Jaunākais izdevums

Valdībai labāk nevajadzētu aiztikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet gan noteikt dzīvojamās platības īpašuma nodokli 1% no kadastrālās vērtības.

«Valdība izmisīgi cenšas sastutēt savu budžetu, bet neredz sistēmu kopumā. Pirmkārt, valsts nevar atļauties tik lielus tēriņus, tāpēc ir nepieciešamas strukturālās reformas. Otrkārt, kardināli jāpārskata nodokļu sistēma, jo esošā ir nepilnīga, kur ir viegli izvairīties no nodokļu nomaksas. Tādēļ iedzīvotāju nodokļa palielināšana var nedot cerētos ienākumus. Pats skumjākais ir tas, ka neapliekamā minimuma samazinājums uzliek lielāku nodokļu slogu tieši maznodrošinātiem iedzīvotājiem,» komentējot publiskotos valdības nodomus celt iedzīvotāju ienākuma (IIN) likmi no 23 % līdz 26 %, secina Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Tāpat ne mazāk svarīga budžeta papildināšanas sadaļa, kas šobrīd tiek atstāta novārtā, ir esošo nodokļu administrēšanas uzlabošana un kontrabandas apkarošana. «Nav noslēpums, ka budžetam garām iet vairāki desmiti miljoni latu, jo kā gan citādi var izskaidrot, ka nelegālā cigarešu tirgus daļa dažviet ir 70 %. Tas neliecina par valsts pārvaldes efektivitāti,» tā Swedbank eksperts.

Pēc Db.lv jau vēstītā, ņemot vērā, ka Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti ir apšaubījuši valdības iecerētos budžeta konsolidācijas pasākumus 56 milj. Ls apmērā, jau piektdien valdība varētu lemt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu no 23 % līdz 26 %, kā arī attaisnoto izdevumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ 96% amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus?

Zvērināts advokāts, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Jānis Taukačs, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepiesakoties nodokļu atmaksai ārzemēs, tur strādājošie Latvijas pilsoņi zaudējuši miljonus

Gunta Kursiša, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: dzirdēts par uzņēmumiem, kuri nekad neatļaujas savā mātes uzņēmuma valstī to, ko Latvijā

Dienas Bizness, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaules biržas

Vācija ierobežos spekulācijas ar akcijām un CDS

Žanete Hāka, 19.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija uz laiku aizliegs īso pārdošanu, ja nav ieņemta bāzes pozīcija ar valsts obligācijām un atvasinātajiem kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS) pēc tam, kad amatpersonas vaino šīs darbības Eiropas parādu krīzes veicināšanā, raksta Bloomberg.

Tāpat tiks aizliegta desmit banku un apdrošinātāju nesegtā vērtspapīru tirdzniecība – tas attieksies uz Allianz SE, Deutsche Bank AG, Commerzbank AG, Deutsche Boerse AG, Deutsche Postbank AG, Muenchener Rueckversicherungs AG, Hannover Rueckversicherungs AG, Generali Deutschland Holding AG, MLP AG un Aareal Bank AG.

Aizliegums stāsies spēkā pusnaktī un paredzams, ka tas ilgs līdz 2011. gada 31. martam. Šī rīcība nepieciešama dēļ ārkārtīgi lielā svārstīguma eiroobligāciju tirgū, skaidrojis Vācijas finanšu regulators.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir izteikuši vēlmi ierobežot spekulācijas ar valstu CDS, kā arī Eiropas Savienības pārstāvji ir rosinājuši stingrākas prasības darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Ja iedzīvotāji turpinās sabotēt sistēmu, nemaksājot nodokļus, vienā brīdī tas var radīt lielu sociālo spriedzi

Žanete Hāka, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja iedzīvotāji turpinās savā ziņā sabotēt pensiju sistēmu, nemaksājot nodokļus, tad vienā brīdī tas var radīt lielu sociālo spriedzi, norāda AS Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vadītājs Pēteris Stepiņš.

Latvijas pensiju sistēma novērtēta kā septītā ilgtspējīgākā pasaulē, un viņš piekrīt, ka tā ir ilgtspējīga, taču vienlaikus piebilst: «Jautājums ir par to, kā gūt augstākus pensiju ienākumu pensiju izmaksai un apsolot mazas pensijas, sistēma var pastāvēt ilgstoši, taču, vai tā ir pietiekama?»

Latvijai pensiju izdevumu jomā situācija ir laba un tiek prognozēta arī 2050.gadā, jo šobrīd izdevumi pensijai veido ap 7% no IKP, bet 2050.gadā tie varētu pieaugt līdz 9%, norāda eksperts.

Viņš uzsver, ka budžeta izdevumu kāpums nav tik straujš un nepanesams, kā Rietumeiropā, piemēram Luksemburgā, kur izdevumi 2050.gadā sasniegs ap 13%. Itālijā vai Grieķijā situācija ir samērā spiedīga, jo ja valsts ir spiesta pensijās izmaksāt 15-16% no IKP, un tas ir daudz, bet, protams, ir svarīgi, cik liels ir valsts kopbudžets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Latvijas potenciāls un priekšrocība ir cilvēki

Māris Ķirsons, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lauciņš: Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja tos iekasēt

LETA, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK pārstāve: Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku, Valsts kase būtu pilna ar naudu

Dienas Bizness, 15.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme-Grende: Uzņēmumu «baltais saraksts» mudinātu maksāt nodokļus

Nozare.lv, 02.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot portālu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas nomaksājuši nodokļus un kuru darbība vērtējama kā ētiska, valsts šos uzņēmumus varētu mazāk kontrolēt un piešķirt dažādas privilēģijas attiecībā uz publisko iepirkumu konkursiem, ārvalstu vizītēm un pieteikšanos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, intervijā Nozare.lv norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kā vienu no iespējām apkarot ēnu ekonomiku un mudināt uzņēmējus maksāt nodokļus Jaunzeme-Grende min uzņēmumu «baltā saraksta» izveidošanu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas ir nomaksājuši nodokļus un kuru darbība uzskatāma par ētisku.

«Viena no idejām ir veidot portālu, kurā uzņēmumi, izpildot zināmus nosacījumus, var pieteikties, reģistrēties valsts iepirkumiem. Ja arī kāds ārvalstu uzņēmums vēlas pieteikties valsts iepirkumā, tam jāreģistrējas portālā un jāapliecina, ka tas ir nomaksājis visus nodokļus un ir «balts». Līdz ar to, iegūstot «baltā uzņēmuma» statusu, pastāv iespēja, ka šos uzņēmumus auditē un kontrolē mazāk, tāpat tiek dota priekšroka doties līdzi Valsts prezidentam un citām valsts amatpersonām ārvalstu vizītēs,» norāda LTRK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Raidījums: Arčers neizdarības dēļ strādnieki paliek ar 2 000 latu nodokļu parādu

Dienas Bizness, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējā nodokļu likme (37,9%) ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%), secināts Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers (PwC) ziņojumā par nodokļu nomaksu.

Globāli vidējā kopējā nodokļa likme maza vai vidēja lieluma uzņēmumam ir 44,8% no peļņas. Lai izpildītu visas nodokļu administrācijas prasības, vidēji jāveic 28,5 maksājumi un jāpatērē 277 stundas gadā.

PwC Latvijas uzņēmuma partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska stāsta, ka, vērtējot Latvijas pozīciju no nodokļu nomaksas viegluma, no pagājušā gada 45.vietas esam nokrituši uz 59.vietu. Laiks, lai izpildītu visas administratīvās prasības, samazinājies minimāli - pagājušajā gadā tam bija nepieciešamas 293 stundas, bet šogad - 290 stundas.

Apskatot kopējās nodokļu likmes Eiropā, Latvija saglabājusi 8.vietu.

Atbilstoši publikācijas gatavošanas metodikai ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz 2010.gadā spēkā esošajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Latvijas rezultāti liecina, ka Latvijas kopējā nodokļu likme ir pazeminājusies no 38,5% līdz 37,9%, kas ir zemāka par globālo vidējo likmi (44,8%) un par vidējo likmi Eiropas Savienībā (43,4%). PwC to skaidro ar to, ka 2010.gadā tika pagarināts nodokļu zaudējumu segšanas periods no pieciem uz astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Komentāri

Pievienot komentāru