Latvijas ražotāju noskaņojums jūlijā pasliktinājies, un turpmāk rūpniecībā var prognozēt lēnākus izaugsmes tempus, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums par 3,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,2 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 9,6 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem rūpniecības rādītājiem!
#1/4
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Jūlijā apstrādes rūpniecības sniegums nav peļams, bet uz iepriekšējo mēnešu viļņa nenoturas. Ražošanas apjomi ir tikai par 3,4% augstāki nekā pērn (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), taču jāņem vērā, ka iepriekšējā gada jūlijs apstrādes rūpniecībā bijis viens no spēcīgākajiem. Pārtikas ražošanā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir labs 2,8% kāpums, bet apjomi, salīdzinot ar pērno gadu, ir par krietniem 3,6% zemāki (0.5% kritums pirmajā pusgadā kopumā). Zināmu lomu spēlē lietainā vasara. Pirms Brexit atspēriens kokrūpniecības nozarē arī noplacis. Lai gan apjomi šajā nozarē jūlijā bijuši par 3,9% augstāki kā pērn, izaugsme ir vājāka nekā pirmajā pusgadā (9.4%). Metālapstrādē un mašīnbūvē labs sniegums turpinās datoru, iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, bet mazāk veiksmīgs mēnesis bijis automašīnu un elektrisko ierīču ražošanā.
Par apstrādes rūpniecības sniegumu kopumā var teikt tā – kā pa celmiem. Aprīlī rakstījām, ka Latvijas ražotāju apjomu kāpums pirmajos četros mēnešos ir bijis eirozonas vidējā līmenī – neiepriecinoša tendence, ņemot vērā, ka 2015. gadā kopumā apjomu pieaugums bija trīs reizes straujāks nekā vidēji eirozonā. Savukārt, pirmajos sešos mēnešos kāpuma temps bija atkal trīs reizes straujāks (vidēji 3,3% Latvijā, bet 1,1% eirozonā).
Par lēnākiem izaugsmes tempiem jūlijā varēja nojaust pēc noskaņojuma datiem - Latvijas ražotāju noskaņojums jūlijā pasliktinājies. Lēnākus izaugsmes tempus sagaidām arī turpmāk – augustā pasliktinājies gan jau pieminētais ražotāju noskaņojums, gan iepirkumu menedžeru indekss eirozonā. Lai gan ārējais pieprasījums aug (eirozona aug par labiem 1,5% gadā), vides nenoteiktība, tostarp Brexit balsojums, padara uzņēmumus piesardzīgus investēt – mēs teiktu, ka pat pārlieku. Bez investīcijām atkārtot apstrādes rūpniecības sniegumu maijā un jūnijā un to ilgstoši noturēt būs pagrūti.
#2/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Jūlijā apstrādes rūpniecības pieaugums gada griezumā bija 3,4%, kas ir tikpat, cik gada pirmajos septiņos mēnešos vidēji, bet vien puse no 2.ceturkšņa vidējā tempa. Šī atšķirība galvenokārt skaidrojama ar bāzes efektu, pērn jūlijs nozarei bija veiksmīgs mēnesis.
Ir dažas interesantas ziņas par apakšnozarēm. Elektronikas izlaide sasniegusi līdz šim lielāko apjomu, iepriekšējo pīķi pārsniedzot par 3.0%, pieaugums jūlijā gada griezumā bija 28.6%. Tātad nozares motors turpina strādāt, par spīti šķietamam vājuma brīdim gada sākumā. Tāpat līdz šim lielākais apjoms sasniegts nozarē ar viegli noslēpumaino nosaukumu citas mašīnas un iekārtas. Tās galvenokārt ir dažādas ražošanas iekārtas, funkcionālās ierīces, kuras montē uz transportlīdzekļiem (ielu tīrīšanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības darbiem), dažādu mehānismu daļas — rotatori, ķēdes u.tml. Līdz šim otrais lielākais ražošanas apjoms bijis poligrāfijā. Par spīti elektronisku ierīču konkurencei, grāmatu tirgū ir strauji augoši segmenti. Piemēram, ziemeļvalstīs strauji kāpj bērnu grāmatu pārdošana. Nozare Latvijā zemo darbaspēka izmaksu un moderno iekārtu dēļ ir konkurētspējīga. Pāris gadus tā neattaisnoja uz to liktās cerības, bet šogad sāk aktivizēties.
Kokapstrādē šogad līdz šim bijis ievērojams izlaides kāpums, par 8.6%, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču, papētot datus sīkāk, redzams, ka šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam pērn, nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš pērnā gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada 2.pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki. Nozarei tāpat traucē cenu kritums atsevišķos segmentos, jo īpaši granulu tirgū. Koksnes dziļākajā pārstrādē gada pieaugums jau ir krities no 20.1% pērnā gada beigās līdz 0.3% jūlijā.
No šīs nozares stafete būs jāpārņem citām, vislielākās iespējas to paveikt joprojām ir metālapstrādei un mašīnbūvei. Metālapstrāde šogad augusi par 9.8%, un atšķirībā no kokapstrādes, tai ir nosacījumi turpināt izaugsmi nākamgad, varbūt pat paātrināt, pateicoties radikāli atšķirīgai situācijai nedzīvojamo celtniecībā. Viegli mulsinošs šogad ir kritums elektrisko mašīnu ražošanā (-3.3%), jo sāk atkopties nozares tradicionālā, uz austrumu tirgiem orientētā daļa (spilgtākais pārstāvis ir RER), turpina labi attīstīties salīdzinoši jaunie, uz rietumu tirgiem orientētie ražotāji (starp kuriem lielākais ir Lexel Fabrika). Nākamgad te noteikti varam gaidīt labākus rezultātus, tāpat nav šaubu, ka nākamgad laba izaugsme būs auto daļu ražošanā, kurā šogad reģistrēts kritums par 4.1%, tai skaitā jūlijā par 10.9%.
Pārtikas pārstrādē jūlijā gada griezumā bijis kritums par 3.6%, bet tas tikai īpaši “neizdevīgā” bāzes efekta dēļ. Atskaitot pagājušā gada jūliju, nozarē lielākais apjoms kopš 2014.gada oktobra, ir redzams, ka tā pamazām pārvar Krievijas krīzes ietekmi, jo īpaši tas sakāms par piena pārstrādi. Pēdējo divu mēnešu laikā straujš izlaides kāpums bijis arī zivju pārstrādē, diemžēl tas vēl nav uzskatāms par signālu par nozares noturīgu atkopšanos.
Sagaidāms, ka 2016.gadā apstrādes rūpniecības izlaide augs par apmēram 3%, bet nākamgad izaugsme pārsniegs 5%. Savukārt pievienotā vērtība varētu augt nedaudz straujāk, pateicoties strukturālām izmaiņām.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Pēc straujas apstrādes rūpniecības izaugsmes maijā-jūnijā, nozares izlaide jūlijā bija par 1,6% mazāka nekā pirms gada (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Šis samazinājums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Kopumā gada septiņos mēnešos ražošanas apjomi par 3,3% pārsniedza pagājušā gada rādītāju.
Jūlijā gada griezumā nedaudz samazinājās lielākā rūpniecības nozare – kokapstrāde (-1,4%). Ražošanas apjomi saruka arī otrā lielākajā nozarē – pārtikas rūpniecībā (-7%).
Jūlijā gada griezumā samazinājums bija vērojams tādās nozarēs, kā elektrisko iekārtu ražošana (-10,5%), transportlīdzekļu ražošana (-13,3%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana (-6,6% un -5,3%), dzērienu ražošana (-6,1%), ķīmisko vielu un produktu ražošana (-5,8%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (-4,9%). Savukārt vāja iekšzemes pieprasīja dēļ gada griezumā samazinājās mēbeļu ražošanas apjomi (-10%).
Ražošanas apjomi gada laikā pieauga gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+3,2%) un poligrāfijā (+2,6).
Tajā pašā laikā ievērojama izaugsme turpinājās tādās strauji augošajās ražošanas nozarēs, kā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+20,1%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+6,6%). Sākot no 2016.gada februāra, nemetālisko minerālu ražošanas apjomi ir pozitīvi. Arī jūlijā tie bija nedaudz lielāki nekā pirms gada (+0,5%). Tāpat izaugsme bija vērojama papīra ražošanas nozarē (+5,5%), kuras izlaides apjomi pēdējos divos gados sarūk.
Kopumā 2016.gadā Ekonomikas ministrija prognozē mērenu apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu. Izaugsmes tempus lielā mērā noteiks ārējā vide – ES valstu izaugsme un ekonomiskā situācija NVS valstīs.
#4/4
Finanšu ministrija
Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, palielinājusies par 2,7%, sasniedzot nedaudz zemāku kāpumu nekā divos iepriekšējos mēnešos, bet joprojām uzrādot stabilus pieauguma tempus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi rūpniecības produkcijas izlaide ir samazinājusies par 1,9%.
Lēnāki rūpniecības kopējās izaugsmes tempi saistīti ar kritumu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 9,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, kā arī zemāku pieaugumu elektroenerģijas un gāzes apgādē, kur izlaide palielinājās par 3,2%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā galvenā rūpniecības izaugsmes nodrošinātāja bija apstrādes rūpniecība, kuras izaugsme temps – 3,4% gada griezumā – gan bija lēnāks nekā iepriekšējā mēnesī, kad izlaides apjoms šajā nozarē tika sasniedzis visu laiku augstāko rādītāju.
Lēnāku pieaugumu nekā iepriekšējos mēnešos jūlijā uzrādījusi lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas pēdējos gados bijusi galvenais apstrādes rūpniecības balsts. Izlaides apjoms šajā nozarē jūlijā bijis par 3,9% lielāks nekā pirms gada, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas krities par 4,3%. Gada izteiksmē pieauguma temps ir bijis zemākais kopš pagājušā gada jūnija, un apakšnozares darbību, iespējams, sācis ietekmēt pēdējā laikā vērojamais kokmateriālu cenu kritums.
Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – pēc divos iepriekšējos mēnešos sasniegtā pieauguma jūlijā atkal piedzīvojusi lejupslīdi, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju samazinoties par 3,6%. Šeit gan jānorāda, ka kritumu lielā mērā ir noteicis bāzes efekts, jo pagājušā gada jūlijā pārtikas produktu ražošana bija uzrādījusi ļoti strauju apjomu pieaugumu, un turpmākajos mēnešos situācija nozarē visticamāk turpinās uzlaboties, ko noteiks gan Krievijas sankciju bāzes efekta pilnīga izbeigšanās, gan situācijas stabilizēšanās piena nozarē. Tajā pašā laikā spēcīga izaugsme saglabājas trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kur produkcijas apjoms jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 9,2%. Ar izciliem pieauguma tempiem turpina priecēt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas dažu gadu laikā būtiski palielinājusi savu īpatsvaru rūpniecības nozarē, kļūstot jau par piekto lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozari. Datoru un elektronisko iekārtu ražošana jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ir palielinājusies par 28,6%.
Kopumā apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi jūlijā ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējos mēnešos, ko līdzās lēnākam pieaugumam kokapstrādes nozarē noteicis arī kritums tradicionāli svārstīgajās ar transporta līdzekļu ražošanu un remontu saistītajās nozarēs, tajā skaitā iekārtu un ierīču remontā par 16,2%. Līdz ar to var uzskatīt, ka pieauguma tempi apstrādes nozarē joprojām ir salīdzinoši labi, un tādi tie varētu saglabāties arī gada turpmākajos mēnešos.
Galvenie izaugsmes nodrošinātāji apstrādes rūpniecībā bijuši ārējie tirgi, pirmām kārtām Eiropas Savienība (ES) un eirozona, kur jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pieaudzis par 6,1%, kamēr pārējos tirgos eksporta apgrozījums krities par 6,2%. Līdz ar to zināmas bažas tomēr rada ES un eirozonas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās pēdējā mēnesī, kad ekonomikas sentimenta indikatora ESI vērtība ES augustā noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2014. gada decembra. Noskaņojuma pasliktināšanās var ierobežot Latvijas ražotāju eksporta iespējas uz Eiropas tirgiem, tajā pašā laikā situācija NVS valstu tirgos vairs nav tik nelabvēlīga kā iepriekš, Krievijas rubļa kursam pret eiro stabilizējoties.