darbiniekiem jeb 0,15% no Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kuri zaudēs darbu metalurģijas milža problēmu dēļ, pietiekami ātri iekļauties jaunajā darba vidē.
#3/4
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis
Neskatoties uz nodarbinātības kāpumu, darba meklētāju īpatsvars trešā ceturkšņa laikā pieauga par 0,4 procentpunktiem. To ietekmēja darba meklētāju un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad šie abi rādītāji diezgan negaidīti uzrādīja samazinājumu. Trešajam ceturksnim parasti gan ir raksturīgs bezdarba kritums, ņemot vērā sezonālos darbus, līdz ar to pēdējos pāris ceturkšņos vērojamās svārstības uz vienu un otru pusi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā varētu būt saistītas ar darba apsekojuma datu neprecizitāti. Turklāt bezdarba līmeņa un nodarbinātības vienlaicīgs kāpums iespējams tieši darba tirgus situācijas uzlabošanās dēļ, kad darba tirgū sāk atgriezties tie cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja vai arī bija zaudējuši cerības atrast to. Tas palielina uzņēmēju iespējas atrast piemērotāku darbinieku, tajā pašā laikā bezdarba rādītāja krišanās var būt lēnāka. Gada pēdējā ceturksnī darba tirgus statistiku negatīvi ietekmēs ne tikai sezonas darbu beigšanās, bet arī Liepājas metalurga problēmas un darbinieku atlaišana, kā rezultātā bezdarba rādītājs palielināsies. Nākamgad nodarbināto iedzīvotāju skaits turpinās palielināties un darba meklētāju skaits varētu samazināties zem 10% atzīmes.
#4/4
Finanšu ministrija
Neskatoties uz palēninājumu, situācijas uzlabošanās darba tirgū joprojām ir stabila, un Latvijā ir visstraujākā bezdarba samazināšanās Eiropas Savienībā. Pozitīvi trešā ceturkšņa datos ir tas, ka darba meklētāju īpatsvara samazināšanos būtiski vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī noteikusi jaunu darba vietu radīšana un nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekme bijusi mazāka. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, lai gan pazemina bezdarba līmeni valstī, pati par sevi nav pozitīvi vērtējama parādība, 3.ceturksnī bijusi mazāk būtiska nekā ceturksni iepriekš. Tomēr jau divus ceturkšņus bijusi vērojama ne īpaši iepriecinošā situācija, kad ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk, arī palielinoties tādu cilvēku skaitam, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, cerības atmetušo skaits ir palielinājies par 4,7%. Tomēr šādu cilvēku īpatsvars starp visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir niecīgs, un arī skaitliskā izteiksmē šis pieaugums veido tikai 1,6 tūkstošus. Nedaudz lēnākos bezdarba samazināšanās tempus trešajā ceturksnī noteikusi gada pirmajā pusē vērojamā ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas darba tirgū atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, un arī turpmākajos ceturkšņos nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās vairs nebūs tik strauji kā gada pirmajā pusē.