Latvijas uzņēmēji patlaban aktīvi meklē jaunus eksporta tirgus, kas veicina preču eksporta apjomu kāpumu, norāda eksperti.
Tiesa gan, ne visām nozarēm veicas vienlīdz labi, taču paredzams, ka šogad turpināsies jaunu tirgu apgūšana, kas veicinās arī tālāku eksporta apjomu kāpumu.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pateicoties labākam apstrādes rūpniecības sniegumam, arī preču eksports martā pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai arī bija aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms gada.
Kopējais preču imports pirmajā ceturksnī bija par 4.1% mazāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija minerālproduktiem un pārtikas produktiem (attiecīgi -23% un -13%, lielā mērā mazāku cenu dēļ). Vēl joprojām krita arī tekstilizstrādājumu, transporta un metālu imports. Lielākais kāpums savukārt ir kokmateriālu importam (ap 22%), jo kokrūpniekiem pietrūkst izejvielu vietējā tirgū. Ir kāpums arī mašīnu un iekārtu importam (ap 10%), kas norāda uz nelielu investīciju aktivitāti. Martā eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm turpināja krist, attiecīgi par 29% un 27% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Var redzēt, ka ļoti aktīvi notiek jaunu noieta tirgus apgūšana, bet dažām nozarēm veicas labāk, dažām sliktāk un pieaugumi ik pa laikam mijas ar kritumiem. Šī neviendabīga attīstība turpināsies un svārstības saglabāsies. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksports šogad kopumā tomēr lēni pieaugs.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Šogad martā preču eksportu pozitīvi lielākoties ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības preču, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjomu pieaugumi. Savukārt, pēc strauja pieauguma februārī, martā saruka vien mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta apjomi.
Preču imports mēneša laikā pieauga par 14,2%. Līdzvērtīgi pieauga praktiski visu preču grupu imports, izņemot metālus un tos izstrādājumus.
Šogad kopumā eksporta dinamika saglabāsies mērena. Latvijas eksporta iespējas ietekmēs procesi ārējos tirgos, it īpaši ekonomiskās situācijas attīstība Krievijā. Šādos apstākļos būtiska loma būs uzņēmēju konkurētspējai un spējai apgūt jaunus noieta tirgus.
#3/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Martā, atgriežoties lielākai aktivitātei ārējā tirdzniecībā, salīdzinot ar februāri būtiski palielinājās gan preču eksporta, gan importa apjomi. Svarīgāks rādītājs ir gada pieaugums, kur negatīvi rādītāji fiksēti gan eksportā, gan importā. Kritums eksporta marta datos par 0,3% varētu būt saistīts arī ar pagājušā gada marta rezultātiem, kas bija pārsteidzoši labi.
Lielā mērā marta un pirmā ceturkšņa eksportu izvelk Latvijas galvenā eksporta nozare - kokrūpniecība-, kur gada griezumā martā fiksēts apjomu pieaugums par 12,2%, sasniedzot teju 170 miljonu eiro atzīmi. Bez pieauguma šajā nozarē, kopējie eksporta skaitļi izskatītos visnotaļ nelāgi ar negatīviem izaugsmes rādītājiem gan marta, gan pirmā ceturkšņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Labi rādītāji kokapstrādes nozarē ir mēbeļu ražotājiem, it sevišķi tiem, kas orientējas uz vietējo tirgu.
Kopumā pirmajā ceturksnī eksporta apjomi Latvijā pieauguši par 0,4%, kas no vienas puses nav pārāk labs rādītājs, bet no otras puses, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, ir pieņemams rezultāts. Kā jau tas bija gaidāms, būtiski samazinās Krievijas kā eksporta tirgus nozīme, kuras īpatsvars eksportā martā bija vairs tikai 6,6%.
#4/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Šī gada sākumā šķita, ka tā pirmajā pusē ekonomikas izaugsme būs ļoti izteikti atkarīga no patēriņa. 1.ceturksnī tā arī it kā ir bijis. Preču pārdošana veikalos ir kāpusi ļoti strauji, bet kopējais eksporta apgrozījums bijis gandrīz nemainīgs. Taču eksporta fundamentālā aina 1.ceturksnī jau veidojas labvēlīgāka un ir spēcīgi priekšnosacījumi apjomu pieaugumam pavasarī, gada vidus nebūs jāgaida.
Preču eksports 1.ceturksnī bija tikai par 1,3% lielāks nekā pērn, bet galvenās eksporta nozares — apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība šajā laikā augusi par 4%. Nozares apgrozījums šajā laikā pat saruka — par 2,8%, starpību daļēji izskaidro ražošana noliktavai, kas ir normāla uzņēmumu reakcija spēcīgu, bet visdrīzāk pārejošu tirgus satricinājumu brīdī. Taču svarīgas ir arī strukturālas izmaiņas, kas ļauj samazināt par ārējiem iepirkumiem tērēto daļu no produktu pārdošanas ieņēmumiem, sadzīviski izsakoties, palielināt sausā atlikuma īpatsvaru.
Papildus tam, ārējo tirdzniecību veido arī Latvijā nekādi nepārstrādātu preču plūsma. Martā eksports bija pat par 0.3% mazāks nekā pirms gada, bet svarīgi arī zināt, ka sarukušas summas trijos posteņos, kas ir galvenās reeksporta plūsmu signāllampiņas – elektriskās iekārtas, minerālprodukti un alkoholiskie dzērieni. Tos kompensējis galvenokārt straujais koksnes produktu eksporta pieaugums. Mēneša griezumā eksports ir pieaudzis diezgan spēcīgi, kā tas parasti šajā laikā notiek sezonālu faktoru dēļ, šoreiz mēneša pieaugums bijis līdzīgs tipiskam martam jeb 12,2%.
Strukturālais progress nekur nepazudīs, bet jau aprīlī tā labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku ar ļoti lielu varbūtību papildinās eksporta kopsummas pieaugums, arī gada griezumā. Dzelzs un tērauda eksports martā vēl bija mazāks nekā pirms gada, taču tērauda kausēšanas atsākšana Liepājā noteikti atstās nospiedumu aprīļa datos, savukārt vieglās rūpniecības un pārtikas produktiem palīdzēs Krievijas rubļa vērtības nostiprināšanās februārī un martā. Pasliktinoties situācijai tirgos, pērn 2.ceturkšņa gaitā eksports slīdēja uz leju, šogad gaidāma pretēja virzība.
Zīmīgi, ka rūpniecības apgrozījums eksportā uz eirozonu 1.ceturksnī pieauga par 21,4%. Tas ir jāuztver tikai kā aptuvens indikators, jo arī daļa pārdošanas vietējā tirgū ir netiešs eksports un starpnieku īpatsvars svārstās. Taču nav šaubu par izmaiņu virzienu, un priekšstati par Latvijas eksportētāju elastīgumu atkal ir apstiprinājušies. Iepriekš optimisms par iespējām ātri aizvietot Krievijas tirgu bija balstīts uz 90.gadu beigu krīzes pieredzi, tagad tam ir jauns pierādījums.
Šobrīd Latvijas oficiālā IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 2,1%. Gada sākums bija ļoti nelabvēlīgas apstākļu sakritības brīdis. Šobrīd ir lieliski priekšnosacījumi izaugsmes paātrinājumam sekojošajos ceturkšņos.