Pērn kopējo rūpniecības rādītāju būtiski ietekmēja Liepājas metalurga problēmas, taču liela daļa nozaru piedzīvoja izaugsmi, uzskata eksperti.
Šajā gadā rūpniecības sektorā ievērojami augs investīciju apjomi, kā arī ekonomikas atveseļošanās veicinās gan patēriņu vietējā tirgū, gan eksporta apjomus, kas veicinās rūpniecības izaugsmi.
Kopējo samazinājumu būtiski ietekmēja produkcijas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 4,3%.
Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana pieauga par 0,6% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,9%.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk.
#1/3
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Kopējo rūpniecības veikumu iedragāja Liepājas Metalurga izkrišana no ierindas, kā arī nozīmīgs apjomu kritums kuģu būvē un remontā. Tāpat statistika uzrāda ražošanas apjomu samazināšanos farmācijas nozarē. Taču neskatoties uz šādu pavērsienu, veiksmīgi turpināja augt tādas nozīmīgākās apstrādes rūpniecības nozares kā pārtikas, kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares. Tādejādi apstrādes rūpniecībai gadu izdevās noslēgt ar nelielu kāpumu – 0,6% apmērā. Taču izšķirošais faktors bija gada beigās vērojamie siltie laika apstākļi, kā dēļ elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija vērojams kritums.
Šā gada perspektīvas ir vērtējamas nedaudz pozitīvāk, ko lielā mērā nodrošinās eirozonas ekonomikā vērojamo pozitīvo tendenču iedīgļu stiprināšanās. Taču, tā kā strauji uzlabojumi gaidāmi nav, Latvijas uzņēmēju panākumi lielā mērā būs atkarīgi no to elastības darbībai ārējos tirgos, jo, kamēr citi pamazām atgūstas, atsevišķi līdzšinējie tirgi sāk signalizēt par izaugsmes grūtībām. Pamazām pieaug izmaksu spiediens, kas turpina norādīt uz nepieciešamību sekot līdzi konkurētspējai, jo tā lielā mērā balstās zemajās darbaspēka izmaksās. Tāpat lielāka uzmanība ir vēršama uz investīcijām uzņēmējdarbības attīstībā, inovācijām. Kopējos šā gada nozares rādītājus būtiski var uzlabot Liepājas Metalurga darbības atjaunošana. Kamēr nenoteiktība par uzņēmuma nākotni virmos vēl pietiekami ilgi, turpmāka izaugsme sagaidāma pārtikas, kokapstrādes, gatavo metālizstrādājumu nozarēs. Tāpat attīstības turpinājums gaidāms citās, pērn strauju kāpumu uzrādījušajās datoru, elektronisko un optisko iekārtu, mēbeļu, elektrisko iekārtu ražošanas nozarēs.
#2/3
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
2013. gads apstrādes rūpniecībā ir bijis pretrunīgs. Protams, gada notikums nozarē ar negatīvu pieskaņu bija tās lielākā uzņēmuma – Liepājas metalurga – problēmas un sekojošais maksātnespējas process. Uzņēmuma nedienas un strauja ražošanas apjomu samazināšana atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz metālu ražošanas apakšnozari, bet arī uz visas nozares datiem, tādējādi nozares saražotās produkcijas apjomu dinamika gada pirmajā ceturksnī bija nelabvēlīga.
Tomēr jau 2. ceturksnī nozare uzrādīja pieaugumu, kas turpinājās un reizē arī pastiprinājās 3. un 4. ceturksnī. Neraugoties uz metāla ražošanas apakšnozares nebūšanām, pārējā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru gads ir bijis galvenokārt veiksmīgs un pieauguma tempi ir bijuši pozitīvi.
2013. gadā apstrādes rūpniecības nozare ir spējusi uzrādīt izaugsmi, pat ņemot vērā vairākus nelabvēlīgus faktorus. Ārējam pieprasījumam saglabājoties vājam, apstrādes rūpniecības realizācijas apjomi ir auguši. Tomēr straujāk tie auguši vietējā tirgū realizētajai produkcijai (11 mēnešos +5.6%), kamēr realizācija eksporta tirgos ir nedaudz sarukusi (-2.3%). Tāpat gads iezīmēja bremzēšanos investīciju aktivitātē. Tas skaidrojams galvenokārt ar rūpnieku bažām par ārējo ekonomisko konjunktūru. Tomēr lielu lomu nospēlēja arī Eiropas Savienības fondu finansējuma cikls – proti, uzņēmēji izvēlējās nogaidīt, zinot, ka 2014. gadā varēs saņemt līdzfinansējumu investīciju projektiem.
Nozares izaugsme tradicionāli būs atkarīga no norisēm ārējā vidē, tomēr arī iekšējās norises būs būtiskas. Tā 2014. gadā nozarē tiks realizēta virkne būtisku investīciju projektu. No tā, cik veiksmīgi tiks realizēti investīciju projekti, būs atkarīgs nozares izlaides un pievienotās vērtības pieaugums. Prognozējams, ka 2014. gadā apstrādes rūpniecības izlaide pieaugs par aptuveni 5%. Pievienotās vērtības pieaugums varētu būt pat nedaudz lielāks, ko noteiks investīcijas esošo iekārtu un procesu modernizācijā un tādējādi produktivitātes audzēšanā.
#3/3
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pērn trauslo eksporta pieprasījumu Latvijas ražotājiem vismaz daļēji kompensēja augošs vietējais pieprasījums. Prognozējams, ka šogad apstrādes rūpniecība turpinās augt, turklāt straujāk nekā pērn - ap 4-5%. To veicinās gan pakāpeniska izaugsmes nostiprināšanās eirozonā, gan arī stabila iekšzemes pieprasījuma izaugsme pašu mājās.
Iepirkumu menedžeru indekss Vācijā un eirozonā kopumā turas virs 50 atzīmes jau septiņus mēnešus un kopš pērnā gada oktobra ir diezgan spēji pieaudzis, norādot uz pakāpenisku izaugsmes nostiprināšanos. Arī Latvijas ražotāju noskaņojums pēdējā gada laikā mazliet uzlabojies. Turklāt Latvijā šogad prognozējams, ka diezgan ievērojami kāps gan mājsaimniecību patēriņš, gan nākotnes izaugsmei tik ļoti nepieciešamās investīcijas.