Apstrādes rūpniecības apakšnozarēs turpinās iepriekš vērotās tendences - atsevišķās nozarēs turpinās stabila izaugsme, savukārt citās nozarēs dažādu faktoru ietekmē ražošanas apjomi samazinās, norāda eksperti.
Nākotnē apstrādes rūpniecības apjomi varētu palielināties nedaudz straujāk.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Aptuveni pēdējo trīs gadus apstrādes rūpniecības veikumu apzīmē vārds stagnācija – izlaide (reālā izteiksmē) svārstās aptuveni vienā līmenī. Turpmāku izlaides kāpumu ierobežoja situācija ārējos tirgos – gan vājā izaugsme eiro zonas valstīs, gan ģeopolitiskā situācija uz austrumiem no mums. Šobrīd gan situācija nozarē pakāpeniski kļūst labvēlīgāka - par to šobrīd liecina virkne nozarei pozitīvo ziņu. KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanās jau tuvākajos mēnešos noteikti atstās savu ietekmi uz kopējiem nozares cipariem – pozitīvu ietekmi sniegs gan pats uzņēmums, gan savs labums tiks arī uzņēmumiem, kas savas preces un pakalpojumus piegādā KVV Liepājas metalurgs. Arī eirozonas valstu pēdējie makroekonomiskie rādītāji vieš cerību, ka gada otrajā pusē Latvijas rūpnieki varētu sajust noturīgāku pieprasījuma pieaugumu no eirozonas. Arī iepriekšējā gadā nozarē uzsāktās un veiktās investīcijas liecina, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide varētu kāpt.
Tomēr darvas karote medus mucā šobrīd ir Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji, kas norāda uz pesimistiskāku rūpnieku noskaņojumu. Rādītāja līmenis ir zemākais kopš 2010. gada sākuma. To nosaka sliktāks nekā iepriekš pasūtījumu apjoma novērtējums un prognozējamais nākamo mēnešu izlaides līmenis. Arī gatavās produkcijas krājumu līmenis ir pieaudzis (no lielajām nozarēm īpaši kokrūpniecībā). Lai arī noskaņojuma rādītāji ne vienmēr ir spējīgi izskaidrot mēnešu svārstības apstrādes rūpniecības izlaidē, tomēr tie diezgan labi norāda uz tendencēm. Tādējādi nevar izslēgt arī nelielu nozares izlaides apjomu iekritienu tuvākajos mēnešos.
Tas liecina par to, ka tāpat kā iepriekš apstrādes rūpniecība ir ļoti daudzveidīga pēc būtības. Ir atsevišķas apakšnozares (piemēram, elektronikas ražotāji), kuras neizjūt vai gandrīz neizjūt ģeopolitisko notikumu radītās sekas. Bet vairums nozaru tiešā vai netiešā veidā tomēr saskaras ar negatīviem efektiem. Tādēļ, visticamāk, arī 2015. gadā varēsim runāt vien par mērenu nozares izaugsmi. Nozares panākumi gan būs ļoti lielā mērā atkarīgi no KVV Liepājas metalurgs veikuma. Atkarībā no tā, cik strauji tiks turpināta rūpnīcas darbības atsākšanās, visas nozares izlaides gada pieauguma temps var pieaugt par 3-4 procentpunktiem.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Kokapstrādē ražošanas apjomi februārī gada griezumā palielinājās par 9,7%, savukārt mēbeļu ražošanā – par 20,2%. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, strauja izaugsme turpinās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – februārī ražošanas apjomi bija gandrīz divas reizes lielāki nekā pirms gada. Februārī pieaugums gada griezumā bija vērojams arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Savukārt pakāpeniska darbības atsākšana KVV Liepājas metalurgs pozitīvi ietekmē metālapstrādes nozares rādītājus.
Tajā pašā laikā pārtikas rūpniecībā šogad februārī saražotās produkcijas apjomi bija par 10,5% mazāki nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka kopš 2014.gada otrās puses nozari ietekmē Krievijas noteiktais pārtikas importa embargo. Ražošanas apjomu samazinājums vērojams arī dzērienu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, papīra ražošanā, poligrāfijā, elektrisko iekārtu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē.
Tāpat kā kopējā Latvijas tautsaimniecības izaugsme, arī apstrādes rūpniecības attīstība šogad kopumā būs cieši saistīta ar tendencēm ārējos tirgos. Ņemot vērā, ka lielākajā Latvijas preču noieta tirgū – ES – ekonomiskā situācija pakāpenisku uzlabojas, kā arī Latvijas ražotāji aktīvi apgūst trešo valstu tirgus, sagaidāms, ka kopumā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi šogad varētu pārsniegt 2014.gada līmeni.
#3/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Lielu pārsteigumu šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecībā nav bijis – ražotāji turas nedaudz virs ūdens. Šī gada februārī ražošanas apjomi bija par 1,6% lielāki nekā pirms gada. Bet, protams, situācija stipri atšķiras pa nozarēm.
Proti, labs kāpums februārī vēl arvien bija vērojams kokrūpniecībā (ap 10% salīdzinājumā ar 2014.gada februāri) un mēbeļu ražošanā (ap 20%), datoru un elektronikas ražošanā (ap 100%). Mazi plusiņi bija arī ķīmijas rūpniecībā un metālapstrādē. Tajā pat laikā apjomi krita, piemērām, pārtikas rūpniecībā (-11%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (22-23%), elektrisko iekārtu ražošanā (-16%).
Šogad apstrādes rūpniecībā kopumā gaidāms neliels apjomu pieaugums. Protams, Krievijā būs ļoti dziļš pieprasījuma kritums un ražotāju eksports uz šo kaimiņvalsti jau sarūk un saruks vēl vairāk – tas skar jo īpaši pārtikas rūpniecību un tekstilrūpniecību, mazākā mērā arī metālapstrādi un mašīnbūvi. Lielāka konkurence no Krievijas (zemākas cenas dēļ rubļa kursa pavājināšanās) jūtama arī Latvijas kokrūpniekiem. Tajā pat laikā, šķiet, ka situācija Eiropā pamazām uzlabojas, uz ko norāda arī apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indeksa kāpums Zviedrijā un eirozonā (jo īpaši Vācijā) pēdējos mēnešos. Tas ļauj cerēt uz spējāku pieprasījuma kāpumu šajās valstīs. Pakāpeniski tiek atsākta arī ražošana Liepājas Metalurgā, kas arī balstīs apstrādes rūpniecības izaugsmi, jo īpaši šī gada otrajā pusē.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Apstrādes rūpniecības izlaide šī gada februārī bija par 1,6% lielāka nekā pirms gada un par 0,6% lielāka nekā janvārī. Nozares attīstība kopumā virzās uz pareizo pusi un tuvākās nākotnes izredzes ir diezgan labas, taču situācija kopumā joprojām ir diezgan sarežģīta, galvenokārt Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ un atsevišķu apakšnozaru sniegums atšķiras ļoti krasi.
Līdzīgi kā pērn, izskatās, ka arī šogad rūpniecības kopējo ainu glābs kokapstrāde, kuras izlaide gada griezumā pieaugusi par 9,7%. Līdzīgā ātrumā, bet diemžēl pretējā virzienā mainījusies pārtikas pārstrāde, sarūkot par 10,7%. Tā kā abu nozaru darbības apjoms ir diezgan līdzīgs, to kopējā ietekme ir tuva nullei.
Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē aina ir raiba. Svarīgi ir tas, ka par 3,9% augusi pēc pievienotās vērtības lielākā šīs grupas nozare metālapstrāde, kuras attīstības līmenis arī ir svarīgs priekšnosacījums mašīnbūves un visas ekonomikas izaugsmei. Investīcijas un tirgus situācijas uzlabošanās rietumos ļaus tai šogad turpināt augšupeju. Elektrisko iekārtu ražošana gada laikā sarukusi par 16.2%. Tas ir dramatiski, bet ne tik dramatiski kā varēja gaidīt pēc mēdijos izskanējušajām ziņām par Krievijas krīzes ietekmi uz RER. Pārējās mašīnbūves saistība ar austrumu tirgiem ir mazāka un arī izlaides kritums tajā attiecīgi mazāks. Jāpiebilst, ka abās mašīnbūves nozarēs situācija izskatās slikta uz ļoti veiksmīgā pērnā gada sākuma fona, nedaudz ilgākā periodā (3-4 gadi) elektrisko iekārtu ražošanā bijis ievērojams progress, bet pārējā mašīnbūvē stabilitāte. Auto detaļu izgatavošanā apjomi gandrīz nav mainījušies.
Arvien apbrīnojamāki kļūst elektronikas rādītāji, pieaugums gada griezumā februārī bija gandrīz divkāršs, bet, kā norādījuši citi analītiķi, nozares apgrozījuma dati uzrāda ļoti labu, bet tomēr ne gluži tik izcilu dinamiku un šobrīd grūti saprast, kas īsti notiek. Turpretim nopietna krīze ir vieglajā rūpniecībā, kuras daļa ir izteikti atkarīga no austrumu tirgus, paralēli tam, nopietns stratēģisks izaicinājums tai ir darba algu pieaugums, kam pielāgoties šai nozarei ir grūtāk nekā citām.
Tuvākās nākotnes izredzes izskatās diezgan labi. Kokapstrādes sniegums pārsniedzis pašas nozares gaidas, tāpēc šobrīd diez vai ir vēl kādi neizmantoti resursi tālākam izlaides kāpumam, tālākā nākotnē šo problēmu risinās investīcijas. Taču situācijas uzlabošanās noteikti gaidāma pārtikas pārstrādē un vieglajā rūpniecībā, jo to uzņēmumi pamazām atrod alternatīvus eksporta kanālus, arī Krievijas rubļa vērtība pamazām atgūstas, atvieglojot situāciju tradicionālajos tirgos. Dažas iepriecinošas pazīmes jau ir vērojamas, februārī Latvijā saražotā siera mēneša daudzums bija lielākais kopš 2000.gada. Metālapstrādi augšup virzīs investīcijas un tirgus situācijas uzlabošanās rietumos. Martā eirozonas rūpniecības noskaņojuma indekss strauji pacēlās virs vēsturiski vidējā līmeņa, šajā mēnesī arī sākās ECB veiktā kvantitatīvās stimulēšanas programma, kas ir ievērojami samazinājusi eiro vērtību un uzlabojusi eksporta perspektīvas.