Apstrādes rūpniecības apjomi uzlabojušies, un nākamajos mēnešos tiks izslēgta arī Liepājas metalurga negatīvā ietekme, norāda eksperti.
Patlaban gan valda neskaidrība saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu, kas var pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, taču Eiropas ekonomika atkal atgūstas straujāk, kas palīdzēs slāpēt negatīvo ietekmi.
Db.lv jau rakstīja, ka martā, salīdzinot ar 2013. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 19,2%, bet pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,4%.
Ar ekonomistu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Siltie laikapstākļi un atsevišķas statistiskās nianses pirmajā ceturksnī būs atstājušas negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko aktivitāti. Turpmākajos mēnešos izzudīs arī Liepājas metalurga negatīvā ietekme, kā dēļ kopējā aina kļūs pozitīvāka. Pamazām, bet konsekventi uzlabojas eirozonas rūpnieciskās aktivitātes indeksi un kopējais ekonomikas vērtējums, kas sniegs atbalstu nozarei. Tomēr, turpmākās perspektīvas nomāc Ukrainas konflikta iespējamās blaknes. Tādēļ sagaidāms, ka būs vērojamas atšķirīgas tendences, viļņošanos dažādās nozarēs, kā arī starp vienas nozares uzņēmumiem, attiecīgi atspoguļojot tendences galvenajos noieta tirgos. Tomēr jāpiebilst, ka pozitīvo tendenču potenciāls attīstītajās valstīs krietni pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi Austrumu tirgū.
#2/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Martā situācija apstrādes rūpniecībā strauji uzlabojās, kā jau tas bija gaidāms. Šīs nozares relatīva vājuma periods, kas sākās pērnā gada pavasarī, ir bijis galvenokārt saistīts ar metāla ražošanu. Vispirms krīze piemeklēja Liepājas Metalurgu, pēc tam ap gadu miju vienlaikus arī pāris no atlikušajiem lielākajiem nozares spēlētājiem. Citas nozares ir kopumā virzījušās uz augšu un ik reizi cītīgi pildījušas šo izrauto robu. Tā kā metālu ražošana, salīdzinot ar pīķi 2012.gadā, ir sarukusi piecas reizes, tā turpmāk vairs nevarētu būtiski ietekmēt rūpniecību kopumā, pat ja izzust pilnībā, kas, cerams, nenotiks.
Tā kā metālu ražošanas devums apgrozījumā vienmēr bijis daudz lielāks nekā devums pievienotajā vērtībā, pirms gada pazuda citkārt ciešā sasaiste starp nozares izlaidi un pievienoto vērtību.
Tāpat kā karā, arī politiskajās cīņās Latvijā pirmais upuris ir patiesība, šajā gadījumā patiesība par ekonomiku. Dažādiem šī teātra aktieriem nereti rodas vēlēšanās situāciju mūsu tautsaimniecībā krāsot pārāk rožainās vai tumšās krāsās, populārāks ir otrais variants. Šobrīd aktīvi tiek virzīta tēze par to, ka Latvijā ekonomika aug tikai pateicoties tirdzniecībai, bet rūpniecība nīkuļo. Dati vēsta, ka tirdzniecības kāpums pērn bija ļoti līdzīgs kopējam izaugsmes tempam, līdz ar to šī nozare nav bijusi ne īpaši pozitīvs, ne negatīvs faktors. Tēze par rūpniecības nīkuļošanu pirmajā brīdī var šķist ticama, taču niansētāks skatījums uz tās tikko īsi ieskicētajām strukturālajām izmaiņām sniedz citu priekšstatu nekā kopējie izlaides vai apgrozījuma skaitļi.
Papildus tam, netiešu, bet ļoti informatīvu priekšstatu par nozarē notiekošu sniedz tās nodarbinātības un atalgojuma dati. Ja aug gan darbavietas, gan algas, tad acīmredzot nozare rada lielāku pievienoto vērtību, no kā šī nauda tiek maksāta. Pērn aizņemto darbavietu skaits apstrādes rūpniecībā, saskaņā ar uzņēmumu apsekojuma datiem, pieauga par 2,4%, bet darbinieku skaits normālā darba laika vienībās par 3,3%, savukārt atalgojums par nostrādāto summu pieauga par 3,9% bruto vai 4,9% neto. Tāpat ir skaidrs, ka uzņēmumi atalgojumu nav palielinājuši uz peļņas rēķina. Pērn kopējā apstrādes rūpniecības uzņēmumu peļņa samazinājās par 1%, bet tas acīmredzami noticis uz viena labi zināma uzņēmuma rēķina 1.ceturksnī un neraksturo kopējo tendenci, pārējos ceturkšņos nozares peļņa augusi par 6,6%. Apstrādes rūpniecībā notiekošā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem pērn bija ir pozitīva un situācija šogad turpinās uzlaboties nevis pasliktināsies.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Jāņem vērā, ka kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme ir sasniegta pat neraugoties uz AS Liepājas metalurgs darbības pārtraukšanu, kas joprojām ietekmē apstrādes rūpniecības izaugsmes rādītājus. Pērnā gada pirmajos mēnešos uzņēmums vēl veica saimniecisko darbību, tādējādi šogad 1.ceturksnī metāla ražošanas nozarē izlaides kritums bija ļoti būtisks – ražošanas apjomi bija par 80% mazāki nekā pirms gada. Šogad 1.ceturksnī ražošanas apjomi ir sarukuši arī dzērienu ražošanas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, kā arī apģērbu ražošanas nozarēs.
Tā kā lielākajā Latvijas eksporta tirgū – Eiropas Savienībā ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas un arī iekšējā tirgū pieprasījums pakāpeniski aug, sagaidāms, ka ražošanas apjomi vairumā apstrādes rūpniecības nozaru turpinās augt. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
#4/4
Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pēc ļoti vāja janvāra jau otro mēnesi pēc kārtas apstrādes rūpniecība aug. Pirmajā ceturksnī kopumā apstrādes rūpniecības izlaide gan vēl bija knapi virs pērnā gada līmeņa (0,3%), bet tas ir galvenokārt dēļ vājajiem janvāra datiem un jo īpaši dēļ metalurģijas nozares. Vairums citu apstrādes rūpniecību turpina augt.
Kopumā pēdējo mēnešu dati ļauj cerēt, ka apstrādes rūpniecības izlaide šogad tomēr būs lielāka nekā pērn. Pagaidām izskatās, ka pakāpenisks pieprasījuma kāpums Eiropā šogad varētu kompensēt Latvijas ražotājiem pieprasījuma kritumu Krievijā. Tomēr jautājums ir, vai tie Latvijas ražotāji, kas pašlaik tirgojas ar Krieviju spēs pietiekoši ātri pārorientēties uz citiem tirgiem. Diemžēl, saglabājas arī riski attiecībā uz to, kā tālāk attīstīsies Krievijas-Ukrainas konflikts – ja tas turpinās eskalēties, negatīva ietekme uz Latviju varētu būt arī lielāka nekā pašlaik domāts.