Preču cenas turpina samazināties, savukārt pakalpojumu – sadārdzināties, portālam db.lv, komentējot jaunākos datus par cenu izmaiņām, sacīja eksperti.
Tomēr viņi paredz, ka šajā gadā strauju inflācijas pieaugumu nevar gaidīt.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas pieauga vien par 0.1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportam, kā arī apģērbiem un apaviem. Kāpums janvārī bija izteikti zemāks par to, kas vēl salīdzinoši nesen tika gaidīts. Protams, nepatīkamākais notikums janvārī mājsaimniecībām bija cenu kāpums elektroenerģijai. Tomēr 50% šī kāpuma ietekmi uz inflāciju dzēsa cenu kritums degvielai. Rezultātā patēriņa cenu līmenis janvārī gada laikā samazinājās par 0,4%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeņa kritumu veido cenu samazināšanās energoresursiem un pārtikas produktiem. Vērojamā zemas inflācijas vide turpinās dominēt, kur noteicošie faktori būs energoresursu un pārtikas cenu izmaiņas. Gada pirmajā pusē naftas cenas saglabāsies zemas. Tad pamazām, ilgākā laika periodā, tās varētu stabilizēties ap 70 dolāriem par barelu, kas liks atgūties arī inflācijai. Pārtikas cenu kāpums kādu laiku nebūs aktuāls. Izmaiņas sāks uzrādīties līdz ar pārliecinošākiem panākumiem eksportā. Tikmēr būs vērojama arī turpmāka vēlme celt dažādus administratīvos tarifus. Tādejādi gada pirmajā pusē Latvijā atgriezīsies deflācija, bet gada otrajā kāpums varētu būt nedaudz straujāks. Ja naftas cenu kāpums būs gauss, inflācija šogad var izrādīties zemāka par pērn uzrādīto un pašreizējo prognozi 0,7%.
#2/4
Finanšu ministrija
Zemie inflācijas rādītāji Latvijā tieši sasaucas ar kopējo situāciju reģionā, kad eirozona praktiski jau ir nonākusi deflācijā un patēriņa cenas vienotajā valūtas zonā janvārī ir samazinājušās par 0,6%. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, janvārī fiksēta 1,3% deflācija. Lai gan nākamajos mēnešos varētu atsākties nedaudz straujāks cenu pieaugums, kad kopējo inflācijas līmeni ietekmēs cenu paaugstināšana Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī nelielā degvielas cenu paaugstināšanās, būtisks inflācijas pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Jāņem vērā, ka šobrīd patēriņa cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā nosaka svārstības pasaules pārtikas un naftas cenās, kuru izmaiņas prognozēt ir ļoti grūti. Taču, ņemot vērā šodien publicētos inflācijas datus, var prognozēt, ka inflācija Latvijā 2015. gadā kopumā būs ļoti zema. Finanšu ministrija šobrīd strādā pie makroekonomisko rādītāju prognožu aktualizēšanas un kopā ar izaugsmes prognozēm paredzēts precizēt arī patēriņa cenu izmaiņu prognozes vidējam termiņam.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Šodien izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnusa zīmi. Deflācijas atgriešanās Latvijā bija gaidāma, taču nebija pārliecības, ka tas notiks janvārī. Gada pirmajā mēnesī dzīves dārdzība saruka par 0,4% salīdzinājumā ar pērno janvāri. Transporta degvielas tirgus naftas vērtības kritumu jau atspoguļo. Tā kā vidējais naftas cenu līmenis šogad visdrīzāk būs nedaudz augstāks nekā šobrīd, pārvietošanās ar auto atkal varētu kļūt drusku dārgāka. Taču apkures un siltā ūdens izmaksās notikumi pasaules enerģijas tirgos vēl tikai izpaudīsies un nav šaubu, ka apkure nākamajā sezonā būs ievērojami lētāka. Tam pateicoties, arī pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas kopumā kļūs zemākas, kaut arī daļai Rīgas iedzīvotāju situācija var atšķirties, atkarībā no viņu izvēlētā pārvietošanās veida un iespējas braukt ar subsidētu tarifu. Kā jau bija sagaidāms, degvielas cenu kritumam uz kopējo cenu indeksu janvārī ir lielāka ietekme nekā elektrības cenu kāpumam, samazinās arī gāzes cenas, tātad kopumā enerģija kļūst lētāka. Par 2,6% gada laikā un 0,2% mēneša laikā palētinājusies pārtika.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Kā arī gaidīts, šī gada janvārī patēriņa cenas bija nedaudz mazākas nekā gadu iepriekš – tas gan attiecas galvenokārt uz precēm, kamēr pakalpojumu cenas vidēji turpina mēreni kāpt. Mēneša inflācija janvārī bija niecīga, vien 0.1%. Tas ir saistīts ne tikai ar naftas cenu kritumu pasaulē un attiecīgi lētākai degvielai, gāzes un siltumam Latvijā (kā bija gaidīts), bet arī ar nelielo pārtikas cenu kritumu (samērā negaidīti, jo parasti šajā laikā novērojams sezonāls cenu kāpums dārzeņiem, kas šoreiz netika novērots). Sezonālo izpārdošanu ietekmē, lētāki kļuva arī apģērbi un apavi. Tādējādi iedzīvotājiem tika kompensēts ievērojams cenu kāpums elektroenerģijai (par turpat 28%). Lai arī naftas cenas ir nedaudz atguvušās no aptuveni 40 dolāriem par barelu janvāra sākumā – pašlaik tās ir ap 55 dolāriem, vēl arvien ievērojami zemākas nekā pirms pusgada. Līdz ar to pozitīvu efektu no lētākas naftas redzēsim Latvijas cenās arī turpmākajos mēnešos - degvielas un siltumenerģijas cenu kritumā. Jūlijā sagaidāms arī ievērojamāks dabasgāzes tarifu kritums. Janvārī degviela bija par 19%, gāze par 1% un siltumenerģija par 2% lētāka nekā pirms gada. Šogad vidējais patēriņa cenu kāpums būs ļoti vājš, Swedbank prognoze ir vien ap 0,5%. Tā ir ļoti laba ziņa mājsaimniecībām, jo nozīmē, ka neto algu kāpums gandrīz pilnībā būs arī pieaugums pirktspējā.