http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.
«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»
«Otrajā pusgadā jūnijā veiktais budžeta izdevumu būtiskais samazinājums nozīmēs arī tālāku iekšzemes pieprasījuma kritumu, taču tā ietekmi uz IKP vajadzētu bremzēt turpmākam cenu kritumam. Samazinoties lejupslīdei Eiropas Savienības pārējās valstīs, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, neliels tālāks pieaugums paredzams arī eksportā. Arī tas palīdzētu tālāk samazināt kritumu ekonomikā kopumā. Līdz ar to IKP kritums 2009.gadā kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, visticamāk, arī nepārsniegs 20%.»
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks:
Provizoriskie IKP dati par 2.ceturksni ir bijuši prognozētajā līmenī, jo bija jau redzams, ka situācija ekonomikā būtiski neatšķīrās, salīdzinot to ar gada 1.ceturksnī. Lielākā daļa vietējo un ārvalstu ekspertu, pārsātināti ar negatīvo informāciju, gaidīja krietni lielāku kritumu, līdzīgi kā tas bija nesen vērojams Lietuvā. Tomēr tas nav noticis un nenotiks, un varam teikt, ka dziļākais kritums ir bijis 1.pusgadā, kad ekonomikā būs kritusi par apmēram 18%, salīdzinot ar pērno gadu.
Ja 1.ceturksnī sezonāli neizlīdzinātie dati uzrādīja 18% kritumu, tad 2.ceturksnī tie bija vien mazliet lielāki (-19.6%), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Taču vērts ir pieminēt tieši izlīdzinātos datus, kur kritums ir pat mazliet mazāks (-18.6% 1.ceturksnī, -18.2% otrajā). Pēc ikmēneša datiem jau bija redzams, ka lielākajās nozarēs dati ir visai līdzīgi tiem, kādi tie bija gada sākumā. Tātad, nedaudz labāki rūpniecībā un transportā, sliktāki iekšzemes tirdzniecībā. Kritumu palielināja daļas biznesa ieiešana pelēkajā ekonomikā, kas ir viens skaidrojumiem, kāpēc ekonomikā ir vērojams tik krass kritums kopš pērnā gada vidus.
Lai arī rādītāji joprojām ir slikti, varam teikt, ka straujākā krituma fāzi Latvija ir pārvarējusi un turpmāk, lai arī saglabāsies būtiskas problēmas tautsaimniecībā un valsts finansēs, kopprodukta samazināšanās temps būs mērenāks. Arvien labāk iezīmēsies ekonomikas krituma bremzēšanās faktori, atsevišķās eksporta nozarēs un tranzītā pieaug apjomi. Tagad galvenais ir koncentrēties uz atbalstu uzņēmējiem un stingra pamata ielikšanu nākamā gada budžetam, kas būtiski palīdzētu ekonomikai ātrāk atkopties un palielinātu ārvalstu investoru interesi par Latviju. Fokuss uz uzņēmējdarbības vidi, koncentrētāks atbalsts prioritārajiem ekonomikas virzieniem, skaidrība valsts finansēs un nodokļu politikā ir atslēga uz straujāku ekonomikas atlabšanu. Ja tas izdosies, nākamā gada beigās ekonomikā atsāksies izaugsme.
Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:
Baltijas tīģeri turpina likt pasaulei brīnīties: ja vēl nesen Baltijas valstis bija līderi attiecībā uz ekonomikas pieauguma tempiem, tad šī gada otrajā ceturksnī Lietuva un Latvija paziņojušas par dramatisku iekšzemes kopprodukta apjomu kritumu. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas IKP ir samazinājies par 19.6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni un tādējādi atgrieziesies 2004. gada līmenī.
Provizoriskie dati vēl nedod plašu ainu par to, kā atsevišķi sektori ietekmējuši tik dramatisku lejupslīdi. Bet acīmredzams, ka mīnusos bijušas visas ekonomikas nozares. Tiesa gan operatīvie dati ļauj secināt, ka rūpniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī sāk palēnināties, sasniedzot «tikai» 19%. Savukārt, kaut arī aprīlis un maijs ir bijuši relatīvi veiksmīgi, mazumtirdzniecības nozare ir pieredzējusi smagu kritumu - 28%. Trūkst informācijas par citām svarīgām nozarēm - būvniecību, finansēm, komercpakalpojumiem, tādējādi runāt par būtisku krituma tempu palēninājumu Latvijas ekonomikā vēl nav pamata.
Pēdējos mēnešos būtisks uzlabojums ir novērojams gan ASV, gan Eirozonas ekonomiskajos rādītājos. Tas pat dod pamatu spekulācijām par tematu, ka vadošās pasaules ekonomikas ir jau gandrīz izgājušas no recesijas. Neapšaubāmi tās milzīgās ekonomikas stimulēšanas programmas, ko realizēja šo reģionu valdības pēdējā gada laikā kopā ar ievērojamu naudas ieplūšanu no centrālo banku puses nevarēja neatspoguļoties ekonomiskajos rādītājos. Neapšaubāmi ekonomiskās situācijas uzlabojums ārējos tirgos dod pozitīvu stimulu arī Latvijas ekonomikai. Tomēr lejupslīdes mērogs norāda uz to, ka, lai Latvija nokļūtu uz ekonomikas atveseļošanas ceļa, ar ārējo ietekmi vien nepietiek - neapšaubāmi jānovērš iekšējā nesabalansētība.
Latvijas ekonomikas modelis pamatā bijis balstīts uz ārējo kredītresursu intensīvu izmantošanu, patēriņa kāpināšanu un pārāk mazu investīciju novirzīšanu ražošanas nozarēs. Diemžēl pašlaik domstarpības un izpratnes trūkums par to, kā izvest valsti no krīzes un stimulēt ekonomisko augšupeju, pārāk lēna strukturālo reformu ieviešana un vienkāršam iedzīvotājam un uzņēmējam neskaidra valsts attīstības politika tuvākajā laikā izraisa bažas par turpmāku attīstības scenāriju Latvijas ekonomikā. Ja klasiskajā gadījumā strauja krituma periodam seko tikpat strauja atgūšanās (V-veida ekonomiskā atveseļošanās) vai stabila izaugsme pēc zināmas stabilizācijas fāzes (U-veida modelis), tad, spriežot pēc šī brīža tendencēm, Latvijā varētu realizēties L-veida scenārijs, kad brīvā kritiena periodam seko stagnācijas periods. Tādējādi runa nav par IKP kritumu par 20 vai pat vairāk procentiem, ko Latvija varētu pieredzēt 2009. gadā. Galvenais ir - būt spējīgiem atjaunot ekonomisko aktivitāti ja ne 2010. gadā, kas pie esošās ierobežojošās valdības politikas šķiet neiespējami, bet vismaz 2011. gadā.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
IKP gada samazinājums 2. ceturksnī par 19.6% nav vērtējams kā ļoti dramatisks, jo tas ietver kritumu par 4 ceturkšņiem. Šis novērtējums pamatā atbilst mūsu gaidām, proti, izslēdzot sezonalitāti, IKP ceturkšņa kritums būtiski sabremzējās, samazinoties tikai par 1.7% pretstatā 1.ceturkšņa 11.2% kritumam.
Vērtējot sezonāli izlīdzinātos datus, IKP krituma sabremzēšanos izskaidro tas, ka otrajā ceturksnī būtiski samazinājās mazumtirdzniecības ceturkšņa kritums, kas gan visdrīzāk palielināsies jau nākamajā ceturksnī, jo iedzīvotāju ienākumi turpinās krist un palielināsies pesimisms. Savukārt rūpniecība pret iepriekšējo ceturksni uzrādīja pieaugumu, kā arī ārējās tirdzniecības bilance turpina uzlaboties, pieaugot eksportam un samazinoties importam.
Tā kā rūpniecības konjuktūra pamazām uzlabojas un arī pasaules ekonomikā ir iestājusies zināma stabilitāte, tad gada otrajā pusē IKP ceturkšņa kritums diez vai būs straujāks par pirmo ceturksni. Tas atbilst mūsu pašreizējai prognozei, ka IKP šogad varētu samazināties par 17-19%.
Finanšu ministrija:
Pirmdien, 10. augustā, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskojusi datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu. Saskaņā ar CSP sniegto informāciju valsts ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir sarukusi par 19.6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni.
Arī šī gada otrajā ceturksnī turpinājās izlaides samazinājums visās tautsaimniecībai būtiskajās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, būvniecībā, pakalpojumu un sabiedriskā sektora nozarēs. No izlietojuma aspekta IKP attīstību negatīvi ietekmē rūkošais iekšzemes patēriņš (privātais patēriņš, sabiedriskais patēriņš, investīcijas). Savukārt pozitīva ietekme otrajā ceturksnī bija neto eksporta rādītājam – importam sarūkot straujāk kā eksportam, uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance, tādējādi uzlabojot IKP.
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka 2009. gada III ceturksnī negatīvie pieauguma tempi nozarēs mazināsies, taču IKP izaugsmi negatīvi ietekmēs budžeta konsolidācijas efekti, kas to skars caur sabiedriskā patēriņa un investīciju izdevumu samazinājumu.
FM norāda, ka CSP šodien publicētie dati būtiski neietekmē ministrijas izstrādātā makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija izpildi, kas šajā gadā paredz ekonomikas samazināšanos par 18% salīdzināmajās cenās.
DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Provizoriskie dati par 2. ceturkšņa IKP ir nedaudz nepatīkami, bet nav šokējoši. Ir skaidrs, ka IKP ir turpinājis samazināties, taču, tā kā atskaites periods jeb kopprodukta dinamika 2008. gadā pa ceturkšņiem ir slīpi lejupejoša, varēja gaidīt, ka IKP kritums gada griezumā nebūs padziļinājies pret 1. ceturkšņa -18%. Tas tomēr ir noticis, tuvojoties psiholoģiski nepatīkamajai 20% robežai. Trešajā ceturksnī šī robeža diemžēl var tikt šķērsota un kopprodukta kritums gadā kopumā būs nedaudz lielāks par valdības prognozētajiem 18%. Iemesls — 2. ceturkšņa beigās iedzīvotāji sagaidīja nepatīkamus jaunumus, kas nevarētu teikt, ka pārsteidza, taču noteikti iespaidoja viņu vēlmi un spēju tērēt naudu. 2. ceturksnī patēriņu palīdzēja uzturēt milzīgais valsts budžeta deficīts martā un aprīlī.
Domājams, ka tieši 3. ceturksnis varētu būt ar lielāko kritumu gada griezumā šajā ciklā. Ja šogad lielākais nepatīkamo patiesību atklāsmes mirklis bija 2. ceturkšņa beigas, tad pērn tāds bija 3. ceturkšņa beigās, kad sagaidījām lielāko blīkšķi pasaules finanšu sistēmā kopš Otrā pasaules kara laikiem — Lehman Brothers bankrotu, kam sekoja hipotekārās kreditēšanas apstāšanās arī Latvijā, ievadot recesijas «divciparu» fāzi. Šā gada 4. ceturksnī, visdrīzāk, drīzāk ir sagaidāms patīkamu pārsteigumu potenciāls, daudz zemākas apkures cenas un pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniegtais atbalsta plecs.
Tā ir absolūti neoriģināla tēze, kuras atkārtošana kopproduktu nepalielina, taču kaut nelielu iespaidu uz datiem noteikti atstājusi nodokļu celšana un uzņēmumu «pielāgošanās» šim procesam. Par to jo īpaši liek domāt ziņa par viesnīcu un restorānu pakalpojumu sarukumu par 35%. Tas it kā neko vēl nepierāda, taču, paveroties pa DnB NORD Bankas logu uz Smilšu ielu vai paraugoties uz lidostas un Jūras pasažieru ostas datiem, nerodas iespaids, ka tūrismā būtu tik briesmīgs kritums. Taču viesnīcu pakalpojumi ir viena no jomām, kurām tika atcelta samazinātā PVN likme.
Jāatzīmē, ka Latvijā gada kritums 2. ceturksnī ir bijis ievērojami mazāks nekā Lietuvā, kur gada griezumā IKP samazinājies par 22.4%. Tas neapšaubāmi kaut nedaudz novērsīs sensāciju kāru un epitetus izgaršojošu žurnālistu uzmanību no Latvijas kā pasaules ekonomikas vētru epicentra.
Ir grūti saskatīt jebko, kas varētu likt CSP krasi pārskatīt 2. ceturkšņa IKP dinamikas vērtējumu oficiālajos datos, kas tiks publiskoti septembra sākumā. Uz modeļiem daļēji balstītie ātrie novērtējumi mēdz kļūdīties ekonomikas ciklu pagrieziena punktos, taču patlaban Latvijas ekonomika pakāpeniski piezemējas ielejas dibenā, pa kuru tai būs jāstaigā visu šo gadu un arī vismaz nākamā gada pirmo pusi.
Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis:
IKP samazinājums 2. ceturksnī par 19.6% nav šokējošs, diemžēl. Praktiski visi tekošās ekonomiskās aktivitātes dati (mazumtirdzniecība, rūpniecība, banku darbības rādītāji, importa rādītāji u.c.) liecināja, ka Latvijas ekonomikas vispārējais kritums 2. ceturksnī bijis aptuveni tāds pats (tikpat nepatīkams) kā 1. ceturksnī. Ar to pašu Latvijas IKP salīdzināmās cenās ir atgriezies 2005. gada sākuma līmeņos.
Joprojām galvenais ekonomikas kontrakcijas iemesls ir iekšējā patēriņa sabrukums. Lai arī sīkāks Latvijas IKP datu izvērsums vēl nav pieejams, spriežot pēc mūsu novērotās vēsturiski ciešās saiknes starp preču un pakalpojumu importu un privāto patēriņu, pēdējais 2. ceturksnī ir sarucis par 30-35%, (salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Tas, ka IKP ir sarucis «tikai» par ~20% noticis, pateicoties neto eksporta pozīcijas uzlabojumam (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, maijā mūsu ārējās tirdzniecības bilance (preces un pakalpojumi) bijusi tuva nullei – tas ir Latvijai kas nepieredzēts).
Tuvākā nākotne Latvijas ekonomikai neizskatās diez cik spoža. No vienas puses, ar nelielu piepūli mazumtirdzniecības un rūpniecības datos var saskatīt zināmas stabilizācijas pazīmes – apjomu kritums vairs nav tik straujš un izteikts kā 2008. gadā un 2009. gada sākumā. Tas dod pamatu cerībām, ka minētajās un arī citās nozarēs krituma temps gada izteiksmē šī gada otrajā pusē pakāpeniski kļūs lēnāks, un tas atspoguļosies arī par kapeiku mazākos IKP mīnusos.
No otras puses tuvojas rudens ar komunālo pakalpojumu izmaksām, masveida atlaišanām (galvenokārt sabiedriskajā sektorā), ko pavadīs bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa beigšanās tiem aptuveni 40-50 tūkstošiem cilvēku, kas darbi zaudēja gadu mijā un šī gada sākumā. Paralēli bankas ir praktiski pārtraukušas jebkādas kreditēšanas aktivitātes. Pirmajā pusgadā izsniegto banku kredītu apjoms ir sarucis par vidēji 100 miljoniem latu mēnesī, kas nozīmē, ka bankas šobrīd strādā iepriekš izsniegtās naudas atgūšanas režīmā. Grūti iedomāties, balstoties uz kā varētu pieaugt vai kaut tikai atgūties iekšējais patēriņš apstākļos, kad nauda tiek pumpēta no sistēmas ārā, bet alternatīvu līdzekļu avotu, piemēram, uzkrājumu veidā vietējam patērētājam nav.
Saskaņā ar mūsu prognozēm, 2009. gada 3. ceturksnī IKP varētu sarukt par tiem pašiem 20%, bet pēdējā ceturksnī krituma temps sabremzēsies līdz 15%, kas gadā kopumā atnesīs IKP samazinājumu par 18.5%.
