Nākamajā gadā patēriņa cenu kāpums būs straujāks nekā šogad, taču inflācija būtiski nepieaugs, prognozē eksperti.
Inflācija nākamajā gadā aizvien būs atkarīga no izejvielu cenu izmaiņām pasaulē, taču cenu pieaugumu veicinās nodokļu izmaiņas.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,2%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada novembrī salīdzinot ar 2014. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Galerijā augstāk iespējams sīkāk iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm.
#1/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Latvijas inflāciju iegrožojošā ietekme no izejvielu cenām pasaulē turpmāk pakāpeniski mazināsies. Tiesa, arī strauji kāpumi izejvielu cenās tuvākajā laikā nav gaidāmi. Attiecībā uz naftu, aizvien pastāv cīņa par tirgus daļām un lielākie naftas ieguvēji nav naski uz ieguves apjomu mazināšanu. OPEC, piemēram, nesen notikušās sanāksmes laikā paziņojis, ka negrasās samazināt ieguves kvotas. Vēlmi mazināt ieguves apjomus nav izrādījuši arī lielākie naftas ieguvēji ārpus OPEC, piemēram, Krievija. Savukārt attiecībā uz slānekļa naftu, lai gan urbumu skaits ASV ir krasi sarucis, reālie ieguves apjomi ir samazinājušies vien nedaudz, jo turpinājušas uzlaboties ieguves tehnoloģijas un produktivitāte. Kopumā naftas ieguve tuvākajā laikā joprojām pārsniegs tās patēriņu, kas radīs ierobežojošu ietekmi uz cenu.
Līdz ar izejvielu cenu ietekmes mazināšanos, patēriņa cenu izaugsmi Latvijā nākamajos divos gados aizvien vairāk noteiks iekšēji faktori, piemēram, spēja algu izaugsme. Nākamgad kopumā patēriņa cenu inflāciju prognozējam 1,5% apmērā, bet aiznākamgad 2,3%.
#2/5
Finanšu ministrija
Gada inflāciju joprojām turpina ietekmēt zemā naftas cena, tiešā veidā ietekmējot degvielas, siltumenerģijas, kā arī gāzes tarifus. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos tieši degvielas cenu kritumam bija vislielākā negatīvā ietekme uz patēriņa cenām. Lai arī ietekme bija mazāka par aptuveni 2,4 procentpunktiem, tomēr degvielas cenu kritums novembrī bija 15,8% salīdzinājumā ar iepriekšējiem rudens mēnešiem.
Augošā ASV dolāra vērtība un pārtikas preču pārprodukcija pasaules tirgos nosaka to, ka pārtikas cenas atrodas zemākajā līmenī kopš pēdējās pasaules ekonomiskās krīzes. Kā liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, novembrī pasaules pārtikas cenu indekss atkal samazinājās. Taču Latvijas tirgū pirmo reizi šajā gadā pārtikas cenas nesamazinājās un gada griezumā tās bija nemainīgas. Straujāks cenu pieaugums bija fiksēts labības produktiem, kā arī dārzeņiem un kartupeļiem, kas pieauga attiecīgi par 4,6% un 5,3%. Tajā paša laikā piena un piena produktu cenu līmenis samazinājās par 6,4%.
Kopumā preču patēriņa cenas bija par 0,8% zemākas, bet pakalpojumu cenas - par 2,2% lielākas salīdzinājumā ar 2014. gada novembri. Tādējādi šā gada vienpadsmit mēnešos kopējā patēriņa cenu inflācija nostabilizējās pie 0,2% līmeņa.
Arī salīdzinājumā ar šī gada oktobri cenas saglabājās nemainīgas. Atsevišķās produktu grupās notika sagaidāmās sezonālās cenu svārstības, kas kopumā atstāja neitrālu cenu efektu uz vidējo patēriņa cenu līmeni. Nedaudz lētāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi – kopā par 0,2%. Savukārt augļi, kā arī dārzeņi un kartupeļi sadārdzinājās attiecīgi par 0,6% un 7,3%.
Eiropas Centrālās bankas iepriekšējās nedēļas lēmums pagarināt paplašināto aktīvu pirkšanas programmu un par 10 bāzes punktiem samazināt noguldījumu likmi līdz 0,3% liecina, ka inflācijas gaidas eirozonā kopumā ir vājas un straujš patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Tomēr, stabilizējoties ārējiem faktoriem, proti, izzūdot naftas cenu krituma bāzes efektam vai energoresursu cenām atsākot lēnu kāpumu, inflācijai vajadzētu palielināties.
#3/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Vērtējot 11 mēnešu rezultātu ir skaidrs ir jāsecina, ka šogad inflācija vien nedaudz pārsniegs pērnā gada līmeni, respektīvi, tā būs 0,2% apmērā. Šādu vāju rezultātu ir noteicis ļoti daudz faktoru, kur primārie ir pārtikas un energoresursu cenu sarukums. Patlaban naftas cenas balansē pie 40 dolāru atzīmes. Un cenu veidojošie faktori liecina, ka pastāv ļoti augsta iespējamība tās cenai paslīdēt zem šīs atzīmes un testēt jaunus cenu minimumus.
Šāds scenārijs var ievilkties arī nākamā gada pirmajā pusē, pie nosacījuma, ka pasaules naftas krājumi turpinās pieaugt. Tas turpinās vājināt arī inflāciju. Vidēja termiņa naftas cenas līmenis ir 55-60 dolāri par barelu. Tuvākajā laikā nav sagaidāmas arī visaptverošas pārtikas cenu izmaiņas. Kā jauns iespējamais faktors, kas var likt atsevišķās grupās cenām sarukt, ir bez Krievijas tirgus palikušās Turcijas pārtikas preces. Tikmēr atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī atgūties, piemēram, pienam. Visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut šajā segmentā kāpums būs pamanāmāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu un līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Jāņem vērā, ka inflāciju veicinošs solis nākamgad būs izmaiņas nodokļos, kas visai slābanajai inflācijai piemetīs nedaudz sparu. Tomēr jebkurā gadījumā inflācija nebūs nekāds drauds tālākam pirktspējas kāpumam arī nākamgad. Nākamā gada inflācijas prognoze ir 0,8%.
#4/5
Ekonomikas ministrija
Šogad kopumā gada vidējā inflācija būs 0,2 %. Nākamajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka nekā 2015. gadā. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
#5/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Kaut kas tāds vēl nav pieredzēts — patēriņa cenu indekss novembrī nav mainījies ne pret iepriekšējo mēnesi, ne pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Precizējot, pavisam neliels pieaugums gada laikā ir bijis, bet nepārsniedzot procenta desmitdaļas robežu.
Arī decembrī mēneša inflācija varētu būt ļoti tuvu nullei, bet gada inflācija ievērojami pieaugs. Naftas cenas nevar vēlreiz kristies tik daudz kā kopš pagājušā gada rudens, jo tad tās nokļūtu pat zem nulles. Tāpēc gada inflācijas rādītāji neizbēgami ies uz augšu. Ja cenas decembrī paliks novembra līmenī, gada inflācija pieaugs līdz 0,7%. Bāzes efekta ietekme jau izpaužas, ja oktobrī degvielas cenas gada griezumā samazinājās par 18,4%, tad novembrī par 15,8%.
Taču arī nākamgad inflācija būs zema. Cenu pieaugums atņems vien nelielu daļu no sagaidāmā algu pieauguma, tāpēc pirktspēja augs diezgan strauji. Vidējā inflācija šogad būs knapi virs nulles, apmēram 0,2% nākamgad — ap 1,5%.
Atskatoties uz pēdējiem septiņiem gadiem — brīdi, kad ar pilnu spēku mūs sasniedza krīzes vētra, var atzīmēt, ka kopš tā brīža ekonomikā ir notikušas lielas izmaiņas, bet cenu līmenis staigājis ap vienu punktu. Šobrīd cenas Latvijā ir tikai par 4% augstākas nekā 2009.gada martā, kam sekoja deflācija, tad diezgan strauja cenu kāpuma epizode. Pēdējo četru gadu laikā patēriņa cenu indekss gandrīz nav mainījies, svārstību diapazons ir bijis viena procenta ietvaros. Tas, protams, nenozīmē, ka cenas nav mainījušās vispār. Pakalpojumi kļuvuši dārgāki, augot algām, bet preces lētākas, galvenokārt pateicoties izejvielu cenu kritumam.
Izejvielu cenas turpina slīdēt uz leju. Šajā nedēļā Bloomberg izejvielu indekss sasniedza jaunu zemāko punktu šajā gadsimtā. Ja vien ļoti zemās izejvielu cenas neradīs politisku un ekonomisku krīzi izejvielu eksportētājvalstīs ar globālām sekām, mēs būsim ļoti labi ietaupījuši. Diemžēl ir bažas, ka šo valstu ekonomiskās grūtības mūs var ietekmēt. Piemēram, zemās naftas cenas var veicināt bēgļu straumi uz Eiropu. Diez vai mēs sagaidīsim daudz bēgļu no Saūda Arābijas vai Kataras, taču šo valstu naftas un gāzes ienākumi ir izmantoti citu Tuvo Austrumu valstu, piemēram, Ēģiptes atbalstīšanai.