Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Karavela iekaros arī ASV un Kanādas tirgu

Kristīne Stepiņa, 11.11.2014

Jaunākais izdevums

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela šogad plāno sasniegt 33 milj. eiro lielu apgrozījumu, turpina diversificēt noieta tirgus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Karavela šobrīd ir viens no lielākajiem un straujāk augošajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. Aptuveni 90% produkcijas tas šobrīd eksportē uz 30 pasaules valstīm. 2013. gadā un 2014. gada pirmajā pusgadā SIA Karavela 45% produkcijas eksportēja uz Rietumeiropu un Skandināviju, galvenie tirgi bija Zviedrijā (15%) un Dānijā (13,3%), vēl 45% SIA Karavela eksportēja uz Austrumeiropu un NVS valstīm – galvenie tirgi bija Krievija (11,9%) un Azerbaidžāna (8%).

«Austrumu tirgos SIA Karavela produkciju tirgo ar zīmolu Kaija, Rietumeiropas un Skandināvijas tirgos uzņēmums izmanto gan savu zīmolu, gan preču zīmi Arnold Sørensen, ar kuru SIA Karavela produkcija tiek tirgota lielākajos tirdzniecības tīklos, piemēram, ICA, Axfood, Dansk Supermarked u.c. 2013. gads bija pirmā pilnā sezona, kad sāktas piegādes uz Skandināvijas valstu lielveikalu tīkliem. Kopējais pārdošanas apjoms 2013. gadā tur sasniedza 6,8 milj. eiro,» stāsta SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele. Lielbritānijas tirgos uzņēmuma produkcija tiek tirgota ar zīmolu Princes un, pēc viņa teiktā, 2015. gadā SIA Karavela produkcija būšot visos Lielbritānijas lielveikalos. 2013. gadā uzņēmumā tika saražoti 40 miljoni konservu bundžu un apstrādātas 370 tonnas citas zivju produkcijas.

«2015. gadā uzņēmums plāno sākt zivju konservu un kulinārijas produkcijas eksportu arī uz ASV un Kanādu,» stāsta J. Endele.

Visu rakstu Karavela iekaros arī ASV un Kanādas tirgu lasiet otrdienas, 11. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (15. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus

Kristīne Stepiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Spēj saražot to, kas ir pieprasīts

Elīna Pankovska, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pāris gadu laikā kļūst par eksporta izcilniekiem

Armanda Vilcāne, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju zīmols HEBE ar jauno kolekciju dodas uz pasaules lielākajām izstādēm

Lelde Petrāne, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Latvijas bērnu apģērbu zīmols HEBE dodas uz Parīzi, lai vienā no lielākajām pasaules bērnu preču izstādēm prezentētu savu nākamā gada rudens/ziemas kolekciju Nordic Heritage.

Savukārt, februāra sākumā – no 3. līdz 5. februārim, HEBE viesosies CIFF KIDS izstādē Kopenhāgenā.

SIA HEBE ražo apģērbus bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. 2013.gadā SIA HEBE ieguva Atspēriena atbalstu iekārtu un aprīkojuma iegādei, un tika izveidota sava ražotne.

Savukārt, 2015.gada novembrī HEBE saņēma Eksporta un inovācijas balva 2015 atzinību kategorijā Importa aizstājējprodukts. Šobrīd HEBE tepat Rīgā veic pilnu apģērbu ražošanas ciklu, kā arī piedāvā iespēju savā ražotnē šūt produktus citiem uzņēmumiem. (Private label)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela šogad plāno ieguldīt 2 miljonus eiro noliktavu rekonstrukcijā

Db.lv, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» šogad plāno sasniegt apgrozījumu virs 36 miljoniem eiro un ieguldīt investīcijas apmērām divu miljonu eiro apmērā noliktavu rekonstrukcijā un paplašināšanā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Karavela» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 38,725 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,422 miljoniem eiro jeb 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa sarukusi par 7,3%, salīdzinot ar 2016.gadu, un pērn bija 693 tūkstoši eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Šogad uzņēmums plānojis kāpināt pārdošanas rentabilitāti, palielinot pārdošanas apjomus produktiem ar lielāku pievienoto vērtību. Uzņēmums iecerējis saražot ap 65 miljoniem konservu kārbu, sacīts uzņēmuma 2017.gada pārskatā. Tas būtu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo.gadu, kad SIA «Karavela» saražoja 55 miljonus konservu kārbu un 417 tonnas citas zivju produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Karavela» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Visi šim gadam uzstādītie mērķi vismaz līdz šim izskatās, ka pildās - gan apgrozījuma, gan peļņas, gan saražoto konservu kārbu skaita ziņā,» teica Endele.

Viņš atgādināja, ka šogad pavasarī «Karavela» noslēdza darījumu par «Larsen Danish Seafood» iegādi un tā ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā «Karavelas» sistēmā.

«Pozitīvi, ka patlaban mēs esam pilnībā pārņēmuši visu šo pārdošanas tīklu. Lielāko daļu viņu produktu esam iemācījušies ražot. Līdz gada beigām atbilstošos izmaksu rāmjos plānojam ietilpināt arī savu ražošanu, lai partneris, kas nodarbojas ar loģistiku un produkcijas izvadāšanu, būtu apmierināts. Patlaban ļoti intensīvi norit pārrunas par jaunu produkta ieviešanu,» sacīja Endele, piebilstot, ka līdz šā gada beigām vairākus «Karavela» orģinālproduktus, tostarp konservus iepakojumos ar caurspīdīgo vāciņu un tunci ar «Larsen» zīmolu plānots sākt piedāvāt veikalos Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījuma pieaugumu šogad veicinās cenu kāpums konserviem

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 41,616 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,5% jeb 2,891 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 1,513 miljoni eiro, kas bija par 819 tūkstošiem eiro jeb 2,2 reizēm lielāki nekā 2017. gadā.

SIA «Karavela» pagājušo gadu vērtā kā labu - uzņēmumam izdevies pārsniegt plānotos apgrozījuma, ražošanas apjoma un peļņas rādītājus. 2018. gadā uzņēmuma labie finanšu rādītāji sasniegti, pateicoties jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību pārdošanai, sacīts tā gada pārskatā.

Uzņēmums 2018. gadā saražojis kopumā 71 miljonu konservu kārbu un 505 tonnas citas zivju produkcijas.

SIA «Karavela» lielāko daļu produkcijas eksportē - uz Eiropas Savienības valstīm pērn pārdota produkcija 28,548 miljonu eiro apmērā, kas veido 69% no uzņēmum apgrozījuma. Uz citām valstīm eksportēta produkcija 7,109 miljonu eiro apmērā (17% no apgrozījuma), savukārt Latvijā pērn realizēta produkcija 5,959 miljonu eiro apmērā (14% no apgrozījuma). Uzņēmuma eksporta apjomi pērn pieauguši gan uz Eiropas Savienības, gan citām valstīm, savukārt ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie finanšu rezultāti liecina, ka zivju konservu ražotāja SIA Karavela pārdošanas rādītāji šā gada pirmajos 5 mēnešos sasnieguši jau 21,83 miljonus eiro, kas ir par 26 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā laika periodā, informē uzņēmumā.

Rezultāti sasnieguši plānoto budžeta apjomu un realizēti ieplānotie projekti.

Karavela arī veiksmīgi noslēdzis pirmo posmu Vācijas uzņēmuma Larsen Danish Seafood ražošanas aktīvu pārvietošanā un iekārtu palaišanā uzņēmuma telpās Rīgā, Atlanijas ielā. Kopā ar Larsen brenda produkcijas ekskluzīvo izplatītāju Vācijā, DOVGAN GMBH, ir veiksmīgi pārslēgti piegādēs līgumi ar visiem Vācijas lielveikalu tīkliem.

«Šis bija patiesi trauksmains laiks, tik īsā laikā pārcelt visu ražošanu no Vācijas uz Latviju, integrēt to mūsu rūpnīcas vidē, saglabāt un uzlabot produktu kvalitāti un garšu īpatnības- šajos procesos ir iesaistīti pilnīgi visi Karavelā strādājošie. No uzņēmuma attīstības viedokļa esam spēruši lielu soli uz priekšu, ir būtiski paplašinājies mūsu piedāvātais produktu klāsts, tāpat ir pavērušās iespējas radīt jaunus. Mēs arvien turpinam mācīties, gan no kļūdām, gan uzņemot jaunas zināšanas un prakses,» uzņēmuma Larsen Danish Seafood iegādi komentē Karavela vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karavela līdzīpašnieks: esmu šokā, nevis par Krieviju, bet par mūsu valsts vadību

Lelde Petrāne, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele biznesa portālam db.lv, komentējot Krievijas iespējamo importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā Latvijas, pauda, ka šis pavērsiens liek paraudzīties uz Latvijas valdības darbu.

Viņš norādīja, ka līdz šim ir bijušas individuālas pārbaudes, taču, ja zivrūpniecība būs importa aizlieguma sarakstā, kuru Krievija solījusi publiskot šodien, tas nozīmē, ka nozare nonāks uz izdzīvošanas robežas. «Tur nav nekādu ilūziju,» sacīja J. Endele, norādot arī uz bezdarba pieaugumu piekrastē.

Kā uzsvēra Karavela pārstāvis, tas viss parāda, kāda ir Latvijas valdības darbība. «Ja mēs esam ierauti ekonomiskajā karā, ir jāsaprot, ka būs pretdarbība,» teica J. Endele. Viņu šokējot, nevis Krievijas rīcība, bet gan tas, ka Latvija nav tai sagatavojusies, jau zinot 2008. gada krīzes ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela kāpina gan peļņu, gan apgrozījumu

Lelde Petrāne, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaijas zivju konservu ražotājas SIA Karavela apgrozījums 2014. gadā sasniedza 32,4 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2013. gadā, kad tas bija 29,79 milj. eiro, savukārt, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā augusi par 29%, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniedzot 1,036 milj. eiro, aprēķinātie nodokļi – 1,4 milj. eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jānis Endele, SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors, skaidro, ka 2014. gads uzņēmumam zīmīgs ar to, ka izdevies noslēgt 7 gadu ciklu, kura laikā tika īstenota stratēģija par tirgus diversifikāciju, palielinot tirdzniecības apjomus Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs.

2014. gads bija pirmais gads uzņēmuma vēsturē, kad pārdošanas apjomi rietumu tirgos pārsniedza pārdošanas apjomus tradicionālajos jeb NVS valstu tirgos.

Andris Bite, SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis, stāsta, ka 2014. gads bija otrais gads, kad uzņēmums pilnvērtīgi strādāja rietumu tirgos, gan veiksmīgi noslēdzot kontraktus ar Skandināvijas tirdzniecības tīkliem, gan uzsākot pastāvīgas piegādes Lielbritānijas tirgum. Uzņēmums turpināja paplašināt pārdošanas apjomus ES valstu tirgos (pieaugums par 34% salīdzinot ar 2013. gadu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" papildus esošajiem 200 darbiniekiem pieņēmis darbā vēl aptuveni 60 darbiniekus.

Db.lv jau rakstīja, ka koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, "Karavela" aicināja citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist viņus.

Darbam "Karavelā" pieņemti aptuveni 60 cilvēki no Rīgas, kas iepriekš pārsvarā strādājuši viesmīlības nozarē. Šobrīd "Karavela" darbinieku pieņemšanu ir noslēgusi.

"Sākotnējā doma bija, ka pieteiksies uzņēmumi. Bija pat dažas vienošanās, tostarp ar lieliem un zināmiem uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ tālāk nekas nenotika," stāsta SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

LETA, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konservu ražotāja Karavela peļņa augusi par 62%

Žanete Hāka, 30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela peļņa šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem palielinājusies par 62%, sasniedzot 849,8 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt apgrozījums kāpis par 12,5% līdz 15,6 miljoniem eiro. 2013. gada pirmajā pusgadā SIA Karavela apgrozījums bija 13,88 miljoni eiro, bet peļņa – 524 tūkstoši eiro.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka šis gads uzņēmumam ir kļuvis par nozīmīgu pavērsiena mirkli, jo ir notikušas būtiskas izmaiņas mūsu produkcijas pieprasījuma tirgos. Krievija pārdošanas apjomu ziņā no tradicionālās pirmās vietas ir noslīdējusi uz trešo vietu, piekāpjoties Zviedrijai un Dānijai. Par lielākajiem uzņēmuma zivju konservu cienītājiem ir kļuvuši zviedri (15,5%) un dāņi (13,35%), savukārt Krievijas tirgus pārdošanas apjomu ziņā aizņem vairs tikai 12%. Līdz ar to šobrīd kopējā Karavelas eksporta produkcijas struktūra ir sadalījusies proporcionāli 50/50 starp jaunajiem Rietumu valstu un tradicionālajiem tirgiem (Krievija, NVS valstis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta galerija - Dibinātājs no fonda izpērk uzņēmuma Art Fairs Service kapitāldaļas

Lelde Petrāne, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atdzīvina ražošanu

Linda Zalāne, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru