Mazumtirdzniecība

Eksperti neredz mākslīgu cenu palielināšanu, simptomi rāda ko citu

Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Atsevišķām precēm jau šobrīd palielinātas cenas, piemēram, atsevišķām bulciņām mazajās konditorejās un tas varētu liecināt par mākslīgu cenu pieaugumu pirms plānotās PVN samazināšanas no 1. jūlija par 1 %, liecina Db novērojumi.

Mazās konditorejas teorētiski varētu audzēt cenas, bet faktiski tas nenotiek, jo konkurence ir asa un pasaulē izejvielu cenas samazinās, vērtē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Turklāt cenu izmaiņu administrēšana būtu pārāk sarežģīts process.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija jau apņēmusies nodrošināt, ka tās biedri cenu noteikšanā balstīsies uz jauno, samazināto PVN pamatlikmi – par to liecina asociācijas un valdības parakstītais memorands. Samazinot PVN, lielveikalos Rimi, Maxima un IKI tiek solīts samazināt preču cenas. Precēm, kas maksā mazāk par vienu Ls, izmaiņas nebūs manāmas, savukārt precēm, kas maksā vairāk par vienu latu, izmaiņas būs jūtamas. Tiesa, noslēgtajam memorandam citi tirgotāji nesteidz pievienoties.

IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis neņemas apgalvot, ka degvielas tirgotāji mākslīgi paaugstinātu cenu, lai pēc PVN samazināšanas, atgūtu zaudēto. Tomēr viņš uzskata, ka degvielas nozare ir samērā oligopolistiska, tādēļ visu laiku ir atklāts jautājums par to, cik cenas patiesībā ir caurspīdīgas. Jāpiebilst, ka šobrīd notiek tālāka tirgus koncentrācija, mazā tirgū ir nedaudzi spēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nenovērojot saslimšanas simptomus, Covid-19 pacienti izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā dienā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta iespēju izmantošana komercēku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Caverion Latvija SIA, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 inficēto kontaktpersonas statuss šobrīd ir noteikts aptuveni 10 500 cilvēku, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas tālāku izplatību, ir svarīgi atbilstoši rīkoties un sniegt epidemiologiem precīzu informāciju.

Pagājušajā nedēļā bija 1 458 jauni Covid-19 pacienti, epidemiologiem bija jāsazinās ne tikai ar šiem cilvēkiem, bet arī ar aptuveni 5 300 šo inficēto cilvēku kontaktpersonām. Var gadīties, ka vēl pirms epidemiologa zvana jau ir zināms par savu inficēšanos ar Covid-19 vai pastāv iespēja būt saslimušā kontaktpersonai, ja dzīvo kopā ar inficēto vai iepriekšējās dienās ir kopā pavadīts laiks.

Jaunatklātie Covid-19 pacienti SPKC speciālista zvanu šobrīd saņem aptuveni 24-36 stundu laikā, bet inficēto kontaktpersonas - vēl pēc tam, jo vispirms jānoskaidro šo personu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saindēšanās gadījumu dēļ PVD varētu pārbaudīt arī citus Baltic Restaurants Latvia objektus

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi laika posmā no 21.07.2012. līdz 23.07.2012. saņēma informāciju par 18 festivāla Positivus apmeklētājiem, kuriem konstatēti zarnu infekcijas simptomi. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 17 saslimušie festivāla laikā uzturā lietojuši SIA TurKebab produkciju.

Neviens cits kopīgs riska faktors saslimušajiem nav konstatēts, liecina SPKC sniegtā informācija medijiem.

Saslimušajiem cilvēkiem pārtikas toksikoinfekcijas simptomi (slikta dūša, vemšana, vājums, dažiem caureja, sirds klauves, galvas sāpes, svīšana) parādījās vidēji četras līdz piecas stundas pēc vistas un vistas un liellopu gaļas kebaba lietošanas uzturā.

Saslimušie festivāla dalībnieki TurKebab produkciju ēduši laika posmā no 20.07.2012 pēcpusdienas līdz 21.07.2012. rītam.

No pasākuma norises vietas slimnīcā nogādāti 15 slimnieki (trīs cilvēki atteicās no hospitalizācijas) – 10 Vidzemes reģionālajā slimnīcā, četri Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) un viens Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apzināta lielākā daļa cilvēku, kuri bija saskarē ar Covid-19 pasažieri

LETA, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir individuāli sazinājies ar lielāko daļu lidmašīnas pasažieru, kas bija saskarē ar Igaunijā apstiprināto "Covid-19" pacientu, kā arī ar viņu ģimenes ārstiem, kuriem būs jānodrošina uzraudzība, piektdien žurnālistiem pavēstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ģimenes ārsti ir informēti par nepieciešamību viņu pacientiem palikt mājās 14 dienas, kā arī viņiem ir izklāstīti visi ieteikumi izolācijas režīmam. Ārsti ik dienu sazināsies ar šiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai nav parādījušies simptomi.

Perevoščikovs nevarēja nosaukt konkrētu apzināto lidmašīnas pasažieru skaitu, bet teica, ka šī informācija tiks apkopota un skaidroja, ka ar šo lietu nodarbojas vairāki epidemiologi. Apzināti esot ne tikai Latvijas valstspiederīgie, bet arī ārvalstu iedzīvotāji un informācija par viņiem nodota attiecīgajām valstīm.

Kopā ar policiju ir izdevies noskaidrot arī konkrēto mikroautobusu, ar kuru persona pārvietojās no Rīgas lidostas līdz autoostai. Šī mikroautobusa vadītājs ir informēts, kā arī viņa ģimenes ārstam ir sniegta visa nepieciešamā informācija, skaidroja Perevoščikovs. Vienlaikus SPKC joprojām turpina apzināt trīs cilvēkus, kas vēl bija mikroautobusā un atradās inficētā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD pagaidām neprognozē, vai izdosies noskaidrot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām neprognozē, vai izdosies noskaidrot un pierādīt zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» pirmdien sacīja, ka saslimšana konstatēta Siguldas bērnudārzos «Saulīte», «Ieviņa», «Pasaciņa», «Pīlādzītis» un «Tornīši», taču pagaidām runa ir par samērā mazu skaitu saslimušo katrā no šīm iestādēm.

«Dīvaini šajā situācijā ir tas, ka pagaidām runa ir par samērā mazu daudzumu saslimušo katrā no šīm iestādēm,» teica Balodis, piebilstot, ka trijās no minētajām iestādēm ir pilnīgi atsevišķas virtuves ar atsevišķu personālu, kas gatavo ēdienu uz vietas, bet divas iestādes saņem pārtikas produktus no citiem uzņēmumiem.

«Klasiskā gadījumā, ja infekcija būtu saistīta tieši ar pārtikas bloku, tas būtu viens pārtikas bloks. Tādi gadījumi mums ir bijuši, piemēram, ar SIA «Kindercatering», kur viens pārtikas bloks ēdināja 17 bērnudārzus un visos tika konstatēta salmonellas saslimšana. Šajā gadījumā mums ir atsevišķas virtuves, maz saslimušo bērnu, un, paldies dievam, higiēnas situācija nenorāda uz to, ka tur būtu labvēlīgi apstākļi infekcijas izplatībai, tātad pamata higiēnas nosacījumi tiek ievēroti,» minēja PVD ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250 

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No ārvalstīm ieceļojušajiem samazina pašizolācijas termiņu līdz desmit dienām

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu no ārzemēm ieceļojušajiem samazināt pašizolācijas termiņu no 14 uz desmit dienām, vienlaikus gan nosakot dažus izņēmumus.

Ministri šodien skatīja grozījums noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Valdības sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka gadījumā, ja cilvēks bijis ceļojumā ārpus Latvijas, tad viņam, atgriežoties Latvijā, būtu jāievēro desmit dienu pašizolācija, nevis 14 dienu pašizolācija.

Vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attieksies uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas viesnīcā Hotel Jūrmala SPA notikušās konferences dalībnieki saslimuši, lietojot uzturā zivi, pēc pārbaudes secināja Slimību profilakses un kontroles centra epidemologi.

Šāda versija tika izvirzīta jau sāktonēji, jo par ķīmiskas dabas aģenta iedarbību liecināja ļoti straujie saslimšanas simptomi, Latvijas Radio atzina centra pārstāve Anita Bāliņa. Viņa norādīja, ka, iespējams, zivis saturējušas histamīnu.

Jau rakstīts, ka pēc maltītes ieturēšanas Hotel Jūrmala SPA saindēšanās simptomi esot bijuši vairākiem zviedru medicīnas darbiniekiem, kas pagājušajā sestdienā Latvijā atradās komandas saliedēšanas ceļojumā un konferencē. Kopumā slimnīcā nokļuva 16 Hotel Jūrmala SPA viesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru