Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Liepājas ostas uzņēmēji 2023. gada jūlijā pārkrāvuši 458 222, 47 tonnas dažādu kravu un aktīvi gatavojās jaunajai graudaugu sezonai, kas tradicionāli sākas 1. augustā un turpinās līdz nākamā gada 1. augustam.

2022./2023. gada graudaugu sezonā Liepājas ostā pārkrautas 3156,7 tūkst. tonnas lauksaimniecības kravu. Kā norāda uzņēmēji, katra graudaugu sezona ir atšķirīga, ko nosaka graudaugu sezonas ražīgums un tirgus nosacījumi.

Lai arī šobrīd vēl grūti prognozēt kāda būs jaunā graudaugu sezonu, ko spēcīgi ietekmēja gan ilgstošais sausums vasaras pirmajā pusē, gan spēcīgās lietus gāzes ar vēju un krusu, kas nodarīja nopietnus postījumus augusta sākumā, Liepājas ostas uzņēmumi uzsākuši jaunās graudaugu sezonas graudu kravu pieņemšanu. LSEZ SIA Dan Store graudaugu termināls pirmo miežu kravu pieņēma jau 14. jūlijā, nedaudz vēlāk arī kviešu un rapšu graudaugus.

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.