Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova. Pica Lulū ir 100% Latvijas uzņēmums. Tas ir spējis pārdzīvot dažādus laikus un dzīves ciklus 22 gadu garumā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani interesē sarežģītas nozares ar dažādiem mainīgiem procesiem un iespēju nemitīgi pilnveidot un uzlabot. Ražošana un sabiedriskā ēdināšana ir vienas no sarežģītākām nozarēm, kurās darboties. Šīs abas nozares un lauksaimniecība ir valsts mugurkauls. Un tas, kādi cilvēki tajās strādā, liecina par to, kāds ir šis mugurkauls: stingrs un taisns vai šķībs un viegli kustināms. Ja man ir izvēle, es labāk izvēlos smagu darbu.

Jauna televizora meklēšana bieži kļūst par komplicētu pieredzi. Jo pat vienāda izmēra televizoru cenas dažkārt ir atšķirīgas un atšķiras pat vairākas reizes. Produkcijas ražotāji un pārdevēji reklamē noteiktas papildu funkcijas, nekad nedzirdētās tehnoloģijas un neticamus solījumus par skatāmā attēla kvalitāti, un tas viss it kā liek mums arvien vairāk tērēt naudas jaunajai ierīcei. Savukārt internetā informācijas meklēšana salīdzināma ar haosu – tur ir pilns ar pretrunām un neapstiprinātiem faktiem, kas vēl vairāk maldina. Tomēr, ņemot vērā dažus galvenos kritērijus, var izvēlēties tiešām labu televizoru. Protams, nekādi padomi nepalīdzēs izvēlēties ideālāko variantu, tomēr sniegs pietiekami informācijas, ar ko sākt meklējot jaunu viedtelevizoru.

Izmērs – svarīgs faktors

Tiem, kuri apgalvo, ka ekrāna izmērs un attēla kvalitāte nav viena no otras atdalāmas lietas, ir taisnība tikai daļēji. Jo lielā telpā pat labākās kvalitātes neliela televizora pārraidāmais attēls pazudīs. Šī iemesla dēļ viesistabā būtu jānovieto vismaz 55 collu pa diagonāli viedtelevizors, bet guļamistabā – vismaz 40 collu pa diagonāli. Tomēr, optimāls izmērs lielai istabai – 65 collas un vairāk. Protams, lēmumu par iegādi bieži vien ietekmē arī papildu funkcijas vai parametri, piemēram, 4K izšķirtspēja, HDR vai ļoti funkcionāla viedā attālinātā vadības pults, taču biežākā klientu sūdzība saskaņā ar 220.lv elektroniskas speciālistu teikto, ir tā, ka pircēji iegādājas vienkārši pārāk mazu televizoru. Tāpēc būtu labi jāpadomā, vai nebūtu jāinvestē lielākā ekrānā, un nevis papildu parametros, kas skan inovatīvi un diezin vai ir nepieciešami.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīgas centrā, iepretim Ministru kabinetam atklāts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais vides objekts Skaņu stabules Latvija skan, kurš ieskandina šīs vasaras trīs lielākos kultūras notikumus – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus un Starptautisko folkloras festivālu Baltica 2015.

Vides objekts Skaņu stabules Latvijas skan ir liela izmēra metāla stabuļu komplekss, kas veido Latvijas kontūru no dažādiem Elizabetes un Brīvības ielu krustojuma skatu punktiem. Skaņu stabules Rīgā priecēs no 15.junija līdz 20. jūlijam, bet pēc svētkiem tās tiks uzstādītas pirmās Bērnu dziesmu dienas norises vietā, Madonas novada Praulienā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, tajos piedalīsies ap 37 890 dalībnieku.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis. Scania ir starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un nodarbojas ar kravas automašīnu, pilsētas un tālsatiksmes autobusu, rūpniecisko un kuģu dzinēju ražošanu. Tas nodrošina arī saistītos pakalpojumus – kravas automašīnu un autobusu tirdzniecību, servisa pakalpojumus, 24 stundu palīdzību, finansēšanu sadarbībā ar Scania Finans, autovadītāju apmācību un citus pakalpojumus.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Valsts un pašvaldību iestādēm jāmaina attieksme pret biznesu, it īpaši reģionālajiem nelielajiem uzņēmējiem, jo tikai savstarpējā izpratne un sadarbība varot dot reālus augļus

Tāds ir 3. Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresa dalībnieku secinājums. Skan aicinājums kontrolējošām instancēm vispirms brīdināt, pamācīt un tikai pēc tam sodīt. Kontrolējošo iestāžu vadītāji gan norāda, ka kurss kļūt draudzīgākiem tur, kur tas ir iespējams, ir uzņemts, bet uzreiz visās vietās to varētu arī neizjust.

Lai arī valsts un pašvaldību iestādes publiski uzsver uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, birokrātijas mazināšanu un pretimnākšanu biznesam, tomēr Salaspils Uzņēmēju biedrības priekšsēdētājs Miks Balodis atzīst, ka realitātē joprojām bieži nākoties saskarties ar attieksmi: esi uzņēmējs, tātad kaut kas nav kārtībā. «Ja uzņēmējs, tad a priori blēdis, kurš par katru cenu ir jāpieķer un jāsoda,» uzsver M. Balodis. Uzņēmējaprāt, tā ir nepareiza pieeja, tā ir jāvirza uz sadarbību un savstarpējo izpratni. «Nevar katru neprecizitāti uzskatīt par ļaunprātību, kaitniecību vai blēdību, savukārt uzņēmējiem jāgūst pārliecība, ka valsts iestādes un pašvaldības ir padomdevējs sarežģītā brīdī, nevis tikai un vienīgi soģis,» saka M. Balodis.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Nodokļu reformas likumprojektu paketē konstatēto trūkumu novēršana varētu notikt, skatot 2018. gada valsts budžeta projektu

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, izskatot priekšlikumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāki aptaujātie iespēju, ka vēl pat pirms iecerētās nodokļu reformas spēkā stāšanās varētu tikt veikti grozījumi, uzskata par apsveicamu, vienlaikus norādot, ka šie defekti ir savlaicīgi jāidentificē, citādi problēmas būšot gan nodokļu maksātājiem, gan arī iekasētājiem. Vienlaikus skan brīdinājumi un aicinājumi nākamos piecus mēnešus rūpīgi studēt akceptētos likumu tekstus.

Tā, piemēram, vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētāja vietniece Inga Zemdega-Grāpe aicināja atbildīgās komisijas locekļus sasaistīt minimālo algu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. «Varbūt tas grūti izdarāms šobrīd, bet to noteikti var darīt vēlāk,» rosināja I.Zemdega-Grāpe. Viņa atgādina, ka minimālā alga, kura nav sasaistīta ar neapliekamo minimumu, ietekmēs fiskālo telpu par 37 milj. eiro. «Ir nosaukti konkrēti nozares uzņēmumi, kuri reģionos nodarbina ļoti daudz strādājošo, bet to peļņa samazinājusies par 0,7 procentpunktiem un ir tikai 3,8%. Tā kā nozare ir darbietilpīga, līdz 80% no kopējā apgrozījuma sastāda darbaspēka izmaksas. Ja minimālā alga tiek plānota 430 eiro un palielināts ar IIN neapliekamais minimums, tad cilvēki, kuri saņem minimālo algu, makā ieliktu par 70 eiro vairāk, taču 64 eiro nāktu no uzņēmēju kabatām un 6 eiro no valsts nodokļu kabatas,» skaidro I. Zemdega-Grāpe. Viņa norāda, ka pie pašreizējiem rentabilitātes rādītājiem uzņēmēji šādu pieaugumu panest nevarēs. «Vienkārša matemātika: ja izmaksas pieaug par 9%, bet rentabilitāte ir tikai 3,8%, tad 90% nozares uzņēmumu var nonākt bankrota priekšā,» brīdināja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētāja vietniece. Viņa atgādināja, ka šie uzņēmumi kopā nodarbina 6500 darbiniekus un nodokļos samaksā 37 milj. eiro.

Jaunais darbs iekšējā audita jomā aviokompānijā SmartLynx Airlines Verai Karpovičai ir nesis jaunus atklājumus. Vera izlēma mainīt savu līdzšinējo karjeras ritējumu un jau pēc viena mēneša darba atbilstības sistēmas speciālista lomā ir pārliecināta: "Šis darbs ir man, jo te varu sajust dinamiku, redzēt sava darba rezultātu un profesionāli augt kopā ar kompāniju".

Vera Karpoviča skaidro: "Iepriekš strādāju auditorkompānijā, bet vēl pirms tam – bankā. Tā kā mana izglītība ir saistīta ar kvalitātes procesiem, tad mana ikdiena pagāja dažādu dokumentu un procedūru pārbaudēs, pievēršot uzmanību detaļām. Lēmums mainīt finanšu jomu uz aviācijas jomu bija nejaušs - es atsaucos paziņas ieteikumam un nosūtīju savu CV."

Iedvesmo dinamiskā ikdiena un darbs ar cilvēkiem

Darbs aviosabiedrībā nenozīmē, ka jāsēžas pie lidmašīnas pilota pults. Tā kā drošība ir pirmajā vietā, te katrs solis ir saplānots un aprakstīts dokumentos jeb regulatīvajās prasībās. Vera Karpoviča jaunajā darbā ir nokļuvusi komandā, kura veic procedūru pārbaudi, pārliecinoties, vai ieviestās darbības atbilst noteiktajām prasībām. "Viens ir tas, kas ir rakstīts, bet otrs – kā tas strādā. Mans uzdevums ir par to pārliecināties un pārbaudīt," skaidro Vera.

Ja jums liekas, ka ir labi, tad, iespējams, tā arī ir, bet vienmēr var labāk.

Kā tieši Mix Max var būt palīgs jūsu biznesā, hobijā vai ikdienā?

Biznesa veidu ir neskaitāmi daudz. Katrs biznesa attīstītājs veicina sava uzņēmuma tēlu, rūpējas par kvalitāti un klientu apmierinātību. Lai uzņēmumu padarītu atpazīstamāku, interesantāku un konkrētai mērķauditorijai saistošāku, ir jārūpējas par kompānijas tēlu.

Daudzi uzņēmumi piedalās semināros, rīko tos, brauc uz izstādēm, tiekas ar klientiem, raksta e-pastus utt. Saskarsmē ar potenciālo klientu, vienalga, kurā vietā tas būtu - jūsu birojā, izstādē vai brīvā dabā, pirmais iespaids ir vizuālā komunikācija, jo tikai pēc tās nāk uzruna un turpmākā komunikācija. Varbūt skan mazliet filozofiski, bet, ja runājam detalizētāk, tad kā piemēru minēsim kādu izstādi vai privātu semināru.

Zaļākas saimniekošanas un zaļākas domāšanas process Latvijā norit smagi, atzīst Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Viens no Pasaules Dabas fonda (PDF) mērķiem ir saglabāt un atjaunot dabas resursus. Piekritīsiet, ka tas ir visai vispārīgs formulējums. Kas konkrēti patlaban tiek darīts?

PDF lielākais izaicinājums ir nevis gatavot skaistus dabas tematikai veltītus projektus, bet ietekmēt normatīvo dokumentu izstrādāšanu. Jāsaka, mums Latvijā ar izpratni par dabas aizsardzību – visplašākajā nozīmē – iet šausmīgi bēdīgi, jo saistībā ar neseno ekonomisko krīzi ir institucionalizējies priekšstats, ka tagad ātri, ātri labi dzīvosim un kaut kad vēlāk visu sakārtosim, bet vēl neinteliģentāku piegājienu grūti iedomāties. Iztēlojieties, aiziet cilvēks pie ārsta, un ārsts saka: «Paslimojiet vēl un nāciet tad, kad jums būs sliktāk.» Te gan nav runa tikai par Latviju, bet arī par Eiropu kopumā. Krīze varēja mudināt pārorientēties uz zaļāku saimniekošanu un zaļāku domāšanu. Tomēr šāds process norit smagi.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Vēlētāji vēlas pārmaiņas, ko apliecina četru valdībā neesošo politisko partiju iegūtie rezultāti, kas būtiski apsteidz pašreizējo valdošo koalīciju.

Par to, vai pārmaiņas Saeimā atspoguļosies arī nākamajā valdībā, rādīs laiks. Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju domām, pašlaik vēl ir pāragri vērtēt ne tikai to, kuras politiskās partijas veidos jauno valdību, bet arī to, kuri cilvēki varētu kļūt par ministriem. Šāda pozīcija lielākoties tiek skaidrota ar priekšvēlēšanu cīņās «savilktajām» līnijām, kā arī «izmestajām» dubļu un mēslu kravām pār politisko konkurentu galvām, vēl jo vairāk, ja šāda savstarpējā apkarošana joprojām daudziem ir labā atmiņā. Kaut arī joprojām nav skaidrs, kāda būs jaunā valdība – vai tā būs tāda, kas juridiski sastāvēs no tiem, kuri līdz šim nekad vēl nav spējuši aizsniegties līdz valdības izveides līmenim –, tomēr, pēc uzņēmēju sacītā, jaunatnācējiem būs jāturpina iesāktais un jāstaigā savu priekšteču «kurpēs». Savukārt uzņēmējiem un viņu organizācijām nāksies skaidrot, it īpaši parlamenta jaunpienācējiem, to pašu, ko iepriekšējo sasaukumu deputātiem un arīdzan ministriem.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?