Jaunākais izdevums

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Jaunajās telpās arhīvs glabās kultūrvēsturiski tādus nozīmīgus un senus materiālus kā 1910.gadā notikušās cara Nikolaja vizītes Rīgā kino lente, kā arī citus video materiālus, kurus skatītāji itin bieži redzējuši TV ekrānos. Īpaši aprīkotā telpa ierīkota ārpus arhīva ēkas, lai nitrocelulozes filmas būtu iespējams glabā atsevišķi no citiem arhīva materiāliem, tādējādi samazinot risku, ka filmu lentēm pašaizdegšanās gadījumā tiktu bojāti citi nozīmīgi arhīva materiāli.

"Filmu glabātuves izveide arhīva teritorijā ir pirmais solis un būtisks ieguldījums, lai arhīva materiāli glabātos tiem piemērotos un drošos apstākļos. Darbs pie arhīva ēku kompleksa turpinās - veicam darbus arī arhīva galvenās ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, kas darbiniekiem un apmeklētājiem nodrošinās patīkamus darba apstākļus, bet pilsētas iedzīvotājiem pilsētvidē iederīgu un atjaunotu ēku," stāsta R.Griškevičs.

Energoefektivitātes projekta ietvaros, kas noslēgsies šī gada vasarā, arhīva būs pārbūvēta ventilācijas sistēma un ierīkota mikroklimata sistēma, siltināts jumta segums un cokols, ierīkota zibens aizsardzības sistēma, nomainīti fasādes logi, izbūvēta lietus ūdens novada apmale, kā arī rūpēs par telpu pieejamību personām ar kustību traucējumiem, ierīkots panduss. Ēka iegūs arī jaunu fasādes krāsojumu un labiekārtotu teritoriju. Paredzams, ka paveiktie darbi ļaus ietaupīt līdz pat 50% siltumenerģijas.

Lai sakārtotu un efektīvi izmantotu arhīva vajadzībām paredzētos nekustamos īpašumus, 2020.gada nogalē apstiprināta arī arhīvu attīstības koncepcija. Tās ietvaros līdz 2030. gadam plānots modernizēt astoņas no 22 arhīva ēkām, pielāgojot telpas arhīvu vajadzībām, radot komfortablu darba vidi, piemērotas telpas un mikroklimatu dokumentu glabāšanai, restaurācijai un digitalizēšanai. Tāpat paredzēts izveidot arī publiski pieejamās telpas, piemēram, lasītavas un labiekārtot teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2021. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,53 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 1,52 miljoniem lielāks nekā šajā periodā 2020. gadā, galvenokārt pateicoties īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem.

Pārdoti 23 īpašumi par 4,4 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošas būves 5 adresēs. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi ir īpašumi Rīgas centrā, kanālmalā Raiņa bulvārī 7 (2,3 miljoni eiro) un Tērbatas ielā 75 ( 1 205 000 eiro), Rīgā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Veiksmīgu pārdošanas darījumu rezultātā 2021. gada pirmajā ceturksnī palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji, salīdzinot ar 2020. gada trīs mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 1.78 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 2.95 miljonu eiro apmērā, pretēji 1.32 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus no VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27 , Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā atrodas 5 minūšu attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no 3 fasādes daļām ar logiem - gaišas telpām ar kopējo platību 2697 kv.m. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Potenciālais karteļa sadārdzinājums piecos VNĪ projektos – vismaz 4,8 miljoni eiro

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi 6 līgumi par 5 objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016. gada – 2018. gadam.

Būvnieku kartelī 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos 

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro...

No Konkurences padomes līdz šim publiskotās informācijas izriet, ka no 77 Konkurences padomes (KP) ziņojumā minētajiem projektiem VNĪ kā pasūtītājs ir šādos 5 objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, KNAB ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs – SIA “Abora”), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks PS “ RERE meistari 1), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA “Skonto būve”), kā arī 2019. gadā VNĪ ar “RERE būve 1” lauztais līgums par JRT būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

“Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem- karteļa dalībniekiem. Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus,”, atklāj Valkers. “Neizslēdzam, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju konstatēsim, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks,” skaidro Valkers.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Šobrīd aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

“Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi. KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā”, norāda Valkers. “Uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms,” norāda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās mājvietas atjaunošanai pieteikušies seši pretendenti

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai muzeja ekspozīcijas vajadzībām pieteikušies seši pretendenti, informē VNĪ.

VNĪ uzsāk iepirkuma izvērtēšanu un par tā rezultātiem ziņos tuvākā mēneša laikā.

Ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu, kur saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, gan profesionāļi, gan vienkārši garāmgājēji un tūristi. Plānots, ka 2022. gada nogalē nams vērs durvis ar jaunu, unikālu ekspozīciju, kas stāstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot akcentu uz pašu radīšanas procesu.

Piedāvājumus iepirkumā iesnieguši būvuzņēmēji: AS "BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS", SIA "Delta Construction", SIA "Ostas celtnieks", SIA "RERE MEISTARI", "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"" AS "UPB" – sākot no 2,9 līdz 3,8 miljoniem eiro (bez PVN). Ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām tiks finansēta no Kultūras ministrijas piesaistītajiem valsts budžeta līdzekļiem, plānotajiem muzeja nomas maksājumiem. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, šovasar tiks uzsākta modernas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace’’ izveide, pielāgojot telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būvniecības iepirkumā pieteikušies 11 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Attīstāmajās ēkās plānots izvietot sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: PS "CES Group", PS "MMG", "Kvintets M – FALKORS Building Industry – Ramda C", Personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība 3A, piegādātāju apvienība "BBA, TILTS,PMK", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "REATON, LTD", PS "RERE MEISTARI 1", SIA "Selva Būve" un AS "UPB". Piedāvājumu summas – no 5,3 miljoniem eiro līdz 7,75 miljoniem eiro. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju atzīts SIA “Kvinta BCL”, ar ko tiek slēgts līgums par 1 495 009,46 eiro bez PVN.

Dailes teātra priekšlaukums tiks sakārtots, īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri. Būvdarbus plānots uzsākt šoruden un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā, Rīgā starp 14 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts būvuzņēmēja SIA "Velve" piedāvājums par 6,13 miljoniem eiro.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un uzsāks būvdarbus tuvāko mēnešu laikā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Nacionālās operas un baleta personālam tiks radītas telpas 5 700 m2 apjomā dekorāciju glabāšanai, izgatavošanai un mēģinājumiem, vienlaikus labiekārtojot un apzaļumojot apkārtējo teritoriju.

"Būvdarbus plānojam uzsākt jau šovasar un pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Līdz ar kvartāla izveidi dzīvīgumu un jaunu elpu iegūs arī Šķirotavas apkaime, kurā rosīsies Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslinieki, dekoratori un tehniskie darbinieki. Projekta rezultātā uzlabosies šīs apkaimes sociālekonomiskā vide, tādējādi piesaistot arī vairāk privāto investīciju," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta

Db.lv, 03.11.2021

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.

Komentāri

Pievienot komentāru