Kaut arī trešdien publicētie mazumtirdzniecības rādītāji nav iepriecinoši, nav redzamas nekādas nozares krīzes pazīmes, norāda eksperti.
Nākotnē, augot ienākumiem, tirdzniecības apjomi varētu augt.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Lai gan novembrī saglabājās patēriņam labvēlīgi laika apstākļi – cenas aizvien bija stabilas (patēriņa cenu inflācija novembrī bijusi pa nullēm), algu izaugsme, visticamāk, turpinājusi būt strauja (3.ceturksnī neto algas augušas par 8,2%), bet patērētāju noskaņojums oktobrī-novembrī nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar 3.ceturksni – iedzīvotāju rosība veikalos nedaudz pieklusa. Proti, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms nedaudz samazinājās gan gada griezumā (par -0,7%), gan arī attiecībā pret iepriekšējo mēnesi (-3,2%). Piebremzēšanos lielā mērā noteica straujš degvielas tirdzniecības apjomu kritums (par 11,6% gada griezumā), taču, arī izslēdzot degvielu, tēriņu pieauguma tempi ir palēninājušies – mazumtirdzniecības apjomi, neskaitot degvielu, novembrī bijuši vien par 1,7% lielāki nekā pērn. Novembrī un arī šī gada pirmajos 11 mēnešos kopumā pircēju aktivitāte veikalos, šķiet, ir bijusi salīdzinoši piesardzīga un pārdomāta – iespējams, pirkumi veikti retāk, bet kopējo apgrozījuma pieaugumu palīdzējuši veicināt lielāki/dārgāki pirkumi. Par piesardzību liecina arī tas, ka mājsaimniecības, šķiet, turpina arī uzkrāt – novembrī mājsaimniecību noguldījumi bankās bijuši par 7,1% lielāki nekā pērn. Janvārī-novembrī kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 5,2% (4,5%, izņemot degvielu), kas visdrīzāk ir nedaudz zem pirktspējas kāpuma šajā periodā. Savukārt preču grupās visstraujāk auga paklāju, grīdsegu, tapešu (22%), audio un video ierīču (20%), elektropreču (20%), datoru un telekomunikāciju iekārtu (19%) tirdzniecības apjomi. 3. ceturkšņa IKP dati gan liecina, ka kopējais mājsaimniecību patēriņš kļuvis rosīgāks – tā izaugsme paātrinājusies līdz 5.3% (no 3,4% gada pirmajā pusē). Šobrīd gan vēl ir grūti prognozēt, vai šis ir bijis tikai īslaicīgs uzrāviens, vai arī pagrieziena punkts tēriņu izaugsmē. No mazumtirdzniecības datiem to vēl ir pāragri (un arī nevar) precīzi izsecināt – tie neatspoguļo to, cik rosīgi iedzīvotāji bijuši dažādu pakalpojumu tēriņos.
#2/3
Finanšu ministrija
2015. gada izskaņā publicētie pēdējie statistikas dati šogad nav iepriecinoši – gada izteiksmē fiksēts 0,7% samazinājums, kas ir vienīgais mazumtirdzniecības kritums kopš 2011. gada maija. Savukārt salīdzinājumā ar oktobri mazumtirdzniecība saruka par 3,2%, uzrādot spēcīgāko kritumu kopš 2011. gada janvāra. Mazumtirdzniecības analīze pa produktu kategorijām liecina, ka lielāko negatīvo efektu uz kopējiem apgrozījuma rezultātiem ir atstājis degvielas tirdzniecības kritums. To noteica augstais degvielas iegādes līmenis un bāzes efekts, jo degvielas tirdzniecībā pērnā gada novembrī, kā arī šā gada oktobrī tika reģistrēts ievērojams pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, novembrī degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 13,3% un, salīdzinot ar 2014. gada novembri, kritums veidoja 11,6%. Iespējams, iedzīvotāji sagaida arī turpmāku degvielas cenu kritumu, tāpēc novembrī atlika tās iegādi uz brīdi, kad, sarūkot globālajām naftas cenām, tā maksās vēl lētāk. Tādējādi, izslēdzot degvielas apgrozījuma kritumu, gada griezumā novembrī mazumtirdzniecībā fiksēts pieaugums 1,7% apmērā. Lai arī uz iepriekšējo mēnešu fona šāda izaugsme joprojām vērtējama kā vāja, šādā aspektā dati izskatās manāmi optimistiskāki.
#3/3
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī samazinājās pret pērnā gada attiecīgo mēnesi — ne daudz, par 0,7%, bet tā bija pirmā un cerams, ka pēdējā reize aizejošajā gadā. Iepriekšējos mēnešos gada pieaugums bija vismaz 3,8%. Nav redzamas nekādas nozares krīzes pazīmes. Patērētāju noskaņojumā būtisku izmaiņu nav bijis. Algu kāpums 3.ceturksnī pat paātrinājās. Arī sadzīviskās ainiņas pie tirdzniecības centriem decembrī par nabadzību un postu neliecināja. Var pieļaut domu, ka novembrī cilvēki pietaupījuši naudu īpaši lieliem tēriņiem ap Ziemassvētkiem. Šo skaidrojumu pamato ļoti straujš mājsaimniecību noguldījumu pieaugums novembrī, par 68.9 miljoniem eiro jeb 1.3%. Nevar izslēgt, ka patērētāju prātus nedaudz iespaidojuši dramatiskie notikumi pasaulē šajā laikā, jo īpaši terora akti Parīzē. Acīmredzami ir tas, ka liela ietekme bija degvielas tirdzniecībai, kurā gada izmaiņu rādītāju ietekmēja pārdošanas kāpums pērn novembrī saistībā ar tad notikušo cenu kritumu, tātad bāzes efekts. Taču tikai daļēji, jo degvielas tirdzniecība krasi sarukusi arī mēneša griezumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir krities tirgotāju apgrozījums visās galvenajās kategorijās — ne tikai degvielas, bet arī pārtikas un nepārtikas preču, atskaitot degvielu. Aplūkojot izmaiņas gada griezumā, aina nav tik vienkrāsaina. Pārtikas pārdošana turpinājusi augt līdzīgā tempā kā 2015.gada pirmajos desmit mēnešos. Nepārtikas preču tirdzniecība gada griezumā ir augusi, bet vājāk nekā līdz šim. Grūti izskaidrot, kāpēc izteikti vājš rezultāts bija sektoros, kuri saistīti ar mājokļu būvi un iekārtošanu — gan elektropreču, gan mēbeļu pārdošanā bija pirmais mīnuss šogad. Arī būvmateriālu tirdzniecība bijusi vāja. Eiropas Komisijas publicēto noskaņojuma aptauju apakšindeksi rāda, ka strauji aug mājokļu remontus plānojošo ģimeņu īpatsvars, tāpēc tas nevarētu būt uz ilgu laiku. Sporta precēm otrs vājākais rezultāts šogad, varētu būt saistīts ar ziemas netuvošanos novembrī. Krasi sabremzējies iepriekšējos mēnešos ļoti straujais datortehnikas tirdzniecības pieaugums.