Eksperts: Latvijas ekonomika noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēc krīzes 

Latvijas ekonomikā turpinās lēna izaugsme un izaugsme Latvijā noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēckrīzes periodā

AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 31.10.2016

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kā liecina IKP ātrais novērtējums, Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksni augusi vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Lai arī izaugsme Latvijā jau līdz šim šogad bija diezgan vāja (+2,1% gada pirmajā pusgadā) un nekādi uzlabojumi gada beigām nebija gaidāmi, tik zems IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir diezgan nepatīkams pārsteigums. Līdz ar to izaugsme šogad Latvijā varētu būt 1,5-1,8% robežās, taču par nākamo gadu joprojām esmu salīdzinoši pozitīvs un uzskatu, ka IKP pieaugums varētu sasniegt 3,5-4,0%.

Uzsākoties aktīvākai ES fondu apguvei, nākamgad gaidāms straujākais valsts budžeta pieaugums kopš 2007. gada. Ja šī gada pirmajos 9 mēnešos konsolidēta budžeta izdevumi kritušies par 1%, tad pašreizējās budžeta prognozes paredz, ka nākamgad tie varētu augt par 7-8%. Faktiski tas nozīmē to, ka izaugsmi šogad nodrošina tikai privātais sektors un tādējādi nākamgad valsts budžeta izdevumu lielais pieaugums noteikti veicinās arī straujāku ekonomikas izaugsmi. Jāatzīmē, ka līdzīga situācija gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā šis periods sakritīs ar kreditēšanas atjaunošanos un pie pozitīvas faktoru sakritības izaugsme kādā no nākošajiem diviem gadiem izaugsme varēt pat pārsniegt 4%

Protams, izaugsme nākamgad būs atkarīga arī no ārējā vides, kurā joprojām ir ļoti daudz risku, kā arī aktuāls ir jautājums, vai vienlaicīgi straujāka ES fondu apguve un kreditēšanas atjaunošanās neradīs spiedienu uz būvniecības izmaksām, tādējādi nesamazinot izaugsmes iespējas. Taču būtiskākais jautājums, vai līdz ar straujāku izaugsmi uzlabosies arī produktivitātes dinamika, kas pēdējos gados augusi vien par nedaudz vairāk kā 2% gadā. Ja nākošajos divos gados šajā ziņā nekas nemainīsies, tad Latvijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas nav ļoti iepriecinošas.

Par trešā ceturkšņa vājo pieaugumu - to lielā mērā izraisīja tālāks kritums būvniecībā, piesardzība iedzīvotāju tēriņos un zemais patēriņa pieaugums, kritums tranzīta nozarē, vājāka graudu raža, kā arī salīdzinājumā ar otro ceturksni zemāks pieaugums rūpniecībā. Papildus tam izaugsmi gada sākumā nedaudz uzlaboja arī lielāks nostrādāto stundu skaits, nekā gadu iepriekš, tādēļ izaugsmes dati izskatījās nedaudz labāki nekā faktiski tie bija. Tomēr, lai arī šie faktori nav nekāds pārsteigums, nedaudz pārsteidz kritums būvniecībā par 24% un minimālais pieaugums pakalpojumos par 1%. Uzņēmēju noskaņojums un valsts investīciju izdevumu dinamika drīzāk lika domāt, ka būvniecībā situācija varētu būt labāk nekā gada sākuma, kad izlaide kritās par 19%. Savukārt IT un citās uz eksportu balstītās pakalpojumu nozarēs šogad vērojams ļoti straujš pieaugums (programmēšanas un IT pakalpojumos pat 20%), tādēļ tikai 1% kāpums, visticamāk, saistīts ar ne tik pozitīvos dinamiku transporta, finanšu un publisko pakalpojumu nozarēs.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka līdzīgi faktori negatīvi ietekmējusi izaugsmi arī mūsu kaimiņvalstīs, un Lietuvā IKP pieaugums trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 1,7%, kas gan ir labāks rādītājs nekā Latvijā. Kopumā jāsecina, ka otrajā ceturksnī, visticamāk, Latvija būs viena no vislēnāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā. 

Tevi varētu interesēt

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta...

Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā,...

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās...

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukta...

Latvijas ekonomika (gan mājsaimniecības un uzņēmumi, gan pats enerģētikas sektors - siltumenerģijas...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Konkurences padome ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kurā Indy AB iegūst...

28. oktobrī ABLV Bank ir veikusi divu 2014. gadā emitēto parasto kuponu...

Šā gada sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas...

Turpmāk aizdevumu izsniedzējs Creamfinance Mintos platformā izvietos īstermiņa nenodrošinātos...

Nākamajā nedēļā ASV prezidenta vēlēšanas un nedēļas nogales FIB paziņojumi tikai saduļķo...

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais...

Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda...

DNB grupa Latvijā 2016. gada pirmos deviņus mēnešus ir noslēgusi ar 28,9...

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās...

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību...