Jaunākais izdevums

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Lai gan Elejas muiža, Teātra un Viesu nams jau ir privātīpašums, pārējā parka daļa aizvien ir pašvaldības īpašumā. Šajā parkā atrodas un muižas ēku ansamblī ietilpst arī Tējas namiņš, savukārt gar ceļmalu uz šo kultūrvēsturisko ēku kompozīciju ved arkveida mūris, kas vairs tikai fotogrāfijās izskatās šarmants un romantisks, realitātē - izbrucis, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Viņa atzīmēja, ka Tējas namiņa sākotnējie balsti, kas balstīja pārkares, laika gaitā zuduši, jumts deformējies. Katru gadu tiek uzliktas jaunas stutes jumta pārkaru stiprināšanai.

Jelgavas novada pašvaldība jau vairākkārt meklējusi finansējuma piesaisti gan parka labiekārtošanai, gan ēku, būvju restaurācijai. Elejas muižas parkā katru gadu norit gan Jelgavas novada Bērnu svētki, gan novada svētku pasākumi, gan sabiedriskās talkas aktivitātes.

Ņemot vērā EEZ finanšu instrumenta programmas mērķi - pasargāt un saglabāt kultūras un dabas mantojumu un padarīt to publiski pieejamu, pašvaldība radusi iespēju līdz ar projekta Elejas muižas apbūves restaurācija kopējo finansējumu 293 347 eiro apmērā piesaistīt programmas līdzfinansējuma daļu - 249 345 eiro. Savukārt Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums aprēķināts 44 021 eiro apmērā.

Īstenojot projekta galvenās aktivitātes, tiks respektētas vēsturiskās ieceres un plānojums, kas rasts vēsturiskās informācijas analīzē - kartogrāfiskajos materiālos, vēsturisko ēku projektos, aprakstos, vēsturiskās fotogrāfijās. It īpaši noderīgas liecības apkopotas Rundāles pils pētījumu materiālos un 1992.gadā izdotajā katalogā Elejas pils, skaidroja Kaņepone.

Tējas namiņa konservācijas un restaurācijas tehniskais projekts paredz būves autentiskuma saglabāšanu, darba procesā maksimāli saudzējot esošos, nomainot bojātos un atjaunojot zudušos elementus.

Savukārt arkveida mūra žoga restaurācijai tehniskais projekts paredz sētas virsmas ieseguma atjaunošanu, bojāto ķieģeļu demontāžu, esošo ķieģeļu mūra tīrīšanu un hidrofobizāciju, trūkstošo aizvietošana ar rokām izgatavotiem ķieģeļiem, tāpat laukakmeņu izņemšanu, tīrīšanu, marķēšanu un iemūrēšanu atpakaļ.

Restaurācijas procesā pašvaldība plānojusi iesaistīt topošos restauratorus, kas šo amatu apgūst Zaļenieku profesionālajā vidusskolā. Lai celtu kvalifikāciju mūra un koka restaurācijas darbos, tiks organizēta nedēļu ilga vasaras skola un nedēļu ilga prakse pie Elejas muižas apbūves restaurācijas darbiem, kas 15 jauniešiem vecumā no 16 līdz 21 gadam ļaus praksē smelties amata knifus pie profesionāliem meistariem reālā darba objektā. Ar savu pieredzi restaurācijas darbos dalīsies arī arhitekts un būvinženieris no Kultūras mantojuma pētniecības institūta Norvēģijā.

«Lai smeltos zināšanas par kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanas un uzturēšanas jautājumiem, kā arī to funkcionālo izmantojumu mūsdienās, projektā plānots arī darba grupas speciālistu pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju,» skaidroja Jelgavas novada pašvaldības starptautisko projektu vadītāja Anita Škutāne.

Viņasprāt, ilgstoši pasīvais ēku izmantojums meklējams ideju trūkumā par būvju lietojumu, funkcionalitāti un vērtību mūsdienās, kur citviet Eiropā un Skandināvijā rasti ļoti radoši, atraktīvi piedāvājumi it kā jau mirušām ēkām vai vietām.

«Daudzviet šādu ideju rezultātā attīstījies visa reģiona tūrisms, pievilcība un atpazīstamība. Dažkārt labu ideju aizmetņi veidojas tikai līdz ar sadarbību starptautiskā mērogā. Piemēram, pašlaik mēs apzināmies, ka Tējas namiņa rekonstrukcija var ļaut tam pārtapt par ļoti romantisku un skaistu vietu laulību ceremonijām, taču tieši projekta laikā, uzklausot arī projekta sadarbības partneru ieteikumus, kultūras produkta piedāvājumu klāsts var mainīties un attīstīties,» pauda Škutāne.

Atsaucoties uz Kultūras ministrijas publiskoto informāciju, EEZ programmas ieviešanu nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar programmas donoru partneriem - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju un Norvēģijas Mākslas padomi.

Programmas īstenošanai Latvijā pieejamais finansējums kopumā atvēlēts 11 787 647 eiro, kuru veido 85% EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējums un 15% valsts budžeta finansējums.

Programmas projektu īstenošana noslēgsies 2016.gada 30.aprīlī, taču būtiskākie būvdarbi Elejas muižas parkā plānoti no šā gada vasaras līdz 2015.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Elejas muižas parkā restaurēs autentisko tējas namiņu un Zemgalē reto arkveida mūra sienu

Dienas Bizness, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu projektam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmā «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana». Ar programmas atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko tējas namiņu un Zemgalē reto arkveida mūra sienu, kas pašreiz atrodas avārijas stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Projekts sākās šā gada 1. septembrī un noslēgsies 2016. gada 31. martā. Tējas namiņa un žoga restaurācija plānota nākamā gada vasarā un darbi ilgs līdz pat rudens beigām.

Tējas namiņa un žoga tehniskais projekts sākotnēji paredzējis tikai abu konservāciju, taču vēlāk projektā iekļauta arī pilna objektu restaurācija. Elejas muižas parkā veikta ainavu arhitektoniskā izpēte, un visā parkā novērtēts koku stāvoklis.

Projekta kopējās izmaksas ir 293 346,69 eiro. Izmaksu lielāko daļu veido tējas namiņa un žoga restaurācijas darbi, jo kā namiņam, tā žogam jābūt autentiskiem – tādiem, kā tie izskatījušies savulaik. Izmaksas veidos arī divu nedēļu ilga vasaras skola un prakse Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas 15 jauniešiem, kuri piedalīsies restaurācijā, lai celtu kvalifikāciju mūra un koka restaurācijas darbos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursa Tea Masters Cup International 2016 Latvijas posma uzvarētāji uzrāda labus rezultātus arī konkursa finālā, iegūstot zelta un sudraba medaļu

Tea Masters Cup International 2016 notika Dienvidkorejas pilsērā Seulā Tea World Festival ietvaros, kas ir viena no lielākajām dzērienu izstādēm reģionā. Konkursā piedalījās pārstāvji no vienpadsmit valstīm – Latvijas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Itālijas, Gruzijas, Korejas, Vjetnamas un Austrālijas. Latviju pārstāvēja Kunti Horsta no tējnīcas Materia tējas un sarunas, Viviana Petrovska no tējnīcas Kama un Andrejs Ivanovs, kā arī Latvijas Tējas biedrības vadītāji Gundega Silniece no tējnīcas Illuseum un Jurijs Podusovs no X-Chai Riga.

Tējas pagatavošanas kategorijā pirmo vietu ieguva Soohyun Park no Korejas Republikas, otro vietu ieguva Viviana Petrovska no Rīgas tējas nama Kama un trešo – Tatjana Deinega no Krievijas. Paralēli uzvarētājiem tika izcelti vairāki tējas gatavotāji, tostarp Viviana Petrovska par labāko prezentāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izglābj baroka pērli - Liepupes muižu

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar foto - Latvijas uzņēmums piegādā dzeloņstieples robežas aizsardzībai Ungārijā

Dienas Bizness, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Eiropas Savienības metāla stiepļu izstrādājumu vairumtirgotājiem šīs nedēļas sākumā vērsies pie Latvijas ražotāja SIA Žogu fabrika pēc paaugstinātās drošības dzeloņstieplēm. Šī stieple ir nepieciešama Eiropas Savienības robežas aizsardzībai Ungārijā, informē SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Groņevs.

Otrdienas, 22.septembra vakarā SIA Žogu Fabrika eksportēja pirmo izmēģinājuma partiju - 4 km paaugstinātās drošības dzeloņstiepli. Otrdienas vakarā, pasūtītājs veica papildu pasūtījumu - 30 000 metru jeb 30km paaugstinātās drošības dzeloņstieples. Pasūtījums jāsagatavo un jāpiegādā 2 nedēļu laikā.

SIA Žogu Fabrika ir vienīgā ražotne Baltijā, kura ražo Eiropas Savienības prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un izturīgu paaugstinātās drošības dzeloņstiepli. Paaugstinātas drošības dzeloņstieple tiek veidota no 0,5mm biezas, cinkotas, presētas tērauda lentas ar iepresētu 2,5 mm biezu stiepli.

SIA Žogu fabrika dibināta 2009. gadā, piecu gadu laikā kļūstot par vadošo žogu ražotāju Baltijā. Uzņēmumā ir nodarbināti vairāk nekā 20 augstas kvalifikācijas darbinieku ar vidēji 10 gadu ilgu darba pieredzi nozarē. SIA "Žogu fabrika" ir pirmā pilnībā automatizētā žogu ražotne Latvijā. Uzņēmuma radītā produkta kvalitāti apliecina eksporta rādītāji uz tādām valstīm kā Francija, Zviedrija, Somija, Islande, Igaunija, Lietuva u.c. SIA Žogu Fabrika ražo: pīto žogu, lauksaimniecības žogu, 3D paneļu žogu, dzeloņstiepli, paaugstinātās drošības dzeloņstiepli un vārtus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgā durvis vērs ekskluzīvs tējas bārs Shan Tea

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 2.jūnijā Rīgā, Antonijas ielā 10 durvis vērs ekskluzīvs tējas bārs Shan Tea, kas izsmalcinātas tējas baudītājiem piedāvās augstākās kvalitātes tējas no Ķīnas.

Shan Tea īpašniece Xuqin (Sušin - latv.val.) pasniegs autentiskas Ķīnas tējas ceremonijas paraugstundas.

Shan Tea piedāvā 18 dažādas ekskluzīvas tējas no Ķīnas. Tējas ceremonijā tiek izmantotas augstākās kvalitātes miniatūras tējas kanniņas, kas gatavotas no īpaša ekoloģiska māla un ir roku darbs.

Tējas bāra Shan Tea pirmsākumi meklējami Ženēvā, kur veiksmīgi darbojas autentisks tējas bārs, kuras īpašniece ir Tana Azama (Tana Azzam), Mongolijā dzimusi Šveices pilsone. Tana Azama jau 30 gadus turpina pētīt, iepazīt un atklāt labākās Ķīnas tējas un to dzeršanas tradīcijas. Tana Azama izvēlas tējas tikai no nelieliem tējas audzētājiem Ķīnā, kuri neizmanto nekādas ķimikālijas un piedāvā visaugstākās kvalitātes tējas. Ar viņas palīdzību ir tapis arī tējas bārs Rīgā, un Tana ir nodevusi savas zināšanas Shan Tea saimniecei Xuqin, kas pārzina Ķīnas tējas dzeršanas mākslu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauskas alus sācis ražot karkade tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. Šogad uzņēmums plāno tējas sēnes dzērienu ražošanas apjomu palielināt par 45%.

Pērn SIA Bauskas alus sāka ražot tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. 2016. gadā uzņēmums kopumā pārdeva 44,7 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu, no tiem 1330 dekalitrus tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, Bauskas alus tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha sācis pildīt 0,5 l PET pudelēs. Drīzumā tas būs nopērkams arī Maxima veikalu tīklā. DB jau rakstīja, ka SIA Bauskas alus ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās Vladivostokas. Tehnoloģijās un ražošanas iekārtās uzņēmums investējis 300 tūkstousi eiro. «Tējas sēnes dzēriens, ko padomju gadus raudzēja trīslitru burkās, ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt arī citās lielajās tirdzniecības ķēdēs un apsveram iespēju šo dzērienu eksportēt, » saka SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ieguvis Latvijas Alus Gada balvas 2016 apbalvojumu par jauna produkta tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija gūst atzinību Starptautiskā tējas čempionātā Vjetnamā

Monta Glumane, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tea Masters Cup International 2018 finālā, kuru organizēja Vjetnamas tējas asociācija, piedalījās 30 tējas meistari no 16 valstīm, tajā skaitā arī delegācija no Latvijas.

Čempionātā, kurš norisinājās no 23. līdz 25.novembrim Vjetnamā, Latvija ieguvusi 2 sudrabas medaļas 16 valstu konkurencē.

Tea Masters Cup ir lielākās sacensības tējas profesionāļu vidū, kuras tradicionāli notiek četrās nominācijās. Latviju pārstāvēja 3 dalībnieki: Viviana Petrovska, Elīna Lotko un Mingaile Kola. Viviana Petrovska ieguva 2.vietu tējas gatavošanas kategorijā, bet Elīna Lotko ieguva 2.vietu tējas testēšanas kategorijā.

Tējas meistaru čempionātu Latvijā organizē Latvijas Tējas biedrība, kuras mērķis ir popularizēt tējas dzeršanas kultūru un ar to saistītos novirzienus, audzēt jaunos jomas profesionāļus, celt tējas dzeršanas un servēšanas kultūru un padarīt Latvijas vārdu tējas jomā konkurētspējīgu pasaules mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: 3D paneļu žogi SIA Žogu fabrika

Žanete Hāka, 23.09.2016

Paneļu žoga ražošanas process sastāv no vairākām secīgām operācijām, un katra no tām spēlē nozīmīgu lomu nākamā žoga tapšanā. Segmenti tiek ražoti uz automātiskās 3D paneļu žogu līnijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas SIA Žogu fabrika, kur tiek izgatavoti 3D paneļu žogi.

Kā stāsta SIA Žogu fabrika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Gorņevs, SIA Žogu fabrika dibināta 2009. gadā, piecu gadu laikā kļūstot par vadošo žogu ražotāju Baltijā. Uzņēmumā patlaban nodarbināti vairāk nekā 20 darbinieku. SIA Žogu fabrika ir pirmā pilnībā automatizētā žogu ražotne Latvijā, un uzņēmums savu produkciju eksportē uz Franciju, Zviedriju, Somiju, Islandi, Igauniju, Lietuvu un citām valstīm.

3D paneļu žogu izmanto privātmāju, rūpnīcu teritoriju, ostu, parku, kā arī sabiedrisko objektu un citu līdzīgu būvju nožogošanai.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top žogi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta astoņu mūra prototipu būvniecība uz ASV un Meksikas robežas, un tuvāko mēnešu laikā tiks testēta no dažādiem materiāliem tapušo mūra fragmentu izturība, vēsta Telegraph.

Mūra izturība tiks pārbaudīta dažādi – ar āmuriem, lāpām, laužņiem un citiem instrumentiem. Pastāv iespēja, ka pārbaužu rezultātā nāksies izbūvēt vēl kādu citu mūra prototipu, ja esošie nebūs pietiekami izturīgi.

Mūra būvniecības iniciators ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pēcāk pats klātienē dosies novērtēt dažādos mūra variantus, lai pats izvēlētos labāko.

Jau vēstīts, ka Kalifornijas štata pilsētā Sandjego pie robežas ar Meksiku Klusā okeāna Sandjego līča krastā oktobra sākumā uzsāka astoņu mūra prototipu būvniecību - četrus betona, četrus no citiem materiāliem. Tie ir aptuveni piecus līdz deviņus metrus augsti.

Stājoties amatā, ASV prezidents Donalds Tramps solīja uz vairāk nekā 3000 kilometru garās robežas uzbūvēt mūri, lai apturētu nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu. Turklāt par mūra būvniecību būšot jāmaksā Meksikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Turkalnes muižā ražos arī kalvadosu un viskiju no alus

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noplukusi, veca ēka ceļa malā, kam viegli pabraukt garām, pat kārtīgi neuzmetot skatienu. Tāds varēja būt uzņēmēja Kaspara Bramaņa iespaids par Turkalnes muižas klēti. Taču viņam, Turkalnes patriotam, bija cits redzējums.

Ēka ir atjaunota un ieguvusi jaunu funkciju – 30. aprīlī Kaspars vērs ēkas pamatīgās durvis tūristu grupām, lai iepazīstinātu ar paša iekārtoto alus, sidra un vīna darītavu. Šeit iecerēts ražot arī kalvadosu un no alus gatavot savu viskiju.

Jauna pietura tūrismam

Ēku Ikšķiles novadā Kaspars iegādājās pirms pieciem gadiem un nekavējoties salāpīja cauro šīfera jumtu. Viņam Turkalnes muižas teritorija domās bijusi jau sen. Lai gan lepnā kungu māja uzspridzināta 2. pasaules kara laikā, muižas teritorijā ir saglabājušās vairākas sendienu ēkas, tostarp jancīgu kalpu namiņu rinda. Atlikušās ēkas šeit gandrīz sagrāvusi nevis munīcija, bet cilvēku attieksme un vienaldzība. Tā kā Kaspars iegādājies daļu muižas teritorijas un kopumā septiņas ēkas, viņš vēlas palēnām savest kārtībā tās visas, katrai no ēkām atrodot savu funkciju. Kaspars ir izpētījis muižas vēsturi, un viņu dziļi personīgi saista šis īpašums, kuru 1928. gadā bija iegādājušies turīgās Taubes dzimtas pārstāvji kā lauku īpašumu, bet kara laikā bija spiesti to atstāt. Kungu mājā kara laikā bija ierīkota diennakts telefona centrāle – iespējams, tas bija pietiekams iemesls tam, lai kungu māju uzspridzinātu.Ikdienā Kaspars darbojas netālajā atpūtas kompleksā Turbas – Bramaņu ģimenes uzņēmumā ar vairāk nekā 25 gadu vēsturi. «Ja parēķinu, cik līdzekļu ieguldīts šajā ēkā, saprotu, ka izdevīgāk būtu bijis Turbās uzcelt jaunu brūzi. Tomēr šī vēsturiskā muiža ir mūsu novada un ciema vēstures daļa jau kopš XVII gadsimta sākuma. Ja es nerīkotos, nevajadzētu daudz, lai ēkas aizietu bojā. Piemēram, muižai bija ļoti skaists stallis, bet tas ir pārvērties drupās. Tāds liktenis piemeklētu visas muižas kompleksa ēkas,» uzskata Kaspars. «Līdzīgi kā tēvam savulaik bija interese uzcelt Turbas, arī es vēlos izdarīt ko līdzvērtīgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pievērš uzmanību savam dzērienam

Anda Asere, 29.01.2019

Zīmolam Dr. Tereško tējas nesen atvērts veikaliņš Pļavas aptieka Rīgā. Tās izveidotāja Ilze Ģērmane teic, ka daudzi ir sapratuši, ka ir nozīme tam, kādu «degvielu» sevī pilda.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru