Jaunākais izdevums

Nav jēgas mēģināt izvairīties no tirgus korekcijām, uzskata Starptautiskā vadības institūta (International Institute of Management (IIM)) prezidents Meds Jons (Med Yones).

Ikvienai valstij, kuru ir ietekmējusi globālā ekonomiskā krīze, vajadzētu domāt par iespējami ātrākiem un efektīvākiem ekonomikas atveseļošanas plāniem, palielinot tās konkurētspēju starptautiskajā tirgū un uzlabojot biznesa vidi valstī, lai tā atkal kļūtu pievilcīga investoriem. Katrai valstij jādefinē tās prioritātes - nozares, kuras tiks atbalstītas un attīstītas ilgtermiņā.

Jūnijā Meds Jons apmeklēs vairākas Eiropas Savienības un Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis un Krieviju, lai tiktos ar investoriem un politiķiem un dalītos pieredzē un savā redzējumā par reģiona nākotni.

Tāpat 23. un 24. jūnijā Jons piedalīsies konferencē Ženēvā, kurā tiks runāts par jauno globālo investīciju vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par Latvijas IKP

, 11.05.2009

SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: IKP kritums nebija negaidīts

, 11.03.2009

No kreisās: Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/03/11/1568846a-7fa7-42df-ba17-3ae524b279b9.jpg

Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:

„Latvijas ekonomikas izaugsmes dati atšķirībā no šorīt publicētajiem Igaunijas datiem (kaimiņi IKP gada izmaiņu datus koriģēja no -9.4% uz -9.7%) nebija negaidīts nepatīkams pārsteigums, lai arī ekonomikas izaugsmes tempu kritumu par 4.6% gadā tikai gadu pēc 10% pieauguma sasniegšanas par priecīgu ziņu arī nevar nenosaukt”.

„Tendences Latvijas ekonomikā pēdējos ceturkšņos nav mainījušās un arī šī gada pirmo mēnešu dati norāda uz ekonomikas veselības turpmāku pasliktināšanos (patēriņš samazinās, bezdarbs pieaug, jāstrādā pie turpmāku budžeta izdevumu samazināšanas). Par galvenajiem ekonomikas bremzēšanās vaininiekiem var nosaukt iekšējā pieprasījuma krišanos un nelabvēlīgos notikumus globālajā ekonomikā (finanšu sektora krīze, patēriņa kritums u.c. problēmas eksporta tirgos).”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz visa trača fona derētu mazināt emociju svaru finanšu lēmumos

Jānis Šķupelis, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas tracis atnesis lielu neskaidrību, uz kuras fona saprotams, ka grūtāki ir visi tie lēmumi, kas saistās ar naudas pārvaldīšanu.

Daudziem arī Latvijā pandēmijas tracis droši vien nozīmējis (un diemžēl vien vēl var nozīmēt) dažādus sāpīgus brīžus, piemēram, algu samazināšanu, iespējams, pat atlaišanu, augošu stresu un agrāk iecerēto mērķu atlikšanu.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Jorunal" (WSJ) raksta par to, ka pandēmijas neskaidrība, kas bieži sev līdzi nes dažas neierastas situācijas un tādējādi emociju uzplūdus, apgrūtinājusi jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanu. Rezultātā šobrīd gluži kā par spīti palielinoties iespēja, ka tie galu galā ir pārlieku emocionāli, sasteigti un kļūdaini. Un, ja tā, tad tas uz personīgo vai pat, piemēram, visas ģimenes bagātību var atstāt graujošu ietekmi. Tāpat iespējams tas, ka šādos brīžos iestājas jebkādu – arī vajadzīgu - lēmumu paralīze, kas arī var izrādīties kļūda. Skaidrību šajā ziņā lielāku nepadara vēl arī tas, ka nav zināms, kā tieši un cik ilgi turpināsies šāda "Covidrealitāte".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par mazumtirdzniecības apgrozījumu aprīlī

, 29.05.2009

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā nesamaksāt dubultā izstrādājot tehnisko projektu

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad māja uzbūvēta - visi parasti ir gudri. Nevajadzēja tā, vajadzēja šitā. Bet dzīve ir dzīve – pilnīgi visu paredzēt grūti. Tomēr iespējami gan. Kas attiecas uz projektēšanu, tad esmu apkopojis dažus praktiskus padomus no savas pieredzes, kā izvairīties no pierastās situācijas, kad pēc tehniskā projekta izstrādes un apstiprināšanas nākas secināt – projektā paredzētais būtiski pārsniedz budžeta iespējas, un projektu pēdējā brīdī vai nereti pat būvniecības laikā nākas pārstrādāt. Tiek zaudēts laiks, izmesti vējā iepriekš ieguldītie līdzekļi un jāsamaksā vēl par pārprojektēšanu. Tomēr pats būtiskākais - cieš pārstrādātā projekta kvalitāte - un tas ir diezgan sāpīgi ikkatrai iesaistītajai pusei.

Iesākumam vēlos ieteikt klusos telefonus izspēlēties jau bērnudārzā. Kāpēc? Bieži vien, neskaitot pašu pasūtītāju, projekta izstrādē ir daudz iesaistīto pušu – ģenerāluzņēmējs, arhitekts, apakšuzņēmēji, konsultanti, projektu skaņojošās institūcijas utt. Gribot negribot rodas kluso telefonu efekts - viens pateica, otrs papildināja, trešais pārprata, ceturtais vispār nesaprata. Tālab ļoti svarīgi, lai visi projektā iesaistītie sadzird un – kas vēl jo svarīgāk – saprot cits citu.

Lai saprastu cits citu un lai pēc projektēšanas beigām nebūtu nepatīkamu pārsteigumu neplānotu izmaksu un kavētu termiņu ziņā, mans ieteikums ir piesaistīt ekspertu. Šajā gadījumā ar vārdu «eksperts» es domāju cilvēku, kurš nav ne projektēšanas inženieris, nav būvētājs, bet no vienas puses pārzina tehnoloģijas un pasaules tendences, kā arī zina, cik tās maksās un kā tās strādās un no otras puses spēj iedziļināties klienta biznesa specifikā. Būtībā tas ir pasūtītāja advokāts projekta izstrādes laikā. Skaidrs, ka nav daudz tādu kompleksu uzņēmumu, kas var piedāvāt gan projektētāju, gan būvnieku, gan ekspertu pakalpojumus, tomēr mana pieredze liecina, ka tas būtiski ietaupa pasūtītāja līdzekļus un laiku un ļauj iegūt kvalitatīvāku rezultātu Ja projekts ir gana apjomīgs, iespējams atmaksāsies šādu ekspertu nolīgt pasūtītājam pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Signāls - nodokļus maksāt nav jēgas

Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Skinny Latvian piedāvā bikses tieviem un gariem vīriešiem

Anda Asere, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai labāk nevajadzētu aiztikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet gan noteikt dzīvojamās platības īpašuma nodokli 1% no kadastrālās vērtības.

«Valdība izmisīgi cenšas sastutēt savu budžetu, bet neredz sistēmu kopumā. Pirmkārt, valsts nevar atļauties tik lielus tēriņus, tāpēc ir nepieciešamas strukturālās reformas. Otrkārt, kardināli jāpārskata nodokļu sistēma, jo esošā ir nepilnīga, kur ir viegli izvairīties no nodokļu nomaksas. Tādēļ iedzīvotāju nodokļa palielināšana var nedot cerētos ienākumus. Pats skumjākais ir tas, ka neapliekamā minimuma samazinājums uzliek lielāku nodokļu slogu tieši maznodrošinātiem iedzīvotājiem,» komentējot publiskotos valdības nodomus celt iedzīvotāju ienākuma (IIN) likmi no 23 % līdz 26 %, secina Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperts: Ja Krievija vēlētos, tā varētu noteikt sankcijas, kas Latvijas ekonomiku iedzītu dziļā recesijā

Žanete Hāka, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AS Nomo.lv vadītājiem: Reini Vaivaru un Māri Strodu

Lelde Petrāne, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Nomo.lv vadītāji un īpašnieki Reinis Vaivars un Māris Strods. «Nomo.lv šogad februārī nosvinēja 1 gada dzimšanas dienu un gada laikā daudz kas ir paveikts: mums ir 25 000 klientu, 40 darbinieki un nesen esam atvēruši arī savu pirmo fizisko veikalu Liepājā, kas ļauj arī klātienē apskatīt preces un uzzināt par nomas nosacījumiem,» stāsta abi vadītāji un piebilst. «Galvenais par mūsu uzņēmumu ir tas, ka darbojamies pilnīgi jaunā nozarē (preču noma ar izpirkuma iespēju) – attiecīgi Latvijā šāda veida pakalpojums līdz šim nav bijis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Labāku rezultātu jaunattīstības valstu akciju tirgos varēs sasniegt nogaidot, nevis ieguldot uzreiz

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas ekonomika ir labāk sagatavota ārēju šoku iespējamībai, izvairīties no eirozonas recesijas ietekmes būs neiespējami, uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, Baltijas eksporta buma nestā izaugsme pamazām izplēn. «To šobrīd izteiktāk izjūt Lietuva un Igaunija, kam eksporta īpatsvars ir lielāks nekā Latvijai. Latvija sāka atgūties ar nelielu kavēšanos, tādēļ sagaidāms, ka savā izaugsmē bremzēsies mērenāk,» pieļauj SEB bankas eksperts.

Eksperts pieļauj, ka, operatīvi reaģējot uz izmaiņām eksporta tirgos un turpinot darbu pie eksporta attīstības, Latvija var saglabāt vietu ES veiksminieču saraksta augšdaļā. Šajā sakarā uzņēmējiem būtiski ir nepārvērtēt potenciālo negatīvo scenāriju īstenošanās iespējas un saglabāt investīcijas.

«Ja eksportā netiks piedzīvoti kardināli šoki, iekšējais noskaņojums būs labvēlīgs tālākam patēriņa pieaugumam. Nozīmīgu lomu saglabās ES fondu apguve. Augstās energoresursu cenas nodrošinātā aktivitāte Austrumos radīs balansējošu ietekmi, tomēr pieauguši politiskie riski. Ņemot vērā risku līmeni pasaulē, šogad iespējama svārstīga izaugsme. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze šim gadam ir 2,5%,» šā gada ekonomikas attīstības vīziju ieskicē SEB bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas valstis uzrāda labu noturību pret Krievijas embargo sekām

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Centrāleiropas valstis turpina uzrādīt labu noturību pret Krievijas - Ukrainas konflikta, Krievijas pārtikas importa aizlieguma un augošās recesijas ietekmi, norāda SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver, ka tā pamatā ir labvēlīgie ekonomiskie faktori, tajā skaitā spēcīgs reālā mājsaimniecību ienākumu, it īpaši Baltijas valstīs, pieaugums, kas ļauj uzturēt stabilu privāto patēriņu.

Raugoties nākotnē, eksperts paredz, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās sniegs turpmāku atbalstu reģionam. Tomēr nākamo pāris gadu laikā kopējais pieauguma temps būs pieticīgs, jo eksports uz Krieviju samazināsies, bet ģeopolitiskās spriedzes ietekmē investīcijas pieaugs gausi. Tāpat kā pārējā Eiropā, Baltijā un Centrāleiropā inflācija būs ļoti zema, jo īpaši energoresursu cenu dēļ. Igaunijā inflācija atgūsies salīdzinoši raitāk, jo to ietekmē arvien saspringtāka situācija darba tirgū un turpmāka emigrācija, kas veicinās darbaspēka trūkumu un strauju algu pieaugumu. Visas trīs Baltijas valstis turpinās saskarties ar emigrācijas un demogrāfijas problēmām, uzskata D. Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Ieguldījumi akcijās būs izdevīgāki nekā obligācijās; naftas cena turēsies augsta

Žanete Hāka, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnis pasaules ekonomikai būs salīdzinoši pozitīvs, liecina starptautiskās investīciju bankas Saxo Bank 2014. gada trešā ceturkšņa ekonomikas un investīciju prognožu apskats.

ASV atsāksies izaugsme pēc katastrofālās situācijas 1. ceturksnī, ieguldījumi akcijās būs izdevīgāki nekā obligācijās, ASV dolārs atgūsies no rekordzemā līmeņa, savukārt naftai saglabāsies salīdzinoši augsta cena, tomēr nepārsniedzot prognozējamo cenu diapazonu. Investoriem gan jārēķinās ar tirgus nelīdzsvarotību un sagaidāmajām korekcijām, bet pār enerģētikas sektoru paplašinās Irākas konflikta ēna.

Galvenos draudus pasaules ekonomikas atlabšanai rada Ķīnas īpašuma tirgus ar tā lielajām refinansēšanas vajadzībām, kā arī izaugsmes samazināšanās Francijā un Vācijā, sarūkot to eksporta apjomiem uz Āziju. Nozīmīgs faktors ir arī salīdzinoši augstās energoresursu cenas, kas negatīvi iespaido patēriņu un samazina iedzīvotāju rocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas finanšu ministra Alekseja Kudrina atkāpšanās var kaitēt Latvijas eksportētājiem un palielināt investoru riskus, jo, iespējams, valsts ekonomiskā politika turpmāk būs nepārdomātāka, atzīst Db.lv aptaujātie eksperti.

«Kudrins līdz šim ir glābis Krieviju no lielām nepatikšanām. Straujās izaugsmes laikā pirms 2008. gada krīzes, kad kāpa naftas cena, Krievijas politiskajā elitē bija daudz cilvēku, kas vēlējās šo naudu iztērēt, taču Kudrins panāca, ka daļa no tās tika uzkrāta. Tas palīdzēja Krievijai salīdzinoši veiksmīgi pārlaist krīzi, pretējā gadījumā viņiem varēja klāties gluži kā Latvijai,» Db.lv skaidroja DnB NORD Bankas Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdzīgās domās ir SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, kurš norāda, ka Kudrina realizētā fiskālā politika ļāva mazināt valsts ārējo parādu un izveidot finanšu rezerves, kas bija pozitīvs signāls ārvalstu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru