Šogad inflācija turēsies zem 1% atzīmes, taču nākamajā gadā gaidāms straujāks cenu kāpums, uzskata eksperti.
Patēriņa cenu pieaugumu veicinās elektroenerģijas cenu pieaugums, taču izejvielu cenas visdrīzāk strauji neaugs. Straujāk varētu palielināties pakalpojumu cenas.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Salīdzinājumā ar novembri pērn, turpinās pakalpojumu cenu pieaugums (kopumā par 3,1%), tai skaitā dārgāki kļuvuši viesnīcu un restorānu pakalpojumi, kā arī atpūtas un kultūras pasākumi. Gada griezumā turpinājušas augt arī tabakas izstrādājumu cenas, pieaugumu veicinājusi akcīzes nodokļa pamatlikmes cigaretēm paaugstināšana šī gada 1.jūlijā. Patērētājiem labvēlīgas joprojām ir šobrīd krītošās cenas galvenajās mājsaimniecību izdevumu pozīcijās – pārtika ir par 0,4% lētāka, degviela par 5% lētāka, bet gāzes un siltumenerģijas tarifi mazinājušies aptuveni par 1%.
Arī Baltijas valstīs kopumā saglabājas līdzīgas tendences, naftas cenu kritumam pasaulē mazinot cenas degvielai un siltumenerģijai. Naftas cena eiro izteiksmē novembrī bijusi par 21% lētāka nekā pirms gada. Naftas tirgū piedāvājums šobrīd pārsniedz pieprasījumu, turklāt pašlaik nav ziņu par gaidāmu piedāvājuma ierobežošanu, tādēļ cenas joprojām virzās lejup. Atšķirībā no eirozonas, kurā arī novērojams vārgs cenu pieaugums, cenas augšup pakāpeniski virza pakalpojumi, jo saglabājas samērā noturīgs un spējš algu kāpums.
Swedbank prognoze šī gada vidējam patēriņa cenu kāpumam saglabājas nemainīga 0,8% apmērā. Nākamgad gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums, ap 2%, elektroenerģijas tarifu kāpuma dēļ. Savukārt izejvielu cenu dinamika, visticamāk, saglabāsies Latvijas patērētājiem labvēlīga – pārtikas cenām gaidāms vien pieticīgs kāpums, naftas cenas gadā vidēji gaidāmas zemākas nekā šogad.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
Pasaules naftas cenas turpināja sarukt arī novembrī un to veicina OPEC valstu paziņojums par ieguves nesamazināšanu. Arī novembrī Brent naftas cenu sarukums (par 8,6%) pārspēja ASV dolāra vērtības kāpumu (par 1,6%), tādējādi degvielas cenu mēneša samazinājums Latvijā bija lielākais kopš 2009. gada sākuma - par 3,8%. AS Latvijas Gāze decembrim un janvārim publicētās tarifu prognozes liecina, ka rūpnieciskajiem patērētājiem dabasgāzes tarifi varētu atgriezties septembra līmenī, taču faktiskā pasaules naftas cenu attīstība vedina domāt, ka tuvākajos mēnešos ir iespējams lielāks dabasgāzes cenu kritums, tostarp mājsaimniecībām, ne vien rūpnieciskajiem patērētājiem. Naftas tirgū valdošā nenoteiktība gan neļauj spriest par šādu cenu noturīgumu.
Novembrī pasaules pārtikas cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Galvenokārt ir sarukušas piena produktu cenas (pietiekama piedāvājuma un samazināta pieprasījuma no Ķīnas un Krievijas dēļ) un atsācies graudaugu produktu cenu kāpums. To, savukārt, iespaidojis Ziemeļu puslodes laikapstākļu ietekmes uz jaunajiem sējumiem novērtējums. Latvijā tikmēr arī apstājies pārtikas cenu sarukums mazumtirdzniecībā: lai gan Krievijas pārtikas embargo vēl darbojas, piemēram, piena produktu cenas Latvijas veikalos sāka nedaudz palielināties. Parasti novembrī to varētu skaidrot ar sezonai raksturīgu piena iepirkuma cenu kāpumu, tomēr šajā gadā tie varētu būt citi faktori. Pārtikas cenu ietekme uz kopējo gada inflāciju nebija nozīmīga.
Nozīmīgas regulējamo cenu pārmaiņas novembrī nebija vērojamas, bet 2015. gada janvārī varētu nedaudz sadārdzināties ar mājokli saistītie pakalpojumi Rīgā un Jelgavā. Šo pilsētu lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem ir apstiprināti augstāki atkritumu apglabāšanas tarifi. Tikmēr pamatinflācijas komponentu vidējais cenu gada kāpums nepārsniedz šajā gadā līdz šim vēroto līmeni un neliecina par pastiprinātu pieprasījuma ietekmi.
Inflācijas gaidas, kas oktobrī pieauga līdz ar saņemtajiem elektroenerģijas cenu piedāvājumiem, turpināja pieaugt arī novembrī. Šādu vērtējumu nedaudz varētu būt ietekmējuši novembrī saņemtie rēķini par siltumenerģiju, kur atspoguļojas īslaicīgais cenu pieaugums, tomēr arī biežāki komersantu komentāri un reklāmas par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju varētu veidot psiholoģisku spiedienu uz cenu līmeņa novērtējumu.
Daudzu nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomikas vājums un zemā inflācija, tāpat kā naftas cenu līmenis, nerada ārējo spiedienu uz patēriņa cenu līmeni Latvijā. Nedaudz paaugstinošā virzienā vēl darbojas ASV dolāra nostiprināšanās, bet tuvākajos mēnešos tie galvenokārt varētu būt iekšzemes faktori: elektroenerģijas tirgus liberalizācija un samērā nedaudz – ienākumi, jo nākamgad varētu sarukt reālās neto algas kāpums.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Inflācijas riski joprojām ir zemi, un lēns cenu līmeņa pieaugums saglabāsies. Jūtamāks tas sagaidāms pakalpojumiem. To noteiks nepieciešamība kompensēt izmaksu kāpumu, kā arī to veicinās privātā patēriņa aktivitāte. Patīkamas tendences būs vērojamas energoresursu cenās, jo īpaši pavasarī, kad tās sāks atspoguļoties arī siltumenerģijas cenās. Sekojot globālajām tendencēm, tuvākajā laikā visaptverošs cenu kāpums pārtikai nav sagaidāms. Cenu svārstības vairāk saistīsies ar sezonāliem faktoriem, kā arī notikumiem Krievijas tirgū. Jautājums aktualizēsies līdz ar prognozēm par jaunās ražas apjomiem. Nākamgad inflācija solās būt nedaudz straujāka. Pirmkārt, to ietekmēs elektroenerģijas cenu izmaiņas janvārī. Tāpat iespējams arī citu pakalpojumu tarifu kāpums. Otrkārt, arvien uzstājīgāk ECB īstenos pasākumus inflācijas veicināšanai. Tomēr, ņemot vērā brīvo jaudu apjomu eirozonā, reģionā turpinās valdīt zemas inflācijas vide.
#4/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Šogad inflācijas rādītājs Latvijā mēnesi no mēneša svārstījies starp nulli un 1%. Arī novembrī novērotais patēriņa cenu kāpums 0,9% apmērā izbrīnu neraisa. Jau ierasti lielākais inflācijas dzinējspēks ir pakalpojumu sektors, kur cenas kāpušas straujāk, savukārt precēm cenas novembrī, ja salīdzina ar 2013.gadu ir palikušas iepriekšējā līmenī.
Inflācija Latvijā un arī visā eirozonā ir zema, pateicoties izejvielu cenu kritumam, it īpaši naftas cenu kritumam. Degvielas cena gada griezumā novembrī ir samazinājusies par 5,2%, un tas ļāvis Latvijā inflācijai būt zem 1% atzīmes. Eirozonas inflācijas rādītājs novembrī bija 0,3%, kas norāda, ka cenu stabilizēšanas un ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākumi, ko veic Eiropas centrālā banka, pagaidām vēl taustāmus augļus nenes.