Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā.

Beramkravu termināļa pirmās kārtas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma veica AS LNK Industries. Sadarbības līguma summa veido aptuveni 20 miljonus eiro.

«Šis beramkravu terminālis ļauj veikt sešu ļoti atšķirīgu beramkravu pārkraušanu, tostarp, graudu, jēlcukura un mālzemes. Vērtējot būvniecības procesu, Riga Bulk Terminal ir unikāls dažādu inženierrisinājumu dēļ, kas pirmo reizi īstenoti būvniecības praksē Latvijā, jo termināļa būvniecība veikta apbūves laukumā ar ļoti sarežģītiem grunts hidroģeoloģiskajiem apstākļiem,» saka AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

Beramkravu termināļa Riga Bulk Terminal būvniecība tika sākta 2012. gada jūlijā. Tā sastāvā ietilpst trīs kravu transportēšanas tehnoloģiskās līnijas (divas iekraušanas un viena izkraušanas līnija). Pēc termināļa pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā, plānotais beramkravu pārkraušanas apgrozījums sasniegs vienu miljonu tonnu gadā.

AS LNK Industries šobrīd īsteno arī citus projektus ostās, piemēram, 12. piestātnes būvniecību (sadarbībā ar HOCHTIEF Solutions) Ventspils brīvostā, 1. muliņa demontāžu Ventspils brīvostā un divu piestātņu (Nr.7 un Nr.8) rekonstrukciju Klaipēdas ostā.

AS LNK Industries galvenā darbības sfēra ir rūpniecības, civilo un infrastruktūras objektu būvniecība. Uzņēmums specializējas arī transportēšanas tehnoloģisko sistēmu un nestandarta aprīkojuma projektēšanā, ražošanā un uzstādīšanā, kā arī dzelzsbetona konstrukciju un lielgabarīta metālkonstrukciju ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo ostu termināļu vidū konkurence saasinās; cieš no vagonu trūkuma Krievijā

Slikto laika apstākļu dēļ Latvijā, kā arī austrumu kaimiņvalsts likto šķēršļu dēļ pārkrauto graudu apjomi 10 mēnešu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika periodu samazinājušies par 15,8% līdz 3,14 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas un ostu dati. Katrā ostā situācija gan ir atšķirīga, taču visas ostas un termināļus vieno pieaugošā konkurence. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš meitas kapitālsabiedrības SIA LDz Cargo dati rāda, ka kompānija kopumā 10 mēnešos pārvadājusi 1,32 milj. t graudu, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Šajā laika periodā iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 8% līdz 688,6 tūkst. t, bet caur ostām pārvadāto graudu apjomi sarukuši par 13,6% līdz 588,5 tūkst. t. Pēdējos gados visvairāk graudu pa dzelzceļu pārvadāts 2012. gadā, sasniedzot 2,16 milj. t, bet pērn tika pārvadāts 1,67 milj. t graudu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2015. gada 12 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas brīvostā pārkrauj vēsturiski lielāko kravu apjomu

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot gandrīz 1,6 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Turpinās investēt un palielinās kravu apjomu

Egons Mudulis, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados SIA KS Terminal vēlas pārsniegt divu milj. tonnu apgrozījumu; izbūvēs laukumus, iegādāsies celtņus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostā strādājošās SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Vaicāts, kā terminālim, kas darbojas graudu un kokmateriālu segmentā, klājas uz kopējā ogļu un naftas produktu apjomu krituma fona, viņš norāda, ka šobrīd bažas par nākotni visai nozarei ir kopīgas. Vietējās kravas uzņēmumam var nodrošināt 55‒65% no termināļa pārkraušanas apjoma, bet visam pārējam ir jābūt tranzītam un importa kravām. Patlaban situācija nebūt nav viegla, un pamatā tam ir saspīlētās attiecības Latvijas un Krievijas starpā.

Terminālī apkalpo Latvijas un Lietuvas graudus, to īpatsvars ir puse uz pusi. Mūsu ostās konkurence šī segmenta termināļu starpā ir diezgan asa. Jāņem arī vērā, ka ir sarucis minerālmēslu tranzīts, un šī segmenta termināļi var apkalpot arī graudu kravas. Kaut galvaspilsētas ostā ar graudu pārkraušanu nodarbojas arī Rīgas ostas elevators un Riga Bulk Terminal, Ē. Cešeiko tomēr lēš, ka pagaidām jaudu kopumā nav par daudz. Taču konkurence aug, un tā patlaban ir starp labo un kreiso krastu, kurš gan ir izdevīgāks no autotransporta loģistikas viedokļa. Līdz ar to labā krasta termināļi, lai piesaistītu kravas, ir elastīgāki pārkraušanas cenu ziņā. Komentējot, kāda veida transportēšana ir izdevīgāka, viņš zina teikt, ka 150 km rādiusā autotransports ir izdevīgāks nekā dzelzceļa pārvadājumi. Virs 200 km gan ir izdevīgāk graudus vest pa dzelzceļu. Vaicāts, vai nav bažu par to, ka ogļu tranzīta sarukuma rezultātā jaunie Krievu salas termināļi varētu pievērsties graudu pārkraušanai, KS Terminal vadītājs atzīst, ka pasargāties no visa nav iespējams, bet nav arī vajadzības zīlēt, kā būtu, ja būtu. Uzņēmums drīzāk cenšas radīt tādu servisa līmeni, lai klienti ir apmierināti, un šajā ziņā svarīgas ir gan finansiālās, gan personīgās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Bulk terminal gatavs kravu apkalpošanai

Egons Mudulis, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtas un tehnoloģijas apgūtas; kopumā 50 miljonu eiro investīcijas turpināsies

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Riga Bulk Terminal (RBT) izpilddirektors Vladislavs Jakovļevs, vērtējot pērn atklātā multifunkcionālā termināļa darbības pirmo gadu. Kopš 2014. gada augusta atstrādāti kuģu izkraušanas un iekraušanas iekārtu ekspluatācijas paņēmieni, kā arī nokomplektēta uzņēmuma komanda. Cilvēku skaits ir pieaudzis uz administrācijas un inženiertehniskā personāla rēķina, un kuģu apkalpošanas laikā var sasniegt 70 darbiniekus. Savukārt kraušanas darbiem pagaidām tiek izmantots ārpakalpojums. DB jau rakstījis (2014.09.14.), ka RBT jaunajā pārtikas un nepārtikas beramkravu terminālī Kundziņsalā pirmajā kārtā bija ieguldījis 28,3 miljonus eiro, kopumā plānojot 50 miljonu eiro investīcijas un trīs milj. t kapacitāti. Šobrīd uzņēmuma kapacitāte ir viens miljons tonnu gadā. Lai arī terminālis uz pilnu jaudu nestrādā, tam ir bijusi iespēja to pārbaudīt. Proti, trīs nedēļu laikā tika izkrauti divi kuģi ar kopējo kravu 72 tūkst. t apmērā (30 tūkst. t ar jēlcukuru un 42 tūkst. t ar mālzemi). Līdz šim RBT darbojies atbilstoši tā biznesa plānā paredzētajam, norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna, piebilstot, ka pērn terminālī apkalpots 90 tūkst. t kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Salu tiltu sola rekonstruēt 2,5 reizes lētāk nekā aplēsusi pašvaldība

Lāsma Vaivare, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK izbeidz pārkāpuma procedūru pret Latviju par velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā

Žanete Hāka, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas brīvostā 2015.gadā pieaudzis apkalpoto kruīza kuģu skaits un lielums

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska, 08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Rīgā: Noslēdzas Gaismas pils ēra

Zanda Zablovska, Delfi,
 speciāli DB, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šogad pabeigta vērienīgu valsts projektu būvniecība, privātajā sektorā lielākie projekti – beramkravu terminālis un dažas dzīvojamās ēkas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētā kā 2014. gada nozīmīgākos projektus var izcelt valsts pasūtītās un apmaksātās būves, par kurām runāts gadiem: pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ēka. Būvnieku portfelī liela loma ir arī inženierbūvēm, savukārt jaunus birojus būvējis vien retais.

Sava pils

Gaismas pils, kuras būvniecība ilga vairāk nekā sešus gadus, ir mūsdienu Latvijas apjomīgākais un tehnoloģiski sarežģītākais projekts, ne reizi vien ir uzsvērusi Nacionālā Būvkompāniju apvienība (SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto Būve). Ēkas kopējā platība ir gandrīz 40,5 tūkst. m2. Līdzīga platība – ap 40 tūkst. m2 – ir jaunajai VID ēkai, ko būvēja Re&Re, atzīstot to par izaicinājumu apjoma, sarežģīto un specifisko pasūtītāja vajadzību un projektā iekļauto prasību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu mazāk, nekā plānots; nākotne miglā tīta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Latvijas lielās ostas vēl tikai gaida no komersantiem septembrī apkalpoto kravu apjomu rādītājus, jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs par ko priecāties, liecina nozares pārstāvju teiktais. Tā kā problēmu cēlonis ir Krievijas izcelsmes enerģētisko kravu samazinājums, tad situācija ir sarežģītāka Rīgas un jo īpaši Ventspils brīvostās, nevis Liepājā. Nozares spēlētāji šobrīd ir vēl mazrunīgāki nekā iepriekš, kad pēc nu jau bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa aresta komersantu vidū raisījās bažas par Krievijas kravu plūsmas nākotni Latvijas virzienā. No vienas puses, visi – arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz pārstāvji – labi zina reālo situāciju. No otras puses, nevienam īsti nav vēlmes par to publiski runāt, jo nav redzams problēmas risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Sankcijas nav skārušas Rīgas brīvostas darbu

Sandris Točs, speciāli DB, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas pasažieri ir ļoti nozīmīgi Rīgai, tādēļ ir svarīgi stimulēt to atbraukšanu līdz pilsētai, atzina Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš norādīja, lai gan ostai ienākošie un izejošie kuģi ir svarīgāki, tā pasažieru infrastruktūru uztver kā daļu no savas līdzatbildības.

Zeps pauda, ka pasažieru pārvadāšanas procesā ir iesaistītas vairākas puses - "Tallink", "Rīgas pasažieru termināls" un Rīgas brīvosta. "Mēs no savas puses esam aicinājuši uzlabot infrastruktūru, kuru apsaimnieko "Rīgas pasažieru termināls", sākot jau ar tualetēm un beidzot ar autostāvvietu. Tie visi ir aspekti, kuri sāk veidot tūrista priekšstatu par Rīgu. Taču arī mēs viņu vietā uzlabojumus nevaram veikt, jo tā nav mūsu ēka un infrastruktūra," sacīja brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka brīvosta aktīvi iesaistās sarunās ar "Tallink", kas pašlaik nezina, kā turpmāk veidosies starptautiskie pārvadājumi, kas būs atļauts, kas nē. Pagājušajā gadā pēc gadiem ilgušām sarunām no Rīgas izdevies atvērt jaunu prāmju maršrutu uz Helsinkiem, un pērn plūsma šajā maršrutā bijusi pat lielāka nekā līnijā Rīga-Stokholma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru