Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Apvienoto Nāciju Organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas korupcijas apkarošanai Latvijā ir sniegušas skaidras norādes par to, ka Latvijā ir jāizstrādā speciāls tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai, bet, vai tas Latvijā sniegs gaidāmos rezultātus? Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Traucējošs faktors trauksmes celšanas efektīvai darbībai ir būtiskas mūsu sabiedrības daļas pieredze, kas iesakņojusies padomju laikos un izpaužas kā pašsaglabāšanās instinkts. Šī cilvēku rīcība ir nonākusi līdz instinkta līmenim. Cilvēkiem šķiet, ka informēšana par pārkāpumiem nozīmē ziņošanu, kas mums vēsturiski saistās ar negatīvām emocijām, kad sabiedrība centās novērsties un pat nicināt šāda veida darbību un pašus informatorus. Jāņem vērā, ka tie bija svešas valsts informācijas gūšanas sistēmas sabiedrotie.

Bailes no darba devēja sankcijām

Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas neziņot par pārkāpumiem, īpaši profesionālajā vidē, ir bailes no darba devēja sankcijām, tāpēc likumā paredzētas vairākas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Likuma 13. panta 1. punktā noteikts, ka trauksmes cēlēju un viņa radiniekus aizliegts disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu. Tāpat ir paredzēta trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība un valsts nodrošināta juridiskā palīdzība. Ļoti ceru, ka identitātes aizsardzība tiks nodrošināta pilnā apmērā. Jāņem vērā, ka Latvija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu. To varam novērot gan pilsētvidē, kur daudzi viens otru pazīst, gan profesionālajā vidē. Ikviena profesionālā joma Latvijā ir ļoti šaura, to pārstāvji ir savstarpēji pazīstami un persona, kura ir cēlusi trauksmi kādā uzņēmumā, var saskarties ar sarežģījumiem darba meklēšanā nākotnē arī tad, ja tas bijis pamatoti.

«Ja persona šo informāciju uzskata par patiesu»

Likumā ir definētas jomas, kurās celt trauksmi ir īpaši nozīmīgi sabiedrības interesēm, piemēram, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, korupcija, krāpšana, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana, izvairīšanās no nodokļu samaksas, sabiedrības veselība, pārtikas drošība, būvniecības drošība, vides drošība, darba drošība, sabiedriskā kārtība u.c. Lai gan jomas ir skaidri noteiktas, pastāv gadījumi, kad cilvēks neceļ trauksmi, jo nav pārliecināts, ka viņam ir taisnība, un, ka to varēs pierādīt. Šeit gan vēlos nomierināt godprātīgo sabiedrības daļu, atzīmējot, ka likumā ir ietverta atruna - «ja persona šo informāciju uzskata par patiesu». Kā iekšējās drošības dienesta vadītājs augstskolā, arī es mudinu studējošos un darba kolēģus neklusēt, bet nākt pie manis vai vadības un informēt par to, kas viņiem šķiet nepareizi vai, ja kāds ir pārkāpis Iekšējās kārtības noteikumus. Ja tas izrādās nepamatoti vai noticis pārpratums, situācija tiek izskaidrota, bet, ja informācija ir pamatota, tas palīdz kopīgiem spēkiem novērst nepilnības un uzlabot vidi. Likuma 5. pants nosaka, ka organizācijās, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, jāizveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Sabiedrībai tas būs daudz saprotamāk, bet nodarbinātajiem tā ir iespēja droši ziņot par pārkāpumiem ar likuma garantētu aizsardzību.

Ticības trūkums pārmaiņām un ietekmei

Analizējot mūsu sabiedrības paradumus, var secināt, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ir kūtri uz informēšanu par pārkāpumiem, ir ticības trūkums tam, ka viņu celtā trauksme spēs kaut ko ietekmēt vai mainīt. Faktiski to parādīja arī zemais aktivitātes līmenis vēlēšanās – neticību, ka iedzīvotājs var ko mainīt un ietekmēt. Lai gan kopš neatkarības atgūšanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, neticība, kas veidojusies padomju gados, ir iesakņojusies pārāk dziļi. Un diemžēl mēs sākam to nodot arī jaunajai paaudzei, kas šos laikus nemaz nav piedzīvojusi.

Ticības trūkums var rasties arī no tā, ka nav atgriezeniskās saites. Cilvēkam ir būtiski zināt, kas notiks, kad viņš būs cēlis trauksmi. Kā, kas un kad mainīsies? Organizācijai vai tās struktūrai, kura saņem trauksmes signālu, būtu vēlams iespēju robežās informēt trauksmes cēlēju par turpmākajām darbībām vai norādīt, kad būs pieejama šāda informācija, un jāpateicas.

Mobings kā mūsdienu Eiropas nāves grēks

Izvēli par labu klusēšanai nereti ietekmē arī bailes no mobinga – darba kolektīvā, studiju biedru vidū, skolā vai citur. Patiesībā šīs bailes ir saprotamas, zviedru kristīgā laikrakstā «Dagne» publicētā pētījumā mobings ir nodēvēts par vienu no septiņiem jaunajiem nāves grēkiem mūsdienu Eiropā. Līdztekus tam minēts arī rasisms, negodīgums, mantrausība (negausība, alkatība), laulības pārkāpšana (neuzticība laulībā), niknums un skaudība. Pētījumā piedalījās 7000 jaunieši vecumā no 16 līdz 34 gadiem no Lielbritānijas, Holandes, Vācijas, Polijas, Itālijas, Grieķijas un Zviedrijas. Tā ir jaunā paaudze, un tas ir nepārprotams signāls tiem, kas raduši dzīvot pa vecam - kā liek, pašiem nedomājot. Jaunā paaudze ir tā, kurā varam saskatīt vēlmi mainīt iesīkstējušo kārtību, neiecietību pret liekulību un meliem, rast jaunu un drošu vidi dzīvošanai, nostājoties pret nelikumībām. Nostāties pret iesīkstējušu sistēmu nav viegli, to var drosmīgi cilvēki, kas paši ir gatavi mainīties. Šajā aspektā izmaiņas var sekmēt tikai visas sabiedrības domāšanas maiņa, proti, tas, vai mēs paši uzskatīsim trauksmes cēlējus par ziņotājiem vai apzināsimies, ka viņu uzdrīkstēšanās veido labāku vidi mums visiem.

Informācijas trūkums informācijas pārbagātībā

Kā vēl vienu iemeslu tam, ka cilvēki neceļ trauksmi par pārkāpumiem, var minēt informācijas aspektu, proti, faktu, ka trūkst vienkāršas, visiem saprotamas informācijas par šādiem jautājumiem. Informācijas lauks Latvijā ir pārbagāts, to sekmē arī sociālo mediju lietošana, un šajā informatīvajā gūzmā pazūd patiešām vērtīga un nepieciešama informācija. Valsts un pašvaldības iestādēm noteikti būtu jāmeklē veidi, kā informēt sabiedrību, piemēram, par šo trauksmes celšanas iespēju un kārtību, vienlaikus sekmējot pārmaiņas sabiedrības domāšanā un attālinot mūs no padomju laika stereotipiem un aizspriedumiem.

Pūst svilpē gudri

Vienlaikus jāatzīst, ka sociālie tīkli un to radītā informācijas plūsma var kalpot arī par lielisku instrumentu. Jēdziens trauksmes celšana angļu valodā ir whistleblowing, burtiskā nozīmē – pūšana svilpē. Ja agrāk policisti, kārtības uzraugi, sētnieki patiešām pūta svilpē, redzot pārkāpumus, tad mūsdienās par svilpi kalpo sociālie tīkli. Sociālo tīklu gadījumā es aicinātu pūst svilpē gudri, proti, ja publicējat informāciju par kādu pārkāpumu, iesaku norādīt konkrētu iestādi, no kuras tiek sagaidīta rīcība vai atbilde par radušos situāciju, lai informācija nepazūd kopējā plūsmā. Ja informācija būs mērķēta konkrētam adresātam, ir daudz lielākas iespējas, ka tā tiks pamanīta un sekos konkrēta rīcība. Tas savukārt vairos kopējo sabiedrības izpratni par to, ka mēs varam ietekmēt procesus, attīstot tautsaimniecību un veicinot dzīvošanu drošākā vidē un lielākā labklājībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected]

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi darba grupu uzņēmuma procesu un atkārtotai darbinieku amatu izvērtēšanai. Tāpat pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) «Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā» «Rīgas satiksme» izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Risku vadības, Kvalitātes pārvaldības, Iekšējā audita, Ekonomikas, Personāla pārvaldības un Juridiskās daļas. Darbinieku amatu un uzņēmuma procesu risku izvērtējums jāiesniedz «Rīgas satiksmes» valdei līdz šā gada 1.augustam.

11. aprīlī «Rīgas satiksmes» valdes sēdē tika pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu. Minētais standarts sniedz vadlīnijas pretkorupcijas vadības sistēmu izveidei, uzturēšanai, pārskatīšanai un uzlabošanai. Šis standarts vērsts uz dažādu kukuļošanas shēmu novēršanu valsts un privātā sektorā, ar un bez starpnieka, ar labuma gūšanu organizācijai vai tikai atsevišķam tās nodarbinātajam.

Komentāri

Pievienot komentāru