Neskatoties uz joprojām vāju ārējo pieprasījumu un sarežģītajiem ārējās vides apstākļiem, mūsu uzņēmēji ir nodrošinājuši eksporta kāpumu, norāda eksperti.
Nākamajā gadā eksporta apjomi varētu augt, tomēr lielā mērā tas būs atkarīgs no vietējo ražotāju konkurētspējas uzlabošanās.
Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 9,8%, bet importa vērtība palielinājās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Septembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 45,8%, savukārt augustā šis skaitlis sasniedza 44,4%.
#1/4
Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds
Septembrī preču eksporta vērtība turpināja pieaugt otro mēnesi pēc kārtas, taču salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, tā bija par 2,3% zemāka. Tas lielā mērā izskaidrojams ar graudaugu eksporta vērtības kritumu teju uz pusi, salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri. Graudaugu eksporta kopvērtību negatīvi ietekmēja gan relatīvi sliktāka raža, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, gan zemākas cenas. Piemēram, kviešu cena Parīzes biržā šobrīd ir aptuveni par ceturtdaļu zemāka nekā pagājušā gada rudenī.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Jūlija Pastušenko
Noskaņojuma rādītāji Rietumeiropā turpina uzlaboties. Ekonomikas sentimenta indikators (ESI) jau sesto mēnesi pēc kārtas palielinājās (lai gan oktobrī ne tik strauji kā iepriekš). Lielākajā daļā mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ESI audzis (izņēmums bija Lietuva un Lielbritānija, kur šis rādītājs samazinājās). Tas, ka patērētāji Eiropā kopumā ir pozitīvi noskaņoti, ļauj cerēt uz pieprasījuma pēc Latvijā ražotajām precēm pieaugumu. Turklāt, kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati, oktobrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums uzlabojās, un uzlabojas arī nākotnes ražošanas perspektīvas. Novembrī publicētās jaunākās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes par nākamo gadu paredz izaugsmes tempu uzlabošanos visās Latvijas galvenajās partnervalstīs salīdzinājumā ar šo gadu. Turklāt lielā daļā no tām šī uzlabošanās varētu notikt līdztekus ar privātā pieprasījuma atkopšanos, kas veicinās arī to valstu importa apjomu kāpumu. Tas liek cerēt, ka daļēji tas varētu pozitīvi ietekmēt arī partnervalstu pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm. Tādējādi sagaidāms, ka eksporta izaugsmi nākamgad varētu veicināt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kam sekos investīciju aktivitātes pieaugums eksporta kapacitātes palielināšanai.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Ņemot vērā vājo ekonomisko situāciju ārējā vidē, kopumā gadā eksporta apjomu pieaugums būs mērenāks nekā 2012.gadā. Turpmāk eksporta paplašināšanās iespējas būs atkarīgas ne tikai no situācijas uzlabošanās ārējā vidē, bet galvenokārt no ražotāju konkurētspējas uzlabošanās.
#4/4
Finanšu ministrija
Saglabājoties vājai Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmei un attiecīgi arī vājam ārējam pieprasījumam, gada trīs ceturkšņos turpinājās Latvijas eksporta izaugsme. Tas liecina, ka lielā mērā eksporta attīstību nodrošināja konkurētspējas nevis ārējā pieprasījuma pieaugums. Kopumā gada deviņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 11,6 miljardus latu salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu pieaugot par 1,6%. Eksporta apjoms minētajā laika posmā palielinājās par 3,2%, sasniedzot 5,14 miljardus latu. Neskatoties uz pēdējo mēnešu svārstībām, atšķirīgu nozaru attīstības tempu un citu ierobežojošo faktoru dēļ, kopumā eksporta izaugsme ir bijusi visās, izņemot satiksmes līdzekļu un metālapstrādes nozarēs. Lielākā negatīvā ietekme bija metalurģijas nozarei. Bez metalurģijas nozares negatīvās ietekmes eksporta apjomi šā gada deviņos mēnešos pieauga par 6,6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus jāatzīmē, ka darbību apturējušā AS Liepājas metalurgs ietekme uz eksporta izaugsmi pakāpeniski samazinās un pilnībā izzudīs nākamā gada sākumā. Turpretim visstraujākā izaugsme joprojām saglabājās mehānismu, iekārtu un elektroiekārtu eksporta nozarē. Tās eksporta apjomi gada deviņos mēnešos ir auguši par 20,8%. Lai arī nozares eksportā ir liels reeksporta īpatsvars, dati par rūpniecības izlaidi liecina, ka ražošanas apjomi nozarē turpina pieaugt. Galvenokārt importa pieauguma bremzēšanos noteica zemā investīciju aktivitāte, mazāka nepieciešamība pēc starppatēriņa precēm, kā arī reeksporta samazināšanās. Negatīva importa izaugsme saglabājās četrās apakšnozarēs – minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un mehānismu un elektroiekārtu, kā arī metāla un metāla izstrādājumu importā. Vērtējot eksporta attīstību tuvākajā nākotnē, aizvien lielāku optimismu vieš ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās ES. Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ES pēdējos mēnešos turpina ievērojami uzlaboties, un oktobrī ir uzrādījuši augstāko vērtību kopš 2011. gada vasaras. Lai gan Latvijā kopējais noskaņojuma līmenis kopš gada sākuma ir nedaudz pasliktinājies, tas joprojām norāda uz stabili augstu uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Tikmēr 2013. gada pēdējā ceturkšņa ražotāju apsekojuma dati liecina, ka gada nogalē uzlabojies sagaidāmo eksporta pasūtījumu un jaudu noslodzes novērtējums, tādējādi liecinot par ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Savukārt pozitīvāks uzņēmēju sagaidāmo pasūtījumu vērtējums varētu stimulēt atjaunot pēdējā gada laikā stagnējošos investīciju apjomus ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai.