Šajā gadā sagaidāms mērens mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, prognozē ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2015. gada februāri, apgrozījums audzis par 2,3 %.
2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms samazinājās par 1%.
Plašāk – galerijā augstāk!
#1/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Februāri lielākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (+22.5%), kultūras un atpūtas preču (+16.4%), farmaceitisko un medicīnisko preču (+11.1%), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (+8.5%).
Gada sākums mazumtirdzniecības aktivitātē ir bijis visai neizteiksmīgs, kas norāda, ka arī IKP dati gada sākumā uzrādīs nepārliecinošu rezultātu. Patlaban rībināt trauksmes bungas ir pāragri, lai arī šā gada patēriņa izaugsmes vērtējums salīdzinājumā ar pērno gadu ir par mata tiesu piezemētāks. To ietekmēs vairāki faktori, pārsvarā ekonomiskie, bet pamatā dominēs patērētāju noskaņojums. Sagaidāms, ka gada turpmākajos mēnešos patērētāju aktivitāte atgūsies. Tā visa pamatā ir joprojām labvēlīgās tendences turpmākam patēriņa pieaugumam – labs reālo algu pieaugums, kā arī lēnīgi pozitīvās tendences darba tirgū. Tāpat jāatzīmē, ka iedzīvotāju ienākumu kāpums krietni apsteidz patēriņa pieaugumu, kā rezultātā uzkrājumu līmenis turpina palielināties.
Primārais patēriņa aktivitātes virzītājs bija un būs nepārtikas preces, kas lielā mērā arī ataino to, cik stabili jūtas iedzīvotāji. Pērn pārtikas preces tik pirktas par 2,8% vairāk, bet nepārtikas (izņemot degvielu) par 6,5% vairāk. Jāņem vērā, ka patēriņa attīstību ietekmē arī tūristu plūsmu un to pirktspējas izmaiņas, kas liek tirgotājiem pārvērtēt esošo piedāvājumu.
#2/5
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ko šodien publicējusi Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada februārī, salīdzinot ar pērnā gada februāri, ir palielinājies par 2,3%. Šis pieaugums ir nedaudz vājāks par iepriekšējā mēnesī uzrādīto un kopumā norāda uz mērenu un stabilu mazumtirdzniecības izaugsmi, īpaši ņemot vērā 2015. gadā novēroto spēcīgo apgrozījuma pieaugumu. Savukārt mēneša griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums februārī ir pieaudzis vien par 0,1%.
Kopējā apgrozījuma pieaugumu šā gada februārī veicināja tirdzniecības kāpums pārtikas precēm – par 3,7%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 1,4%, salīdzinot ar 2015. gada februāri. Jānorāda, ka, izslēdzot autodegvielas tirdzniecības samazinājumu, nepārtikas preču apgrozījuma kāpums sasniedz 6,1%. Starp nepārtikas precēm spēcīgi tirdzniecības kāpumi pagājušajā mēnesī reģistrēti ar atpūtu un izklaidi saistītajiem produktiem, piemēram, sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība pieaugusi par 28,4%, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība – par 16,4%. Tā kā tās nav pirmās nepieciešamības preces, šie dati norāda uz sabiedrības labklājības uzlabošanos, jo iedzīvotāji savus pieaugošos ienākumus novirza arī kultūras un atpūtas preču iegādei.
2016. gada februārī pozitīva izaugsmes dinamika turpinājās tirdzniecībā pa pastu vai internetā (+28,1% gada izteiksmē), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (+22,5%), kā arī mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (+22,3%).
Tajā pašā laikā atsevišķās nepārtikas preču grupās ir vērojami apgrozījuma kritumi. Spēcīgs apgrozījuma samazinājums, kam bijusi arī lielākā negatīvā ietekme uz kopējo tirdzniecības izaugsmi, fiksēts degvielas tirdzniecībā, šā gada februārī gada izteiksmē kritumam sasniedzot 10,4%. Jāatzīmē, ka pērnā gada februārī saistībā ar degvielas cenu kritumu reģistrēts viens no augstākajiem degvielas tirdzniecības apjomiem pēdējo septiņu gadu laikā, kas liecina par augsto bāzi šogad. Tādējādi, lai arī 2016. gada februārī turpinājās degvielas cenu samazinājums (-12,3% gada griezumā), degvielas tirdzniecības apjomi tomēr saruka.
Tāpat 2016. gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi samazinājās mājsaimniecības elektropreču apgrozījums (-23,9%). Arī šis kritums radās ļoti augstās pērnā gada bāzes dēļ. Par 14,4% saruka tirdzniecība stendos un tirgos, un samazinājums šajā nepārtikas preču grupā vērojams jau ilgstoši.
Eiropas Komisijas veikto aptauju rezultāti norāda, ka šā gada martā jau trešo mēnesi pēc kārtas uzlabojas Latvijas mazumtirgotāju noskaņojums, konfidences līmenim sasniedzot augstāko vērtību kopš 2014. gada maija. Šī tendence norāda uz pozitīvām tirdzniecības attīstības perspektīvām šomēnes. Taču no otras puses martā ir pasliktinājusies Latvijas patērētāju konfidence, rādītājam noslīdot līdz zemākajam līmenim pēdējā pusgada laikā. Neskatoties uz to, ir sagaidāms, ka arī nākamajos šā gada mēnešos turpināsies mērens mazumtirdzniecības pieaugums, ko veicinās jau agrāk tādi identificētie faktori, kā iedzīvotāju ienākumu kāpums, darba tirgus uzlabojumi un vājais patēriņa cenu pieaugums.
#3/5
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Izskatās, ka šī gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību tēriņi turpināja diezgan stabili kāpt. Izslēdzot svārstīgo degvielas tirdzniecību, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 3,3% janvārī un 5% februārī salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pārdošanas apjomi jo īpaši auga nepārtikas precēm (attiecīgi 5,3% un 6,1%). Visstraujāk auga informācijas un komunikācijas iekārtu un sporta preču tirdzniecība, kā arī turpina ātri palielināties tirdzniecība pa pastu un internetā. Pārtikas preču tirdzniecības izaugsme saglabājas lēnāka, bet arī tā nedaudz paātrinājās, no 1% janvārī uz 3,7% februārī. Savukārt degvielas pārdošanas apjomi ir bijuši vāji, attiecīgi 0,3% un -10,4%.
Patērētāju noskaņojums šī gada 1.ceturksnī nedaudz uzlabojās, neskatoties uz kritumu martā. Mazumtirgotāju noskaņojums pieauga vēl straujāk. Algu kāpums vēl arvien ir spējš, patērētāju cenas vidēji stabilas vai pat nedaudz krītošas. Tāpēc, neskatoties uz minimālu bezdarba līmeņa pieaugumu (daļēji sezonalitātes dēļ), iedzīvotāju ienākumi turpina kāpt un balstīt arī tēriņu kāpumu. Arī šogad mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks.
#4/5
AS Citadele banka Resursu direkcija Ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Neskatoties uz zemajām naftas cenām, februārī degvielas mazumtirdzniecība Latvijā salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par gandrīz 10%, kā rezultātā mazumtirdzniecības kopējais gada pieaugums noslīdēja līdz 2%. Tik straujš samazinājums degvielas tirdzniecībā gan ir nedaudz pārsteidzošs, jo krītošajām degvielas cenām un augošajam reģistrēto automobiļu skaitam drīzāk vajadzētu veicināt degvielas patēriņu. Tādēļ degvielas tirdzniecības samazinājums varētu būt drīzāk saistīts ar izmaiņām degvielas vairumtirdzniecībā.
Neskaitot degvielas tirdzniecību, mazumtirdzniecības apgrozījums februārī bija par 4,9% augstāks nekā gadu iepriekš, kas jau daudz tuvāk atspoguļo izmaiņas iedzīvotāju ienākumos. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem būtisku izmaiņu mazumtirdzniecības tendencēs februārī nav vērojamas. Straujāk augošās mazumtirdzniecības jomas joprojām ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tirdzniecība (+22,4% pret iepriekšējo gadu), kā arī tirdzniecība pa pastu un internetu (+28,9%), savukārt pārtikas tirdzniecības, neskaitot dzērienus, augusi par 0,1%.
Kopumā mazumtirdzniecības pieaugums šī gada pirmajos divos mēnešos ir līdzīgs kā pērnā gada pēdējā ceturksnī, kas norāda uz stabili mērenu ekonomikas pieaugumu arī šī gada pirmajā ceturksnī. Tomēr priekšnosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam saglabājas diezgan pozitīvi. Piemēram, pozitīvu impulsu straujākam mazumtirdzniecības pieaugumam šogad joprojām varētu dot zemās naftas cenas. Naftas cenu pozitīvo ietekmi uz apkures rēķiniem mājsaimniecības pa īstam sāk sajust tikai pēdējos mēnešos, savukārt ietaupījumi no zemākām degvielas cenām iedzīvotāji līdz šim vairāk novirzījuši uzkrājumu veidošanai un saistību mazināšanai, nevis papildus patēriņam.
Papildus tam gada pirmajos mēnešos uzlabojies arī patērētāju noskaņojumus, kas ļauj cerēt uz straujāku mazumtirdzniecības pieaugumu tuvākajos mēnešos. Tomēr nelielas bažas rada darba tirgus. Pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs vairs īsti nesamazinās un pēdējos mēnešos tas ir pat nedaudz palielinājies, kā rezultātā darba samaksas pieaugums šogad, visticamāk, nebūs tik straujš kā pērn. Tomēr kopumā skats uz mazumtirdzniecību patlaban saglabājas pozitīvs un tās pieaugums šogad varētu būt aptuveni 4%.
#5/5
DNB ekonomists Pēteris Strautiņš
Februārī Latvijas patērētāji joprojām bija diezgan piesardzīgi, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,1% pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos) un par 2,3% pret pērno februāri. Šī nozare ir ļoti lēni augusi jau kopš novembra, ievērojami bremzējot ekonomikas izaugsmi laikā, kad ārējo apstākļu radīta eksporta vājuma dēļ stiprāka patēriņa atbalsts būtu ļoti vēlams. Ja izslēdzam ļoti svārstīgo degvielas tirdzniecību, tad gada pieaugums februārī pakāpies līdz 5% no 3,3% janvārī.
Starp preču kategorijām var atzīmēt strauji augošo sporta un IT preču pārdošanu, acīmredzot šogad cilvēkiem svarīgākas kļuvušas izklaides. Turpretim slikti klājas elektropreču tirgotājiem.
Mazumtirdzniecība ir atkarīga no tā, cik cilvēkiem ir naudas un no tā, kāda ir viņu vēlme šo naudu tērēt.
Ar reālo algu dinamiku Latvijā viss ir kārtībā jau divus gadus. Piebildīsim, kārtība valda no algotu darbinieku skatupunkta, uzņēmēji droši vien vēlētos lēnākas izmaiņas. Nodarbinātības aina nav tik iepriecinoša, bet nav arī slikta. Laikā kopš iepriekšējo tirdzniecības datu publicēšanas ir kļuvusi zināma 2015.gada aizņemto darbavietu skaita dinamika, uzskatu to par ticamāko nodarbinātības atspoguļotāju. Par spīti nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, nodarbinātība turpina pieaugt, kaut arī diezgan lēni, par 1.1%, tāpat kā gadu iepriekš.
Kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss Latvijā nav būtiski mainījies jau apmēram piecus gadus. Taču šī gada pirmajos mēnešos ir interesantas izmaiņas tā komponentēs, kas vēsta par iespējamām patēriņa izmaiņām. Šie mājieni ir viegli pretrunīgi, bet kopumā optimistiski. Šajā gadījumā svarīgas ir divas auditorijas — patērētāji un mazumtirgotāji. Patērētāji vēsta, ka viņu optimisms par personisko finansiālo situāciju turpmākā gada laikā ir tuvu vēsturiskajam maksimumam. Turpretim nodomos veikt lielus pirkumus, kas tieši varētu ietekmēt mazumtirdzniecību, apņēmība tālu atpaliek no treknajiem gadiem, šī līkne nav reaģējusi uz algu pieauguma paātrināšanos. Prognozes par ekonomiku kopumā ir tieši līdzās neitrālajam punktam, kas pēc latviešu standartiem ir diezgan liels optimisms. Taču martā ir krasi kāpušas bažas par bezdarba risku, iespējams, tas saistīts ar tranzīta apjomu kritumu. Tātad patērētāju noskaņojums vēl nerada pamatu domāt, ka tirdzniecības pieaugums varētu paātrināties, taču arī neizslēdz šādu scenāriju. Jāpiebilst, ka saskaņā ar operatīvajiem mājsaimniecību apsekojuma datiem, bezdarbnieku skaits janvārī bija par 7700 jeb 8.0% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus par 5.2 tūkstošiem gan audzis arī strādājošo skaits. Lai arī tām ziņās veltītās uzmanības proporcija ir pretēja, nodarbinātība ir svarīgāka par bezdarbu. Optimistiskākus signālus sūta paši tirgotāji. Martā ir strauji uzlabojies pašreizējās biznesa vides vērtējums (augstākais kopš 2014.gada maija), kā arī apņemšanās palielināt darbinieku skaitu. Apgrozījuma prognozes strauji kāpj jau divus mēnešus un sasniegušas augstāko punktu kopš 2008.gada februāra. Lietuvā un Igaunijā šie tirgotāju noskaņojuma mērījumi sāka uzlaboties 2-3 mēnešus iepriekš, tagad šis vilnis sasniedz Latviju. Tieši mūsu valstī attiecība starp algu kāpumu un tirdzniecības dinamiku ir vislielākā Baltijā, tātad iespējas paātrinājumam ir lielākās.