Jaunākais izdevums

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums rimsies, uzskata ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.

«Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0,5% ir kā rozīne uz pirmā ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties,» sacīja P. Strautiņš. Pēc viņa domām, 2012. gads sācies lieliski, tomēr esot sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika «atkal ieiet planēšanas fāzē - uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās».

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādīja, ka iedzīvotāji vēl jūtas droši un turpina tērēt, privātpersonu depozītu apjomi šogad turpina lēnām mazināties, samazinās arī iedzīvotāju kredītslogs un pieaug ienākumi, tādējādi atbrīvojot resursus ikdienas tēriņiem.

«Tomēr patērētāju optimisms kļuvis piesardzīgāks. Tiek gaidīts cenu kāpums, un, iespējams, tas arī veicina nepārtikas preču iegādi. Tādējādi vismaz tuvākajā laikā mazumtirdzniecībai vēl būtu jāaug,» sacīja D. Stikuts.

Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka patēriņa pieaugumu šā gada martā īsti nav spējis apturēt arī salīdzinoši lielie rēķini par mājokli. No viņa sacītā izriet, ka kopumā straujie procentuālie pieaugumi gada laikā atbilst ekonomikas atkopšanās gaitai un fonam, kas valdīja pirms gada. «Tādēļ gada otrajā pusē procentuālā izaugsme, pateicoties bāzes efektam, varētu pierimt,» sacīja D. Gašpuitis.

P. Strautiņš secina, ka nav pamata domāt, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības izaugsme pilnīgi apstāsies. «Turklāt ziņas par gaidāmo nodokļu samazināšanu noteikti ietekmēs sabiedrības noskaņojumu,» uzskata DNB bankas eksperts.

Jau ziņots, ka 2012. gada martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieauga par 1%, bet pārtikas preču pārdošana saruka par 0,7%.

Salīdzinot ar pērno martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums šogad palielinājies par 10%. Pārtikas preču grupā pieaugums bijis 3,2%. Nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 13,7%. Auto degvielas mazumtirdzniecības grupā bijis 16,2% pieaugums.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pērno martu palielinājās par 9,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš atklātā vēstulē VID jautā - kā tiek kontrolēta pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksa

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Februārī mazumtirdzniecību negatīvi ietekmēja degvielas pārdošanas apjomi

Lelde Petrāne, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pieauga par 7,4%

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saruka par 1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 4,6%. Lielākais apgrozījuma kritums bija autodegvielas tirdzniecībā – par 13,3%. Mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas tirdzniecību, samazinājās par 1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 10%. Gadu iepriekš – 2014. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums saruka par 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apgrozījums audzis par 3%.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 20,4%. Gadu iepriekš – 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar decembri – apgrozījums saruka par 19,9%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novērots visās lielākajās apakšnozarēs. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk Eiropas Savienībā

Gunta Kursiša, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apjomi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, visstraujāk no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm kāpuši Latvijā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Kopumā gada griezumā visās 27 ES dalībvalstīs mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 0,2%, savukārt eirozonas valstīs kopumā vērojams mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,7%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi sarukuši deviņās valstīs, bet pieauguši – divpadsmit valstīs. Latvijā, kas mazumtirdzniecības apjomu pieauguma ziņā ES bijusi līderos, tas palielinājās par 10,3%. Otra ekonomika ES, kurā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk, ir Igaunija, kurā bija vērojums palielinājums 6,5% apmērā, un trešajā vietā bija kaimiņvalsts Lietuva ar 5,7% mazumtirdzniecības apjomu palielinājumu, liecina Eurostat dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Traģēdija Zolitūdē nav nobremzējusi tirdzniecības uzplaukumu Latvijā

Mārtiņš Apinis, Sandra Dieziņa, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji sabiedrībā šad tad izskanējušajam viedoklim par to, ka Maximas traģēdija varētu ievērojami pasliktināt pagājušā gada novembra mazumtirdzniecības datus, statistiķu aprēķini liecina, ka gada priekšpēdējais mēnesis Latvijas mazumtirdzniecības sektoram ir vainagojies ar straujāko izaugsmi pēdējā pusgada laikā. Proti, novembra izaugsmes temps, rēķinot gada izteik- smē, bijis straujākais kopš šā gada maija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš,mazumtirdzniecības nozare ir piedzīvojusi 5% izaugsmi. Samērā būtisks pieaugums ticis fiksēts arī viena mēneša laikā, proti, salīdzinājumā ar oktobri tirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (t.i., atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 1,2%.

Atgūšanās gads

«Pērnais ir bijis atgūšanās gads Latvijas cilvēkiem – smagais krīzes periods aizvien lielākai sabiedrības daļai pamazām paliek pagātnē, pārliecība par ekonomikas stabilitāti no valstsvīru runām ienāk cilvēku mājās, un tas ietekmē sabiedrības gatavību tērēt vairāk. Tiesa, joprojām akcijas preču īpatsvars ir samērā augsts, un pircēji ir pieraduši veikalu plauktos izvēlēties tieši atlaižu produktus,» norises tirdzniecībā komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Analizējot pirkumu grozu saturu, viņš secina, ka sava loma tirdzniecības pieaugumam ir arī eiro. Repektīvi, pircēji, tērējot uzkrātos latus, vairāk iegādājušies produktus ar ilgāku derīguma termiņu – eļļu, kafiju, makaronus un citus, kā arī atļāvušies veikt lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku un elektropreces. Tas likumsakarīgi palielinājis nozares apgrozījumu un veicinājis mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi, norāda tirgotāju pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas TOP 100: Apgrozījuma līderi – lietuvieši

Aleksejs Sentuhovskis, PwC Finanšu vadības un darījumu konsultāciju nodaļas menedžeris, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 1,2%, kas ir ceturtais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Mazāks mazumtirdzniecības pieaugums februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi reģistrēts Austrijā (+0,2%), Portugālē (+0,5%) un Ungārijā (+1,1%). Igaunijā - tāpat kā Vācijā - mazumtirdzniecība palielinājās par 1,6%.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums februārī gada izteiksmē bijis Slovēnijā (+16,8%), Luksemburgā (+12,9%), Lietuvā (+7,6%), Rumānijā (+7,5%), Polijā (+6,9%), Īrijā (6,4%), Slovākijā (+4,5%), Bulgārijā (+3,8%) un Lielbritānijā (3,5%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, Spānijā mazumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet kritums reģistrēts Beļģijā (-3,2%), Maltā (-0,9%) un Dānijā (-0,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pirktspējas kāpums nav pilnībā atspoguļojies mazumtirdzniecības datos

Dienas Bizness, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada decembrī pēc spēcīgā kāpuma divos iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pazeminājies līdz 2,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. 2014. gadā kopumā mazumtirdzniecība augusi par 3,6%. Tas gan ir nedaudz lēnāk nekā 2013. gadā, tomēr tirdzniecība un privātais patēriņš joprojām bijuši galvenie Latvijas ekonomiskās izaugsmes uzturētāji, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Mazumtirdzniecības gada pieauguma tempu samazināšanās decembrī daļēji saistīta ar iepriekšējā gada bāzes efektu, kad pirms eiro ieviešanas iedzīvotāji bija tendēti tērēt savus latu uzkrājumus skaidrā naudā. Iedzīvotāji tos tērēja, gan izmantojot iepirkumus valūtas maiņas vietās, gan sagaidot cenu pieaugumu pēc Jaunā gada. Mazāku gatavību tēriņiem pērnā gada decembrī visdrīzāk ir ietekmējusi arī negatīvā ģeopolitiskā situācija un bažas par nākotnes perspektīvām. Tas parādās arī pēdējos mēnešos vērojamajā konfidences rādītāju lejupslīdē un lielākā uzkrājumu veidošanā.

Tajā pašā laikā FM atzīmē, ka ekonomiskie nosacījumi mazumtirdzniecības tālākam pieaugumam gada nogalē saglabājās spēcīgi. Tie balstījās gan uz būtisko bruto darba samaksas pieaugumu, gan ļoti zemo inflācijas līmeni un pirktspējas kāpumu algas nodokļu samazināšanas rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Novembrī Latvijā straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ES

Jānis Rancāns, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada novembrī Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 8,7%, kas ir straujākais kāpums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Ievērojams mazumtirdzniecības kāpums novērots arī Beļģijā (+4,5%), Igaunijā (+4,3%) un Rumānijā (+3,1%). Savukārt Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 2%.

Straujākais mazumtirdzniecības kritums aizvadītā gada novembrī novērots Grieķijā. Parādu krīzes skartajā valstī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās par 9,6%.

Liels mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums novembrī fiksēts Slovēnijā (-6,1%), kā arī Bulgārijā un Portugālē (abās -5,2%).

No visām ES dalībvalstīm, par kurām pieejam informācija, mazumtirdzniecības apjoms novembrī pieauga desmit, bet samazinājās 11 valstīs.

Kopumā ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%, bet eirozonā – par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā novembrī reģistrēts devītais lielākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi, palielinājies par 4,6%, kas ir devītais lielākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums novembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+12,4%), Slovēnijā (+11,3%), Rumānijā (+9,5%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +7,8%), Lielbritānijā (+6,6%), Igaunijā (+6,5%), Bulgārijā (+6,0%) un Ungārijā (+4.8%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,4%, bet eirozonā - par 2,3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES novembrī saruka par 0,1%, gan eirozonas valstīs - par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru