Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperts: Ja Krievija vēlētos, tā varētu noteikt sankcijas, kas Latvijas ekonomiku iedzītu dziļā recesijā

Žanete Hāka, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Turpretim ir diezgan grūti iztēloties, kas varēja būt iemesls pieauguma trūkumam pakalpojumos, izņemot tirdzniecību, saka eksperts. Šīs nozares kopumā veido nedaudz vairāk kā pusi ekonomikas. Nav šaubu, ka nopietni sarežģījumi ir transportā, kas ir svarīgākā no šīs nozaru kopas. 2.ceturksnī transporta pakalpojumu eksports gada griezumā samazinājies par 7,7%, galvenokārt dēļ jūnija rezultātiem, kad kritums sasniedza 19%. Tas acīmredzot saistīts ar situāciju autopārvadājumos, kas nodrošina galvenokārt plaša patēriņa preču pārvadāšanu no rietumiem uz austrumiem. Šīs nozares pārstāvji tiešām ziņoja par ievērojamām grūtībām jau pirms daļēja pārtikas produktu embargo noteikšanas Krievijā.

Liela apjomu kravu pārvadātāji austrumu-rietumu maršrutā, tātad dzelzceļš un ostas šogad ziņo par pieaugumu. Tāpat pieaugošam pieprasījumam pēc transporta pakalpojumiem vajadzētu būt no iekšējā tirgus, pateicoties straujajai celtniecības un ieguves rūpniecības attīstībai, kā arī mērenajam patēriņa kāpumam. Taču ļoti iespējams, ka kopumā transporta nozare šobrīd piedzīvo lejupslīdi gada griezumā, eksports tai ir ļoti svarīgs, veidojot ap pusi kopējo ienākumu. No otras puses, citās pakalpojumu sfērās situācijai vajadzētu būt labākai. Kopumā labvēlīga ziņu plūsma joprojām nāk no informācijas tehnoloģiju un komercpakalpojumu nozaru puses. Pērn un šī gada sākumā pie izaugsmes gada griezumā bija atgriezusies arī veselības aprūpe un izglītība, to rezultāti nemēdz krasi svārstīties pa ceturkšņiem. Finanšu pakalpojumos kopumā neiet spoži, bet tomēr labāk nekā pērn, kad IKP datos šai nozarei jau bija sarēķināts visnotaļ veselīgs pieaugums. Šogad labi attīstās arī tūrisms, līdz ar to viesnīcu un restorānu nozare. Iespējams, ka aritmētisko rēbusu atrisinās nekustamo īpašumu nozare, kurā iepriekšējos gados vērojami krasi un grūti saprotami lēcieni uz augšu un leju.

Gaidot papildinātos un precizētos 2.ceturkšņa IKP datus, var cerēt uz nedaudz labāku rezultātu, saka eksperts, uzsverot, ka kopumā sajūtas par notikumiem šogad vairs nav tik labvēlīgas kā gada sākumā un tas neapšaubāmi saistīts ar politisko situāciju reģionā. Taču riski joprojām ir ievērojami, uzskata eksperts. Ja Krievija ļoti vēlētos, tā varētu pret Latviju noteikt sankcijas, kas mūsu ekonomiku iedzītu dziļā recesijā, norāda eksperts. Noteikt precīzu tirdzniecības apjomu ir grūti. Tajā noteicošo lomu spēlē nevis preces, bet pakalpojumi, kuru dati maksājumu bilancē veidojas no norēķinu adresēm, kas var neparādīt, kurā valstī ir patiesais pakalpojumu saņēmējs.

Saskaņā ar šiem datiem, Krievijas īpatsvars pērn pakalpojumu eksportā bija vien 10%, kas acīmredzamā pretrunā ar realitāti. Balstoties uz ziņām par tranzīta kravu izcelsmi, viesnīcās nakšņojošo tūristu valstisko piederību un citu informāciju, jāsecina, ka Krievijas daļa pakalpojumu eksportā drīzāk ir tuva 40%, bet tās daļa kopējā preču un pakalpojumu eksportā ir nedaudz zem 1/5, kas šo valsti faktiski padara par Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partneri. Tieši šādi un līdzīgi aprēķini ir pamats pieņēmumiem, ka pilnīgs tirdzniecības embargo varētu samazināt Latvijas IKP pat par 5-10%. Tāpēc ziņas par iespējamu dziļāku Krievijas iesaistīšanos Ukrainā notiekošajā konfliktā un līdz ar to tālākas abpusēju sankciju eskalācijas risks rada nopietnas bažas.

Ekonomikas pieauguma temps šobrīd ir aktuāls temats saistībā ar valsts budžeta plānošanu, tajā jau ieskanējušies pesimistiskāki toņi. Taču valsts budžets ir vistiešāk saistīts nevis ar IKP, bet ar algotu darbinieku ienākumiem un patēriņu.

Ekonomikas atkopšanās sākumposmā bija populārs teiciens — ekonomika aug, bet cilvēki savos makos to nejūt. Šobrīd maki un ekonomika mainās vietām, jau pirmajā ceturksnī iezīmējās krass kontrasts starp ekonomikas izaugsmi un ienākumu dinamiku. Ekonomika bremzējās, bet kopējais algu fonda pieaugums paātrinājās, reālā izteiksmē tas auga pat par vairāk nekā desmito daļu gada griezumā, vienlaikus nekaitējot biznesa rentabilitātei, vismaz ne būtiski.

Algu datu par 2.ceturksni vēl nav, bet algu nodokļu iekasēšana joprojām pārsniedz plānoto, strauji aug arī produktu nodokļu ieņēmumi, par 6,9% gada griezumā, tas ir nominālā izteiksmē, bet dēļ mazāk inflācijas arī reālā izteiksmē pieaugums vairāk nekā par 6%. Ja vien nepatikšanas eksportā nekļūs ļoti lielas un neapturēs joprojām vērojamo darba tirgus sasilšanu, tad vērojamā ekonomikas pieauguma bremzēšanās atstās vēl vājāku iespaidu uz valsts iedzīvotāju labklājības uztveri kā izaugsmes atsākšanās un paātrināšanās 2010-2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vēlme būt teicamniekam 
var dārgi maksāt


Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jādomā par savas valsts tautsaimniecības interesēm, nevis jādzenas pēc kādas lielvaras pārstāvju draudzīga rokasspiediena.

Ieviešot trešā līmeņa Rietumu sankcijas pret Krieviju, saspīlējums uz ģeopolitiskās skatuves neapšaubāmi aug. Lai arī pašlaik politiķu publiskajā retorikā joprojām turpinās savstarpēja «mērīšanās» no sērijas – mums šīs sankcijas bijušas nebijušas, bet jūs gan kārtīgi «dabūsiet iekšās» un pagaidām arī trešā līmeņa sankcijas vairāk kalpo pozas uzturēšanai, nevis momentāni rada postošu ietekmi uz iesaistīto valstu ekonomikām, tomēr nevar noliegt, ka situācija ir bīstami pietuvojusies reālai krīzei. Ļoti iespējams, ka sankciju pastiprināšana tiešām neradīs nekādu jūtamu krahu lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, par ASV nemaz nerunājot. Domas dalās, cik lielā mērā ekonomiskās sankcijas tiešām mainītu Krievijas politiku, ņemot vērā, ka līdz šim noteiktās sankcijas, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas vai Sīrijas gadījumā nav nesušas cerēto rezultātu, turklāt Krievijas iedzīvotāji, kā zināms, ir spējīgi paciest daudz. Savādāk ir ar mazajām Krievijas pierobežas valstīm, piemēram, Latviju, kam uz sadarbību ar Krieviju balstās ievērojama tautsaimniecības daļa. Un nevajag te muļķīgi runāt par nepieciešamību mainīt noieta tirgus mūsu precēm, jo reālajā ekonomikā nav labu vai sliktu tirgu, ir tikai tirgi, kuros vai nu ir, vai nav iespējams pārdot savas preces vai pakalpojumus. Šajā ziņā ģeogrāfiskajai atrašanās vietai lielākoties ir izšķiroša loma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV piemēro stingrākas sankcijas Krievijai; ES paplašinās melno sarakstu

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama nolēmis piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, vēršot tās pret uzņēmumiem, kuri ir tuvas Valsts prezidentam Vladimiram Putinam, raksta Reuters.

Sankcijas attiecas uz tādiem uzņēmumiem kā Krievijas lielākais naftas ražotājs Rosneft, otrs lielākais gāzes ražotājs Novatek un trešā lielākā banka – Gazprombank. Tādējādi Vašingtona vēršas pret Putina sabiedrotajiem, no kuriem daudzi kļuvuši bagāti tieši viņa valdīšanas laikā. Sankcijas piemērotas arī valstij piederošajai bankai Vnesheconombank, kas darbojas kā maksājumu starpnieks valdībai, kā arī astoņām citām kompānijām, tostarp, Kalašņikova automātu ražotājam.

Runājot par nākotnes sadarbību ar Vašingtonu, V. Putins uzsvēra, ka sankcijas iedragās ASV enerģētikas kompāniju darbību un sabojās attiecības. Ārlietu ministrijas pārstāvis minējis, ka Maskava sitīs pretī tā, lai tas būtu sāpīgi Vašingtonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildinātajā ASV sankciju sarakstā iekļautās Krievijas amatpersonas

LETA, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas sankcijas vissmagāk varētu skart Latvijas zivju konservu ražotājus, ciestu arī piena pārstrādātāji

LETA, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievija liegtu vai ierobežotu iespējas ievest valstī pārtikas produktus no Latvijas, vissmagāk mūsu valstī tiktu skarti zivju konservu ražotāji un arī piena pārstrādātāji, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas ražotājiem kopumā ir iespējas variēt ar tirgiem, kamēr zivju konservu ražotājiem nav citu noieta tirgu kā Krievija un NVS valstis, kā arī emigranti. Citi pircēji šo produktu neiegādājas. Lai zivju konservus, šprotes pārdotu jaunos tirgos, būtu vajadzīgas ļoti dārgas mārketinga kampaņas.

Otra pārtikas nozare, ko ietekmētu liegums vai ierobežojumi ievest Krievijā produkciju, ar lielu atrāvienu ir piena pārstrādātāji. Savukārt graudu ražotājus šāda veida sankcijas tieši neskartu, jo graudi tiek tirgoti pasaules biržās, skaidroja LTVC vadītāja.

Viņa gan atzīmēja, ka dažādi uzņēmumi sankcijas izjutīs atšķirīgi, jo Krievijas tirgum pārtikas ražotāju eksporta mērķa valstīs ir atšķirīgs īpatsvars. Turklāt ierobežojumi skartu arī Krievijas kapitālam piederošos uzņēmumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Eiropas Savienības ieviestās finanšu sankcijas ietekmē Jūsu biznesu?

Jānis Ozoliņš, Deloitte Legal jurists, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula). Personu saraksts, pret kurām sankcijas tiek vērstas, ir papildināts vairākas reizes - pēdējo reizi 2014.gada 8.septembrī.

Ar Regulu ir noteikti finanšu ierobežojumi konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas izpaužas kā šo personu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums šīm personām darīt pieejamus finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Minētie ierobežojumi ir saistoši visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā un visām ES jurisdikcijā esošām personām. Par finanšu sankciju ievērošanu Latvijā ir atbildīga Finanšu un kapitāltirgus komisija (FKTK), kas uzrauga, lai kredītiestādes pildītu ar Regulu uzliktos pienākumus.

Šo sankciju sakarā komersantiem var rasties virkne jautājumu, tajā skaitā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sākoties vairāksolīšanai, zaudēs abas puses

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES lēmumu par sankcijām Krievijai varētu atlikt uz nākamo nedēļu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Krievijas premjers: Rietumu produktu importa aizliegums «ļaus attīrīt veikalu plauktus mūsu ražojumiem»

LETA--AFP, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija gatavo jaunas atbildes sankcijas pret Rietumiem

LETA, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija nosodījusi Eiropas Savienības (ES) kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem, ceturtdien paziņojušas amatpersonas.

Maskava nodēvēja jaunās ES sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solīja atmaksāt.

Mūsu atbilde būs proporcionāla zaudējumiem, ko tās sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Maskava sagaida, ka Eiropas uzņēmumi lobēs pret šīm sankcijām, jo tās ir neproduktīvas, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs atklāja, ka Maskava jau izstrādājusi jaunas sankcijas pret Rietumiem, kas būs vērstas pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, daža veida apģērbiem.

Cik daudz es zinu, Ekonomikas attīstības ministrija jau ir izveidojusi šo preču sarakstu, viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Krievijas rubļa vērtība saruka pirmo reizi trīs dienu laikā, valdot bažām, ka Ukrainas konflikts kļūs spēcīgāks, raksta Bloomberg.

Valūtas kurss pret centrālās bankas noteikto eiro un dolāru grozu saruka par 0,2% līdz 41,836 rubļiem. Iepriekšējo divu dienu laikā rubļa vērtība pret grozu pakāpās par 1,3%, jo jaunās starptautiskās sankcijas gāja secen Krievijas lielākajiem uzņēmumiem.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 8%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 35,7415 rubļiem, bet pret eiro – par 0,2% līdz 49,351 rublim.

Trešdien Krievijas valdības rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums pakāpās par vienu bāzes punktu līdz 9,55%. Iepriekšējo divu dienu laikā ienesīgums samazinājās par 11 bāzes punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Spekulanti un grāmatveži drupina Putina režīmu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju patriotiskais noskaņojums Krievijā pēc Krimas okupācijas un separātisma veicināšanas Austrumukrainā var izrādīties stipri īslaicīgs.

Vismaz tajā brīdī, kad Rietumvalstu sankcijas un spekulantu aktivitātes pasaules preču biržās būs pietiekami noēdušas aizvien savārgstošās Krievijas ekonomisko potenciālu. Padzirdot par to, ka kāda cita valsts pret Krieviju ieviesusi ekonomiskās sankcijas, mūsu kaimiņzemes amatpersonu tradicionālā reakcija ir ironiski izteicieni un draudi vērst pretpasākumus. Tiesa, šī ironija, visticamāk, pāriet brīdī, kad televīzijas kameru prožektori tiek izslēgti un, nokāpjot no tribīnes, galvā tiek rēķināti miljardu dolāru vērtie zaudējumi gan pašam, gan valstij kopumā. ASV un Eiropas sankcijas neaprobežojas tikai ar vīzas neizsniegšanu ieceļošanai tajā vai citā valstī vai kādas naudas summas pazušanu kādas ārvalstu bankas kontā. Patiesībā Krievijas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības, kurām sankcijas tikušas piemērotas, piedzīvo ne tikai sīkas neērtības, bet arī iespaidīgus finansiālos zaudējumus. Tas īpaši attiecināms uz ASV sankcijām, kuru mērķis nav iesaldēt tikai tās naudas summas, kas atrodas pasaules lielākās ekonomikas jurisdikcijā esošajās bankās, bet gan konkrētas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības izslēgt no normālas finansiālās aprites.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medijs: Eiropas Savienības sankcijas varētu vērsties arī pret Gazprom un Rosņeftj vadītājiem

Gunta Kursiša, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp 130 personām, kas atrodas Eiropas Savienības gatavotajā «melnajā sarakstā» un pret kurām varētu tikt vērstas sankcijas, ir arī Krievijas kompāniju Rosņeftj (Роснефть) un Gazprom (Газпром) vadītāji Igors Sečins (Игорь Сечин) un Aleksejs Millers (Алексей Миллер), ziņo Kommersant.

Pret personām, kas atrodas «melnajā sarakstā» varētu tikt vērstas tādas sankcijas kā liegums iebraukt Eiropas Savienībā, kā arī aktīvu iesaldēšana.

Pagaidām sankcijas attiecas uz Krievijas lielkompāniju vadītājiem, taču pastāv iespēja – ja sankcijas vērsīsies plašumā, tās attieksies arī uz pašām Krievijas kompānijām. Ja šāds sankciju scenārijs īstenosies, tiks bloķēti Rosņeftj plāni iegādāties Morgan Stenley apakšstruktūru.

Tikmēr Rosņeftj viceprezidents Mihails Ļeontjevs ES sankcijas raksturojis kā «muļķīgu, mazisku un acīmredzamu kaitniecību vispirms jau pašiem sev», jo ar šīm sankcijām tiks iespaidoti arī Rosņeftj rietumu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti piesardzīgi vērtē ES sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SMP Bank kontrolpakete nonākusi tās vadības pārstāvju īpašumā

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā veiktā darījuma rezultātā AS SMP Bank kontrolpakete ir pārgājusi minoritāro akcionāru īpašumā, informē bankas pārstāvji.

Sakarā ar pirmdien noteiktajām ASV sankcijām vairākām Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, Latvijas AS SMP Bank norāda, ka Krievijā reģistrētā banka Северный морской путь (СМП Банк) nav Latvijas AS SMP Bank akciju kontrolpaketes turētājs un pašreizējie īpašnieki visi ir Latvijas rezidenti.

Līdz ar to AS SMP Bank vadībai ir pamats uzskatīt, ka 28.aprīlī noteiktās ASV sankcijas uz AS SMP Bank nav attiecināmas, norāda bankas pārstāvji.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, 24. aprīlī ir samazināts bankas akcionāra OAO Severnij Morskoj Putj piederošo akciju skaits līdz 49% no bankas balsstiesīgo akciju kopskaitā. AS SMP Bank akciju ieguvēji ir vairāki Latvijas rezidenti - AS SMP Bank vadības pārstāvji, kuri palielinājuši īpašumā esošo akciju skaitu, kas nepārsniedz 10% katram. Šim darījumam atsevišķa FKTK atļauja nav nepieciešama, jo nepārsniedz 10% no bankas balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES piemēro sankcijas Krievijas un Sīrijas amatpersonām par ķīmisko ieroču izmantošanu

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piemērojusi sankcijas Krievijas militārā izlūkdienesta GRU vadītājam un vēl astoņām Krievijas un Sīrijas amatpersonām par ķīmisko ieroču izmantošanu.

ES paziņojumā teikts, ka Krievijas pilsoņi - GRU vadītājs, vietnieks un divi GRU aģenti - ir atbildīgi par uzbrukumā bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam izmantotās vielas glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu.

Sergejs un Jūlija Skripaļi pagājušā gada 4.martā Anglijas pilsētā Solsberijā tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu «Novičok».

ES «melnajā sarakstā» iekļautajiem piemērots aizliegums iebraukt ES teritorijā un iesaldēti visi ES esošie līdzekļi.

Sankcijas piemērotas arī vienai Sīrijas iestādei, ka nodarbojas ar ķīmisko ieroču izstrādi un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija neatbalsta sankcijas pret Krievijas dzelzceļu un tā vadītāju, Putina sabiedroto Jakuņinu

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».

Komentāri

Pievienot komentāru