Pērnā gada novembra rūpniecības produkcijas dati neizskatās iepriecinoši uzskata eksperti.
Viņi paredz, ka šajā gadā strauju izaugsmi nevar gaidīt, taču būtiska būs ražotāju spēja piemēroties situācijai un atrast jaunus noieta tirgus.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
2014.gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi bija aptuveni iepriekšējā gada līmenī. Pārtikas ražošana, neskatoties uz kritumu pēdējos mēnešos (kas, vismaz daļēji saistīts ar notikumiem Krievijā) vēl ir nelielos plusos (3%). Turpinājās laba izaugsme kokrūpniecībā (8%), ķīmiskā rūpniecībā (11%), mašīnbūvē (jo īpaši datoru un elektronikas ražošana, 60% kāpums). Tajā pašā laikā tupināja krist ražošanas apjomi tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā. Tas var būt daļēji saistīts ar pieprasījuma kritumu Krievijā, tomēr ir arī strukturāli izaicinājumi, proti, pakāpenisks konkurētspējas zudums dažām apakšnozarēm, jo darbaspēka izmaksas turpina kāpt. Turpinājās kritums arī papīra izstrādājumu ražošanā un metālu ražošanā.
Grūti prognozēt apstrādes rūpniecības attīstību šogad. No vienas puses, pieprasījums Krievijā kļūs ievērojami vājāks. Tomēr Latvijas ražotāji jau tagad mēģina kompensēt kritumu Krievijā citos augošos tirgos. Savukārt, ja ražošana Liepājas Metalurgā tiešām aizies, tad redzēsim pieklājīgu kāpumu arī kopējā apstrādes rūpniecībā.
#2/4
SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Kritumu ir diktējuši siltie laikapstākļi, kā dēļ ir mazinājusies elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi. Tikmēr nelielā apjomā ir augusi apstrādes rūpniecība.
Vēl atliek sagaidīt decembra mēneša datus, lai noslēgtu 2014.gada bilanci. Tomēr krasas pārmaiņas jau uzrādītājās 11 mēnešu tendencēs, visticamāk, neieraudzīsim. Tāpat kā 2014.gads, arī šis solās būt pietiekami sarežģīts. Strauja izaugsme apstrādes rūpniecībā šogad drīzāk būs izņēmums, kas pamatā balstīsies veiksmīgā eksportā, jo tādi iekšzemes projekti, kas spētu uzstutēt kādu no nozarēm, nav sagaidāmi. Kopējie nozares rezultāti turpinās balstīties uz kokapstrādes un pārtikas rūpniecības spējām, kur lielākas izaugsmes perspektīvas ir kokapstrādei. Tikmēr pārtikas rūpniecībai būs salīdzinoši smags adaptācijas periods, kurā tiks strādāts pie alternatīvām Krievijas tirgum.
Visdrīzāk, lejupslīde turpināsies kuģu būves un remonta nozarē. Tāpat tuvākajā laikā piezemētas perspektīvas sagaida arī tekstila un apģērbu ražošanu, kas izjutīs Krievijas patērētāju pirktspējas kritumu. Darbību ir beidzis arī nozīmīgs apģērbu ražošanas uzņēmums, kas velk kopējos rādītājus uz leju. Pozitīvu ietekmi varētu sniegt eirozonas patērētājs, tomēr jautājums, cik lielā mērā un, vai tas spēs kompensēt zudušo pieprasījumu Austrumos, paliek atklāts.
Straujš pieaugums varētu turpināties datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur primārā loma ir un būs viena uzņēmuma spējai noturēt komunikācijas tīklu izveidi dažādos pasaules reģionos. Nenoteiktība mijas ap ķīmijas nozari, kur primārais būs biodegvielas pieprasījums ārējos tirgos un izejvielu pieejamība. Kāpumu varētu turpināt arī mēbeļu un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Šo nozaru kāpuma pamatnosacījums ir eirozonas atgūšanās nosacījumos, tas ir patērētāju vēlmē, nepieciešamībā pēc mājokļu labiekārtošanas un auto iegādes. Krītošās energoresursu cenas varētu balstīt šādu vēlmju pieaugumu. Joprojām lielas cerības saistās ar Liepājas Metalurga atgriešanos ierindā, kas varētu sniegt lielu atspaidu uz kopējo nozares potenciālu. Tik laiks rādīs kā un kādā apjomā tas īstenosies.
Tādejādi šis gads nozarei sola lielu svārstību un sarežģītu apstākļu perspektīvas, ko raksturos ļoti atšķirīgi rezultāti starp nozarēm un to ietvaros, kur primārais, runājot par visas nozares rezultātiem, joprojām būs konkrētu uzņēmumu un to vadītāju spējā uzķert aktīvākos eksporta tirgus.
#3/4
Finanšu ministrija
Pērnā gada novembrī turpināja samazināties to nozaru izlaide, kuras 2014. gadā pastāvīgi uzrādījušas kritumu, - tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, iekārtu un ierīču remonta nozare. Savukārt negaidīti spēcīgs samazinājums bijis dzērienu ražošanas nozarē (-26,2% gada griezumā), kā arī 2,2% kritumu gada izteiksmē uzrādīja nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, nozares izlaidei samazinoties līdz ar būvniecības apjomu straujo palēnināšanos šā gada trešajā ceturksnī. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas saruka pārtikas produktu ražošanas apjomi, kritumam sasniedzot jau 3,5% līmeni. Nozares analīze pa produktu veidiem liecina, ka lielākais samazinājums kārtējo reizi bijis piena produktu ražošanas apakšnozarē, tādējādi apstiprinot Krievijas tirdzniecības sankciju negatīvo ietekmi uz piena nozari.
Negatīvas tendences parādījušās arī mašīnbūvē un metālapstrādē, jo vairākās apakšnozarēs, kuras iepriekšējos mēnešus uzrādīja spēcīgus pieauguma tempus, pēkšņi vērojami kritumi. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā no mašīnbūves un metālapstrādes nozarēm, izlaides apjomi kritušies par 8,7% salīdzinājumā ar 2013. gada novembri. Elektrisko iekārtu ražošanā un citu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā gada izteiksmē fiksēti kritumi par attiecīgi 8,6% un 0,3%. Ražošanas apjomu samazinājumu iespējams noteica krājumu pieaugums, jo abas nozares pērnā gada pirmajos desmit mēnešos cieta no zema pieprasījuma.
#4/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Pērnā gada novembra rūpniecības izlaides dati izskatās gana bēdīgi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, apjomi ir kritušies gan apakšnozarēs, kur tas bija gaidāms Krievijas ekonomikas problēmu dēļ, gan vairākās citās, kur par šādu pavērsienu var vienkārši teikt, ka „tā gadās”. Tātad likumsakarības šoreiz ir apvienojušas spēkus ar sakritībām, kas gan varbūt patiesībā slēpj kādu dziļāku, grūtāk pamanāmu likumsakarību. Ne velti Napoleons, lemjot par savas armijas virsnieku paaugstināšanu, uzdeva jautājumu — vai viņš ir veiksmīgs? Ne visu pasaulē notiekošo var izskaidrot ar prātu, jo īpaši ierobežotas informācijas pieejamības apstākļos.
Situācijā, kad vienlaikus krīt apjomi trīs galvenajās nozarēs un to grupās — pārtika, koksne, metālapstrāde un mašīnbūve, grūti sagaidīt arī labu sniegumu rūpniecībā kopumā.
Tas, ka rubļa vērtības kritums varētu negatīvi ietekmēt mašīnbūvi, jo īpaši elektrisko iekārtu ražošanu, bija skaidri nojaušams. Līdz šim abām nozarēm bija klājies pārsteidzoši labi, taču novembrī pret oktobri tajās bija padsmitos procentu mērāms kritums. Gatavo metālizstrādājumu ražotāji tiešā veidā galvenokārt eksportē uz rietumu tirgiem, taču svarīgs vietējais klients ir mašīnbūves uzņēmumi un tas ir veicinājis izlaides kritumu mēneša un gada griezumā par 0.7% un 8.7%. Metālapstrādei būs jāizmanto visas iespējas, ko sniedz remdenā attīstība Rietumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos, lai kompensētu satricinājumus austrumos. Gadalaiku ritums ir mūžīgs un neapturams, un arī grūtības rūpniecībā neturpināsies mūžīgi. No Krievijas tirgus stipri atkarīgajām nozarēm jaunajā, 2015.gadā spožus panākumus solīt grūti, jo šī ekonomika šogad būs dziļā recesijā. Taču apjomus citur kāpinās investīcijas. Tādās nozarēs kā metālapstrāde, kokapstrāde, elektronika, ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana šī gada prognoze ir visnotaļ labvēlīga. Pārtikas ražošanā situācija ir ļoti atšķirīga dažādās apakšnozarēs. Piemēram, līdz ar ienākumu pieaugumu Latvijā gaļas pārstrādātāju noiets varētu augt. Ir arī citi pozitīvi faktori. 2015.gada pirmajās dienās eiro kurss pret dolāru ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2006.gada un tas ir labvēlīgs faktors eksportam uz tālajiem, eksotiskajiem tirgiem, kā arī nedaudz mazinās importa konkurenci Latvijā.
Taču, ja vien decembra dati nebūs patīkams izņēmums, pērnā gada 4.ceturksnī apstrādes rūpniecība nebūs bijis pozitīvs faktors ekonomikā. Tās pieaugums ir bijis izteikti atkarīgs no patēriņa, kas, kā vēsta šodien publicētie novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma vērtējums, savukārt ir turpinājis oktobrī uzsākto izaugsmes paātrinājumu un kam palīdz un palīdzēs naftas cenu krituma sniegtais ietaupījums patērētājiem.