Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski
Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.
Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.
Preču zīmes dzimšana
Uzņēmuma attīstības un mārketinga speciāliste Silva Dolmane 2013.gadā īsā laikā spējusi radīt preču zīmi Baltic Wild. «Pa Jāņiem bijām nokomplektējuši jau ievērojamu veikalu produkcijas sortimentu – 14 produktus,» turpina uzņēmējs. Tajā pašā gadā sākta sadarbība ar veikalu tīklu Maxima un «otrais riņķis» ar investoriem, lai pierādītu, ko uzņēmums spēj savā valstī. Šobrīd uzņēmumā ir pieci darbinieki, bet gatavās produkcijas ražošana ir ārpakalpojums – Baltic Wild sadarbojas ar trim gaļas pārstrādes uzņēmumiem, katrā tiek gatavoti produkti atbilstoši ražotāja uzņēmuma specializācijai. Latvijas ražotāji bija uzņēmuma izvēle, bet pirmsākumos tas sadarbojās ar Igaunijas ražotājiem. Vietējās receptes šķitušas labākas. Ārpakalpojums, kā atzīst Ivars, dažkārt rada arī zināmas neērtības, piemēram, pirmssvētku laikā, kad ir liela apjoma pasūtījumi, – ja savlaicīgi nenodrošinās, var palikt bez produkcijas, jo katram ražotājam viņa ražojumi būs primāri, ārējie pasūtījumi paliek otrā plānā.
Ietekmē dabas untumi
Šī biznesa niša esot sarežģīta. To skar un iespaido dabas apstākļi un epidēmijas, tomēr gatavās produkcijas tirdzniecība neapstājas, viss tiek stingri kontrolēts. Epidēmijas skartajos reģionos gaļu iepirkt nevar, bet pasūtītājos piesardzību rada arī epidēmijas neskartajos rajonos veiktie iepirkumi – daudziem ir aizspriedumi, klienti šobrīd ieturot pauzi. Arī bargas ziemas ietekmējušas uzņēmuma darbu – aukstums, kas dažus gadus iepriekš skāra visu Eiropu, samazināja stirnu populāciju, gaļa sadārdzinājās. Eiropā ir bijuši vairāki bankrota gadījumi šajā biznesa nišā.
Uzņēmuma produkcija ir medītie meža zvēri. Latvijā un Baltijā medību sezona ir no septembra līdz ziemassvētkiem, Eiropā gan sezona sākas agrāk un vēlāk beidzas, bet tāpat ir lieguma periodi. Caurmērā visā Eiropā medību sezona ilgst 9–10 mēnešus, pareizi plānojot, var visu gadu ar produkciju nodrošināt. Noturīgas medību tradīcijas ir Polijā, Ungārijā un Vācijā, ir vairāki lieli Spānijas ražotāji. Arī SIA Medījumu iepirkumi iepērk gaļu Eiropā, šo gaļu pārstrādātu pārdod ārpus Latvijas. Preču zīme Baltic Wild, ko uzņēmums pozicionē kā «nevaldāmi labu garšu no Latvijas mežiem», arī ir no Latvijas mežiem, bet visu Eiropu tomēr nevarot nodrošināt ar Latvijas medījumu vien.
Sevi redz eksportā
«Lai arī pēc izņemto licenču statistikas jāpieņem, ka katram latvietim draugs, rads vai kaimiņš ir mednieks un medījumu patērēšanas uzturā tradīcijas Latvijā ir stabilas, vietējie iedzīvotāji vai nu nav gatavi, vai arī nav spējīgi šo gaļu regulāri iegādāties, mūsu nišai nākotne it tikai eksportā,» spriež uzņēmējs. Mērķis ir pārdot produkciju valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju un stabilas medījumu gaļas patērēšanas tradīcijas. Latvija ir unikāls Eiropas reģions, jo te sastopas gan vistālāk uz dienvidiem mītošie aļņi, gan vistālāk uz ziemeļiem mītošie brieži. Ražotājiem šīs gaļas pietrūkstot. Jau kopš vasaras vidus tiek gaidīts septembris – medību sezonas sākums, jo krājumi beigušies.
Arī suvenīrs
Uzņēmuma radītā preču zīme esot sevi apliecinājusi kā vērtīgs un iecienīts suvenīrs. Kompakts iepakojums, labi uzglabājams, ērti transportējams. Tūristi novērtē. Noiets ir gana labs un ir pat saņemti sadarbības piedāvājumi, kas izrietējuši tieši no ceļojuma suvenīra pirkuma. Proti, kāds lidostā ieraudzījis, nopircis, tagad grib produkciju pārstāvēt. Pārsvarā šādi piedāvājumi nākuši no Spānijā, Francijā dzīvojošiem tautiešiem. Viņi iepazinuši gan turienes piedāvājumu, gan pieprasījumu, ir entuziasma pilni produktu virzīt mītnes zemēs. Pagaidām šādas aktivitātes vairāk raksturojamas kā pozitīvas ieceres. Perspektīva varētu būt arī Ķīna, tur ir latvieši, kuriem ir kompānija, kas piedāvā latviešu preces Āzijas tirgum.
Ārvalstīm ir sava specifika gan iepakojuma, gan garšas ziņā. Vietējam tirgum un ārzemēm ražotā produkcija atšķiras – tas saistīts ar kulinārajiem paradumiem reģionos. Sadarbības partneri dod rekomendācijas, kādu produktu un par kādu cenu viņi vēlas redzēt savos plauktos.
Uzņēmumam ir gan eksporta menedžeris, kas strādā no Latvijas, gan vietējie pārstāvji dažās valstīs. Skandināvijas tirgus pārstāvim ir laba sadarbība ar ALDI tīklu. Lai paplašinātu tirdzniecības areālu, uzņēmums cenšas piedalīties arī izstādēs, piemēram, šajā septembrī tas dosies uz Franciju.
Tuvākajā laikā uzņēmums startēs Lietuvas Maxima ķēdē. Baltijas tirgum produkcijas iepakojums nebūs jāmaina, jo tālredzīgi tajā iekļauta informācija visās trijās valodās. Savukārt Skandināvijas tirgū tas daļēji startējot ar vietējām preču zīmēm, tāda bijusi Dānijas partneru prasība. Daļu produkcijas dāņi arī turpmāk grib attīstīt kā savu preču zīmi, bet būšot iespēja piedāvāt produktus arī ar savu logotipu.
Ārzemju veikalu ķēdēs ir grūtāk iekļūt nekā latviešu veikalos – tur ir lielāks karš par cenu, skaidro Ivars. Viņaprāt, Lielbritānija ir interesants un vilinošs tirgus, bet tas tiek spēcīgi aizsargāts – nepieciešams BRC sertifikāts. Nekur citur Eiropā šāds sertifikāts nav nepieciešams. Tā iegūšana nozīmē gan papildu izmaksas, gan laiku, gan birokrātijas šķēršļus. Baltic Wild gadījumā šāds sertifikāts būtu jāiegūst arī visiem ražotājiem – ārpakalpojuma sniedzējiem.
Pašreiz uzņēmums koncentrējas tieši uz gatavās produkcijas tirdzniecību, taču paralēli notiekot arī saldētās un svaigās gaļas realizācija, pārsvarā – eksportam. Uzņēmums plāno sasniegt līmeni, kad tā produkcijas realizācija ārpus Latvijas robežām veido vismaz 80% no kopējā apjoma. Kaut kad nākotnē uzņēmums noteikti pievērsīšoties iecerei celt pārstrādes uzņēmumu.
#1/3
Ivars Raciņš
#2/3
Ivars Raciņš
#3/3
Ivars Raciņš
