Ekonomika

Eksperts:mums būs jārisina ārvalstu darbaspēka jautājums

Monta Glumane, 26.04.2018

Foto:Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

«Iespējas un vēlmes viņus piesaistīt pasaulē ir ļoti daudz. Piemēram, lietuvieši mēģina noķert pēdējo modes kliedzienu ar kripto valūtām un viņi ir paziņojuši, ka būvēs reģionālo centru. Cik tas ilgtermiņā dos ieguldījumu, to mēs redzēsim, bet ir skaidrs, ka mums ir jābūt aktīvākiem. Nākotnes tehnoloģiju, profesiju, nozaru attīstības kontekstā mums vajadzētu būt nedaudz elastīgākiem nekā šobrīd esam. Svarīgi, ko mēs paši vēlamies redzēt un darīt, nevis gaidīsim un skatīsimies, ko katra nozares vēlas. Šis jautājums mums būs jārisina. Ir jābūt zināmam sietam un tam ir jābūt pakārtotam tam, ko mēs patiešām vēlamies panākt.»

Šobrīd salīdzinot ar Lietuvu pie mums ārvalstu darbaspēks ir daudz mazākā skaitā, uzsver eksperts. «Jautājums, protams, ir par to kā nodrošināt līdzsvaru starp tautsaimniecības interesēm un sabiedrisko spēju pieņemt, lai nebūtu līdzīgas svārstības kā, piemēram, redzējām Brexit gadījumā. Tas rada zināmu spiedienu uz politiku un noteiktām tendencēm, piemēram, attieksmi pret Eiropas Savienību. Šai pieejai jābūt ļoti pragmatiskai, visticamāk, ka pilnībā mēs no tā izvairīties nevarēsim.»

Pēc eksperta domām, kā primāram mērķim jābūt tam, lai mēs Latvijā piesaistītu tos cilvēkus, kas spēj panākt mūsu galveno vīziju. Tas šobrīd būtu jādefinē vēlreiz. Kā galveno mērķi D.Gašpuitis min ekonomiku ar augstu pievienotās vērtības radīšanu.

«Tas nozīmē darbaspēku, kas ir izglītots un nerada spiedienu uz sociālo budžetu. Varam paskatīties citu valstu praksi, kuri uzņem savā valstī tikai absolūti veselus cilvēkus ar augstāko izglītību. Periodiski mums noteikti būtu jābūt efektīvai imigrācijas politikai. Lai šeit uz laiku varētu atrasties noteikti profesijas pārstāvji, noteiktu projektu īstenošanai un ir attiecīgi skaidri nosacījumi, kāpēc viņi šeit atrodas.Sabiedrībai, ņemot vērā zināmu jūtību pret to visu, ir jābūt skaidram, kādi ir tie nosacījumi. Lai nebūtu tā, ka bremzējot ekonomikas ražīgumu un dzīves līmeņa kāpumu, spiežam algu līmeni uz leju, ļaujot iebraukt lētam darbaspēkam, kam ilgtermiņa pievienotā vērtība ir ļoti nosacīta,» uzskata «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.