Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Atzīmējot Rīgas Politehnikuma 150 gadu jubileju, Latvijas Universitātē (LU) viesojās Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kura vecvectēvs savulaik studējis Rīgas Politehnikumā, kā arī Polijas vēstniecības un Polijas delegācijas Latvijā pārstāvji.

Polijas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Rīgas Politehnikums ir izglītojis gan Latvijas, gan Polijas politiskās elites pārstāvjus un, pieminot LU studentu karcera svinīgo atklāšanu un uzsverot ideju par nenovērtējamo katras valsts neatkarības nozīmi, prezidents teica: «Ir svarīgi apgūt ne tikai zināšanas un prasmes iepazīt pasauli, bet arī prasmi izklaidēties un nepakļauties!»

Pēc pasākuma Mazajā aulā notika restaurētā studentu karcera atklāšana, kurā Polijas prezidents cerēja atrast arī kāda no astoņu savas dzimtas pārstāvju, kas savulaik studējuši Rīgas Politehnikumā no 19.gs. beigām līdz 20.gs. sākumam, atstātajiem uzrakstiem. Turklāt tas būtu saskaņā ar viņa dzimtas tradīcijām, jo savulaik arī pats Polijas prezidents, atrazdamies Polijas Tautas Republikas ieslodzījuma vietās, tur uz sienām atstājis vairākus uzrakstus.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.

Krievija Smoļenskas aviokatastrofā, kurā pagājušā gada aprīlī bojā gāja Polijas prezidents un gandrīz 100 citi cilvēki, vaino Polijas pilota kļūdu, ziņo BBC.

Pēc katastrofas nobeiguma ziņojuma iesniegšanas Polijas kolēģiem izmeklētāji izklāstījuši savus secinājumus Maskavā.

Polijas amatpersonas pagājušajā mēnesī kritizēja sākotnējo ziņojuma versiju, raksturojot to kā nevērīgu un kļūdainu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks to raksturoja kā nepieņemamu, sakot, ka daži no secinājumiem ir nepamatoti. Neatklājot detaļas, viņš sacīja, ka tas pilnībā nesaskan ar Čikāgas konvenciju, kas regulē starptautisko gaisa satiksmi.

Kā vēstīts, lidmašīnai avarējot Krievijas pilsētā Smoļenskā, bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un 95 citi cilvēki, starp kuriem bija valsts militārā un politiskā elite. Viņi bija ceļā uz piemiņas ceremoniju.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Netālu no Krievijas pilsētas Smoļenskas nokritusi lidmašīna ar 132 pasažieriem, kas bija ceļā no Varšavas. Lidz ar pārējiem pasažieriem bojā gājis arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, vēsta ārvalstu mediji.

Lidmašīna veikusi nolaišanos biezas miglas apstākļos, taču nolaižoties, vairāku simtu metru attālumā no skrejceļa, tā aizķērusi kokus un eksplodējusi.

Polijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka valsts prezidents un viņa kundze ir gājuši bojā.

L.Kačiņskis bija devies uz Smoļenskas apgabalā esošo Katiņas memoriālu, kur apglabāti 1940.gadā Staļina režīma nobendētie Polijas armijas virsnieki. Sestdien šajā vietā bija paredzēti piemiņas pasākumi.

Lidmašīnā atradies arī Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks, Polijas armijas vadītājs un prezidenta administrācijas vadītājs, atsaucoties uz Reuters, ziņo Diena.lv. Lenta.ru vēsta, ka lidmašīnā bija arī Polijas trimdas prezidents Rišards Kačorovskis, Polijas Nacionālās piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, vairāki politiķi, amatpersonas, sabiedriskie darbinieki.

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Lidmašīnas katastrofā, kurā bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vairākas augstas Polijas amatpersonas, vainojams, visticamāk ir pats Polijas prezidents, ziņo Inopressa.ru.

Inopressa norāda, ka, visticamāk, L. Kačiņska neizlēmība ir bijusi galvenais iemesls, kādēļ lidaparāta piloti pieļāva rupjas kļūdas.

Portāls akcentē, ka piloti ir gaidījuši prezidenta pavēli veikt nosēšanos citā lidostā. Melnās kastes ieraksts liecina, ka 11. minūtē pirms katastrofas pilotu kabīnē atskan vārdi: «pagaidām nav pieņemts lēmums». Visticamāk, šie vārdi liecina, ka tika gaidīta prezidenta pavēle, kur veikt nosēšanos.

Andžejs Blasiks, kam esot bijusi ievērojama pilota pieredze, bija jāsaprot, ka mēģinājums nosēdināt lidmašīnu Smoļenskā ir pretrunā ar visiem drošības noteikumiem. Portāls uzdod retorisku jautājumu, ja reiz nav bijis prezidenta spiediena uz pilotiem, kāpēc tie nav pieņēmuši lēmumu doties uz citu lidlauku?

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Polijas valdība ir pasūtījusi trīs biznesa klases Boeing lidmašīnas B737NextGen, vēsta portāls ch-aviation.com.

Pasūtījums, kura parakstīšanas ceremonija šonedēļ norisinājās Polijas galvaspilsētā Varšavā, iekļauj divas BBJ2s un vienu B737-800 lidmašīnu. Lidaparātus pēc piegādes pārvaldīs Poligas Gaisa spēki un tie tiks izmantoti Valsts prezidenta un valsts augstāko amatpersonu vajadzībam.

Piegādes plānots uzsākt 2017. gadā beigās un pabeigt līdz 2020.gadam.

Pēc tam, kad 2010.gadā Smoļenskas aviokatastrofā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa sieva Marija un daudzas augstas Polijas amatpersonas, visus oficiālos lidojumus veic divas LOT Polish Airlines EMB-175 lidmašīnas.

Dažas nedēļas pirms spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normas, kas atļauj dzīvnieku rituālo kaušanu, Polijas konstitucionālā tiesa atzinusi, ka tā ir nelikumīga.

Tomēr Polijas valdība norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām šādas kaušanas praktizēšana ir atļauta.

Polijā ir nelielas musulmaņu un jūdaistu kopienas, kas izmanto metodi, kad dzīvnieki pirms kaušanas netiek apdullināti, vēsta BBC. Patlaban Polijai līdz gada beigām ir jāizlemj vai valsts atteiksies ieviest jaunās ES likumdošanas normas, kas savienībā atļauj šādas tiesību normas.

Jaunās ES likumdošanas normas gaisinās visas šaubas par rituālās kaušanas likumību, iepriekš pavēstīja Polijas lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba. Patlaban Polija 17 kautuvēm izdevusi speciālas licences, kas ļauj tām nodarboties ar rituālo dzīvnieku kaušanu. Patlaban vienīgā ES valsts, kas aizliegusi dzīvnieku rituālo kaušanu ir Zviedrija.

Pirms lidmašīnas avārijas, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačinkis, pilotu kabīnē atradies Polijas Gaisa spēku komandieris Andžejs Blasiks, kā arī citi Polijas oficiālie pārstāvji, raksta Bloomberg.

Aviokatastrofas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Edmunds Klihs privātajai televīzijai TVN apstiprinājis, ka dažas minūtes pirms lidmašīnas avārijas pilotu kabīnē atradies A. Blasiks. E. Klihs arī norāda, ka ieraksti liecina, ka nekāds tiešs spiediens uz pilotiem neesot izdarīts, taču, pēc viņa vārdiem, «ikviens sajustu spiedienu tādā brīdī».

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada 10. aprīlī Krievijas teritorijā nogāzās lidmašīna Tupolev Tu 154, uz kuras klāja bija Polijas prezidents, kā arī citi Polijas delegācijas pārstāvji.

Bijušais Polijas prezidents un cilvēktiesību kustības Solidaritāte kādreizējais vadītājs Lehs Valensa intervijā Polijas medijam Fakt paziņojis, ka atbalsta Ņujorkas kustību Ieņem Volstrītu (Occupy Wall Street) un, ka starptautisko banķieru milzīgās bagātības ir «kriminālnoziegums».

«Bankas saņem nodokļu maksātāju naudu un nedala nekādu atbildību par ekonomikas krīzi,» klāstīja bijušais Polijas līderis. «Vai jūs zināt, cik banķieri nopelna? Tas ir noziegums. Cilvēki mirst no bada, bet viņiem [baņķieriem] nav pietiekoši,» uzsvēra L. Valensa, norādot, ka situāciju nepieciešams radikāli mainīt.

«Uz ekonomiku nepieciešams paskatīties no jauna – arodbiedrībām, ražošanas līdzekļu īpašniekiem un valstu valdībām,» pārliecināts L. Valensa. Nedēļu iepriekš bijušais Polijas prezidents pavēstīja, ka plāno apmekēt Ņujorku, lai paustu savu atbalstu Ieņem Volstrītu kustībai.

Lehs Valensa aicinājis Poliju apvienoties ar Vāciju, tādējādi veidojot vienotu Eiropas valsti, neraugoties uz asiņaino vēsturi starp šīm divām valstīm, vēsta telegraph.co.uk.

Nobela Miera prēmijas laureāts un bijušais Polijas prezidents uzskata, ka pasaule ir mainījusies un tai vajadzīgi jauni veidi, kā organizēties.

«Mums ir nepieciešams paplašināt ekonomisko un aizsardzības sadarbību un citas struktūras, lai no Polijas un Vācijas izveidotu vienu valsti Eiropā,» viņš sacījis.

Runājot ar Krievijas ziņu aģentūru Itar-Tass, 69 gadus vecais L. Valensa teicis, ka valstu robežas vairs nav tik svarīgas, cik bija agrāk, tādēļ esot nepieciešamas izmaiņas ģeogrāfiskajās struktūrās, ekonomikā un demokrātijā.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) trešdien atļāva aviosatiksmē atkal izmantot lidmašīnas "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkstēs atkal pacelties gaisā tikai tad, kad būs veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti būs izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Jau ziņots, ka gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā 2018.gada oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan 2019.gada martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Pēc otrās katastrofas regulatori visā pasaulē aizliedza šā modeļa laineru lidojumus.

Uz lidmašīnas, kuras avārijā Krievijā pie Smoļenskas pirms diviem gadiem gāja bojā Polijas prezidents, vraka un tā apkaimē atrastas sprāgstvielas, citējot vietējo mediju Rzeczpospolita, raksta Reuters.

Valdības lidmašīna avarēja pirms diviem gadiem, 2010. gada 10. aprīlī, Krievijā, paņemot Polijas prezidenta Leha Kačinska un vēl 95 cilvēku dzīvības.

Izmeklētāji un sprāgstvielu eksperti, kas pētīja avarējušās lidmašīnas vraku, uz tā spārniem atraduši trinitrotoluola (TNT) un nitroglicerīna paliekas. Sprāgstvielu pēdas bijušas arī lidmašīnas kabīnē, ieskaitot 30 sēdvietas, raksta medijs.

Sprāgstvielu paliekas atrastas arī citur avarējušās lidmašīnas apkaimē. Šonedēļ Polijas izmeklētāji sola komentēt medijā pausto. Viņi neizslēdz iespēju, ka sprāgstvielu paliekas avārijas teritorijā atrodas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, rakstīja medijs.

Pirmdiena, 12.aprīlis tiks izsludināta par sēru dienu visā Latvijas Republikas teritorijā, pieminot Polijas prezedenta Leha Kačiņska un Katiņas upuru piemiņas pasākuma delegācijas pārstāvju traģisko bojāeju avio katastrofā. Polijas prezidenta bēru dienā tiks izsludināts klusuma brīdis, sērojot kopā ar bojāgājušo piederīgajiem un Polijas tautu, informēja Valsts kanceleja.

Par to šodien vienojušies Ministru kabineta locekļi. Oficiāls lēmums tiks pieņemts rīt ārkārtas Ministru kabineta sēdē plkst. 10:00.

Līdz ar to rīt, 12.aprīlī Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā – virs karoga pie kāta piestiprinot melnu lenti vai mastā uzvilkto Latvijas valsts karogu nolaižot pusmastā.

Db.lv jau rakstīja, ka sestdien nosēšanās laikā pie Krievijas pilsētas Smoļenskas avarēja lidmašīna, kurā atradās Polijas prezidents un vairākas augstas Polijas amatpersonas. Lidmašīnā atradās delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas. Bojā gājuši 96 cilvēki.

Varšavā svinīgā ceremonijā Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava iesniedza akreditācijas vēstules Polijas prezidentam Broņislavam Komorovskim (Bronisław Komorowski), informē Latvijas vēstniecība Polijā.

Vēstnieka un Polijas prezidenta sarunas laikā tika pārrunātas Latvijas un Polijas divpusējās attiecības, Austrumu partnerības jautājumi un abu valstu sadarbība ES un NATO. Puses bija vienisprātis, ka Latviju un Poliju vieno ļoti tuvas, draudzīgas un dinamiskas attiecības, pauda vēstniecības pārstāvji.

Notiek aktīvs dialogs augstākajā politiskajā līmenī, par ko liecina intensīvās valstu augstāko amatpersonu vizītes. 2. - 5. septembrī Polijā darba vizītē uzturējās Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Vēstnieka akreditācijas ceremonijā Polijas prezidenta Belvedera pils laukumā tika veikta Polijas Armijas Goda sardze.

Latvijas pāreja uz eiro, sekojot Igaunijas piemēram, būtu loģisks solis, uzskata Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors un Polijas ekonomists Lešeks Balcerovičs.

«Baltijas valstu izvēle savulaik piesaistīt savas valūtas eiro bijusi mazām un no eksporta un importa vienlīdz atkarīgām valstīm pareiza, un tagad Latvijas pāreja uz eiro, sekojot Igaunijas piemēram, būtu loģisks solis, kas nenozīmētu kardinālas pārmaiņas,» viņš uzsvēra. «Polijā bijis peldoša kursa režīms un mēs pāreju uz eiro izjutīsim kā revolūciju, kamēr jūs šo revolūciju jau esat veikuši.»

L. Balcerovičs tiek uzskatīts par Polijas ekonomikas reformu pamatlicēju. Viņš 1989. gadā izveidoja un ieviesa radikālu Polijas ekonomikas stabilizēšanas un transformēšanas politiku. L. Balcerovičs ir bijis gan Polijas premjerministra vietnieks, gan finanšu ministrs, gan Polijas Nacionālās bankas prezidents. Kopš 1992. gada viņš ir Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors, un ir goda doktors vairāk nekā 20 universitātēs visā pasaulē. Viņš konsultē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un darbojas citās starptautiskās konsultantu padomēs.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.