Ar pārdošanas rezultātiem esam apmierināti, taču vēlreiz restaurācijas un rekonstrukcijas projektam diez vai ķersimies klāt - tā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta 1908.gadā tapušā jūgendstila nama atjaunošanas Pārdaugavā, Slokas ielā 31, pielietojot energoefektīvas būvniecības risinājumus, secina SIA Rīgas industriālais parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas RIP attīstītāji vēlējušies aprobē līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā, atjaunojot divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Slokas ielā 31 un E.Smiļģa ielā 9 (šis projekts bija apjomos mazāks, pabeigts, dzīvokļi realizēti).

Ēkā Slokas ielā ir pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi ar augstajiem griestiem. Telpās ir nodrošināts veselīgs klimats - vienmērīga temperatūra, kā arī piespiedu gaisa vēdināšana ar rekuperāciju un mitruma atguvi. Mājokļu cena ir no 1850 līdz 2350 eiro/m2. No 24 dzīvokļiem šobrīd Slokas ielas mājā šobrīd nav pārdoti septiņi. Jāpiebilst, ka sākotnēji dzīvokļi piedāvāti par zemākām cenām, lai nodrošinātu pozitīvu naudas plūsmu. Bankas kredīts projekta īstenošanai netika piesaistīts, lai gan sākotnēji tā tika plānots. Investīciju apjoms - ap trim miljoniem eiro.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Neatkarīgajam aktīvu pārvaldītājam piederošais fonds East Capital Baltic Property Fund III par 10,6 miljoniem eiro iegādājies industriālo parku P5, informē uzņēmumā.

Divu multifunkcionālu nomas ēku komplekss ar kopējo platību 13 800 m2 atrodas stratēģiski izdevīgā, strauji augošā, viegli pieejamā vietā, kas atrodas tikai 10 minūšu braucienā no Rīgas centra, starp Rīgas starptautisko lidostu un tirdzniecības centru Spice - Mārupē. Loģistikas centram ir tieša pieeja arī Rīgas pilsētas transporta koridoram, kā arī valsts nozīmes ceļiem.

«Modernas noliktavu telpas ar birojiem Baltijā ir ļoti pieprasītas. P5 stratēģiskā atrašanās vieta ir īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to darbiniekiem uz darbavietu doties, izmantojot arī sabiedrisko transportu. Vienlaikus P5 industriālais parks veidots tā, lai tas racionāli atbilstu nomnieku vajadzībām un pieprasījumam pēc jaunām un energoefektīvām telpām, savukārt šāds piedāvājums tirgū joprojām ir ļoti ierobežots,» saka East Capital Baltics AS izpilddirektors Madis Raidma.

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”