Finanses

Eksperts: Latvijas ekonomika noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēc krīzes

AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 31.10.2016

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas ekonomikā turpinās lēna izaugsme un izaugsme Latvijā noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēckrīzes periodā

Kā liecina IKP ātrais novērtējums, Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksni augusi vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Lai arī izaugsme Latvijā jau līdz šim šogad bija diezgan vāja (+2,1% gada pirmajā pusgadā) un nekādi uzlabojumi gada beigām nebija gaidāmi, tik zems IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir diezgan nepatīkams pārsteigums. Līdz ar to izaugsme šogad Latvijā varētu būt 1,5-1,8% robežās, taču par nākamo gadu joprojām esmu salīdzinoši pozitīvs un uzskatu, ka IKP pieaugums varētu sasniegt 3,5-4,0%.

Uzsākoties aktīvākai ES fondu apguvei, nākamgad gaidāms straujākais valsts budžeta pieaugums kopš 2007. gada. Ja šī gada pirmajos 9 mēnešos konsolidēta budžeta izdevumi kritušies par 1%, tad pašreizējās budžeta prognozes paredz, ka nākamgad tie varētu augt par 7-8%. Faktiski tas nozīmē to, ka izaugsmi šogad nodrošina tikai privātais sektors un tādējādi nākamgad valsts budžeta izdevumu lielais pieaugums noteikti veicinās arī straujāku ekonomikas izaugsmi. Jāatzīmē, ka līdzīga situācija gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā šis periods sakritīs ar kreditēšanas atjaunošanos un pie pozitīvas faktoru sakritības izaugsme kādā no nākošajiem diviem gadiem izaugsme varēt pat pārsniegt 4%

Protams, izaugsme nākamgad būs atkarīga arī no ārējā vides, kurā joprojām ir ļoti daudz risku, kā arī aktuāls ir jautājums, vai vienlaicīgi straujāka ES fondu apguve un kreditēšanas atjaunošanās neradīs spiedienu uz būvniecības izmaksām, tādējādi nesamazinot izaugsmes iespējas. Taču būtiskākais jautājums, vai līdz ar straujāku izaugsmi uzlabosies arī produktivitātes dinamika, kas pēdējos gados augusi vien par nedaudz vairāk kā 2% gadā. Ja nākošajos divos gados šajā ziņā nekas nemainīsies, tad Latvijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas nav ļoti iepriecinošas.

Par trešā ceturkšņa vājo pieaugumu - to lielā mērā izraisīja tālāks kritums būvniecībā, piesardzība iedzīvotāju tēriņos un zemais patēriņa pieaugums, kritums tranzīta nozarē, vājāka graudu raža, kā arī salīdzinājumā ar otro ceturksni zemāks pieaugums rūpniecībā. Papildus tam izaugsmi gada sākumā nedaudz uzlaboja arī lielāks nostrādāto stundu skaits, nekā gadu iepriekš, tādēļ izaugsmes dati izskatījās nedaudz labāki nekā faktiski tie bija. Tomēr, lai arī šie faktori nav nekāds pārsteigums, nedaudz pārsteidz kritums būvniecībā par 24% un minimālais pieaugums pakalpojumos par 1%. Uzņēmēju noskaņojums un valsts investīciju izdevumu dinamika drīzāk lika domāt, ka būvniecībā situācija varētu būt labāk nekā gada sākuma, kad izlaide kritās par 19%. Savukārt IT un citās uz eksportu balstītās pakalpojumu nozarēs šogad vērojams ļoti straujš pieaugums (programmēšanas un IT pakalpojumos pat 20%), tādēļ tikai 1% kāpums, visticamāk, saistīts ar ne tik pozitīvos dinamiku transporta, finanšu un publisko pakalpojumu nozarēs.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka līdzīgi faktori negatīvi ietekmējusi izaugsmi arī mūsu kaimiņvalstīs, un Lietuvā IKP pieaugums trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 1,7%, kas gan ir labāks rādītājs nekā Latvijā. Kopumā jāsecina, ka otrajā ceturksnī, visticamāk, Latvija būs viena no vislēnāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā.