Makroekonomika

Eksports strauji sarūk

Mārtiņš Apinis, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas eksporta apjomi augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi ir samazinājušies par 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kritums saistīts gan ar minerālā kurināmā eksporta apjomu samazinājumu, gan situāciju Latvijas metālu ražošanā.

Minerālā kurināmā apjomi gada laikā ir sarukuši par 13,6% līdz 51,2 miljoniem latu, savukārt metālu ražošanas uz ārvalstīm izvestās dzelzs un tērauda apjomi ir samazinājušies par 61,6% līdz 20,6 miljoniem latu.

Vienlaikus koksnes un koka izstrādājumu eksports gada laikā ir palielinājies par 16,1% līdz nepilniem 102,7 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Latvijas ražotāji pierāda - panākumi eksportā iespējami arī nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Maijā mazinās eksporta kritums uz Krieviju

Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijai vēl stāvs kalns kāpjams

Žanete Hāka, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība sarukusi par 13%

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,8%

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.

Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Bez investīcijām Latvijas eksportam virs ūdens noturēties būs grūti

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība samazinājusies

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Neskatoties uz embargo, Latvijas pārtikas preču eksports uz Krieviju audzis par 29,7%

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).

7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,5 miljoniem eiro jūlijā un 4,1 miljonu eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Būs labi, ja šis gads kopumā Latvijas eksportā būs pa nullēm vai nelielos plusos

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijas eksportā fiksēts pirmais nozīmīgais eksporta pieaugums šogad un salīdzinājumā ar pērno gada attiecīgo periodu preču eksports audzis par 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir straujākais eksporta pieaugums kopš pērnā gada septembra, lai gan eksporta pozitīvais pieaugums daļēji saistīts ar reeksportu un no tā izrietošu importa kāpumu par 2,9%. Tomēr eksporta pieaugums vērojams arī Latvijā ražotajām precēm, tādēļ, saliekot kopā šodienas pozitīvos eksporta datus ar jaunākajiem rūpniecības un mazumtirdzniecības izaugsmes rādītājiem, jāsecina, ka Latvijas ekonomikā maijs ir bijis pozitīvākais mēnesis pēdējo 2-3 ceturkšņu laikā.

Maijā, kā jau ierasts iepriekšējos mēnešos, kopējo eksporta pieaugumu visvairāk veicināja koksnes un koka izstrādājumu eksports, kas maijā salīdzinājumā ar pērnā gada maiju palielinājās par 15,1%. Tāpat no Latvijā ražotajām precēm maijā audzis arī graudaugu (+76,2%), dzelzs izstrādājumu (+22,1%) un mēslošana līdzekļu (+265,7%) eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports uz Krieviju sarucis par 16,5%

Žanete Hāka, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība augusi par 8,4%

Žanete Hāka, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa – par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5%.

Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 miljonu latu jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 8,6 miljoniem latu jeb par 34,7%. Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju – 11,2 miljonu latu vērtībā, uz Nīderlandi – 7,6 miljonu latu, uz Irānu – 4,9 miljonu latu un uz Haiti – 3,9 miljonu latu apmērā,

Oktobrī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 11,4 miljoniem latu jeb 13,5%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 11,3 miljoniem latu jeb 19,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 5,1 miljonu latu jeb 11,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 8,6 miljoniem latu jeb 12,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī ievērojami uzlabojusies ārējās tirdzniecības bilance

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %, augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pieļaujot X stundas iestāšanos, izstrādā plānu B

Sandra Dieziņa, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru