Viedokļi

Eksperts: Visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās

ABLV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

Daudz sarežģītāka situācija tirgos var rasties Trampa uzvaras gadījumā, kurš tiek uzskatīts par tumšo zirdziņu un ir mazāk draudzīga persona finansistiem. Šādā gadījumā iespējamas daudz spēcīgākas negatīvās kustības vadošajos akciju tirgos, ar cenu kritumu Amerikā par 3% līdz 5%. Visticamāk, kritumu uzrādīs arī dolārs, bet ne tik nozīmīgu — robežās no 1% līdz 3%, jo šis tirgus ir daudz noturīgāks pret politiskajiem notikumiem. Obligāciju tirgus, it īpaši amerikāņu, var uzrādīt ievērojamu pieaugumu, jo krīzes situācijas tā tiek uztverta kā safe haven vieta. Šajā gadījumā situācija ar naftas cenām ir mazāk prognozējama, bet ir iespējams tās neliels kritums, bet būtiski nemainot esošo trendu. Turklāt, šādu vēlēšanu rezultātu gadījumā, tirgus nomierināšanās var iestāties nedaudz vēlāk. Pastāv arī risks, ka akciju cenu kritums var kalpot kā trigeris tam, lai īstermiņa perspektīvā šajā tirgū izveidotos daudz spēcīga korekcija ar cenu kritumu. Mūsuprāt, dolārs neuzrādīs tik būtisku svārstīgumu un gadījumā, ja likmes tiks palielinātas decembrī, tad dolārs pastiprinās savu pieaugumu pret eiro.

Protams, visi aprakstītie scenāriji ir abstrakti un finanšu tirgi kā visneprognozējamākās cilvēku radītās sistēmas var uzrādīt pavisam negaidītas kustības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt dežūrrežīmā

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju rezultātus neapstrīdēs, daļa tomēr gatava to apsvērt

LETA, 26.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Naudas pārvaldnieki šobrīd paredz Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV vēlēšanu iznākumu var izšķirt tiesa; trieciens aptauju veicējiem

Jānis Šķupelis, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru