Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Ventspils pilsētas dome nolēmusi atbalstīt eksponātu ražošanas sākšanu Ventspils Zinātnes un inovāciju centram, kas izmaksas 2,38 miljonus eiro, informēja Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra Zinātnes centra daļā apmeklētājiem būs pieejamas septiņas interaktīvas galerijas - Veselīga dzīvesveida, Bērnu, Viedo tehnoloģiju, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un pasaules, Cilvēka un sevis izzināšanas galerija un simulatoru zona, kas sniegs iespēju, piemēram, iejusties airētāja lomā, vai, stāvot priekšā ekrānam un veicot kustību, uzskatāmi redzēt, kādi muskuļi tiek nodarbināti. Visās galerijās kopā būs 88 izglītojoši un interaktīvi eksponāti, stāstīja Kroņkalne.

Viņa uzsvēra, ka Zinātnes un inovāciju centra galvenais uzdevums ir vienkāršotā veidā pastāstīt par fiziku, dabu, dažādu vielu, skaņas, gaismas savstarpējo ietekmi, lai veicinātu izpratni par zinātni un tās visaptverošo dabu.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.