Būve

Elejas sporta kompleksa un baseina būvniecības iecere nodota sabiedriskajai apspriešanai

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Jelgavas novada dome apstiprinājusi lēmumprojektu, kas paredz šodien aizsākt publisko apspriešanu būvprojektam - jaunbūvei Zema enerģijas patēriņa ēka Elejas sporta halle un peldbaseins, informē pašvaldībā.

Sabiedriskā apspriešana izsludināta no 23. februāra līdz 23. martam, bet projekta prezentācija klātienē ikvienam interesentam – 14.martā. Pērn jūlijā, kad projekta izstrādātāji - SIA DG Baltic prezentēja jaunās būves dizaina konceptu un plānojumu, pašvaldība, ekonomisku apsvērumu vadīta, projekta izstrādātājus rosināja veikt izmaiņas – atkārtoti izvērtēt tehniskos risinājumus, reizē gan iestrādājot modernus siltumapgādes, rekuperācijas sistēmas variantus, gan vienlaikus mēģinot panākt finansiāli demokrātiskākus baseina uzturēšanas izdevumus.

Tāpat debates bija par iespējami kvalitatīvāko un resursus taupīgāko ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu, cenšoties baseina patērēto ūdeni vispirms attīrīt un tad izmantot labierīcībām.

Sporta halles jaunbūve plānota blakus Elejas vidusskolai, savienojot skolas ēku ar jauno būvi un nodrošinot ieeju jaunbūvē gan no skolas iekštelpām, gan ārpuses.

Viss ēkas komplekss – 5612 m2 platībā paredz trīsstāvu būvi ar virsgaismas konstrukciju jumtu, kas tai piešķirtu vizuālu vieglumu un pielietu ar saules gaismu.

Sporta komplekss funkcionāli sadalīts trīs spārnos – baseina, sabiedriskajā blokā un sporta zāles korpusā, atbilstoši plānojot arī telpu izvietojumu. Pirmā stāvā lielāko sporta korpusa daļu aizņem vingrošanas zāle, ģērbtuves, dušas, labierīcības, treneru istaba, kā arī baseina funkcionēšanas nodrošināšanas - filtru, attīrīšanas iekārtu telpa, savukārt sabiedriskajā blokā tiks izvietota deju-cīņu zāle, trenažieru zāle, sporta zāle, florbola laukums, medicīnas kabinets un labierīcības apmeklētājiem.

Sporta kompleksa otrajā stāvā baseina zona veidos peldbaseinu ar četriem celiņiem 25 m garumā, kā arī atsevišķu telpu ar peldbaseinu pirmsskolas vecuma bērniem, kas radīs iespēju nodrošināt augstāku ūdens temperatūru zīdainīšu un mazo bērnu peldināšanai. Arī ģērbtuves, dušas izvietotas atsevišķas lielā un mazā baseina apmeklētājiem, lai atvieglotu gan mazuļu ģērbšanu, gan atšķirīgu gaisa temperatūru. Tāpat gan lielā, gan mazā baseina pieguļošās blakus telpas būs atdalītas ar stikla sienu, lai vecāki vai apmeklētāji varētu vērot peldētāju aktivitātes. Jāpiebilst, ka projekts paredz arī mūsdienīgi atbilstoši pielāgotu ierīču uzstādīšanu baseinā, lai peldēšana būtu iespējama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Otrā stāva sabiedriskajā blokā plānotas tribīnes basketbola un volejbola skatītājiem, skrejceļš vieglatlētikas aktīvistiem ar tāllēkšanas bedri. Turpat otrā stāva atpūtas zonā būs arī divas pirtis, masāžas kabinets, atpūtas telpa, medicīnas kabinets un neliela konferenču zāle pasākumiem.

Trešais stāvs galvenokārt paredz nodrošinājumu sportistiem un treneriem, kas apmetušies vai uzturētos sporta kompleksā uz vairāku dienu sacensībām vai sporta nometnēm – istabiņas ar virtuvi, atpūtas zonu, labierīcībām, veļas mazgātavu un žāvētāju, tāpat atsevišķi numuriņi treneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Veikala top! būvniecībā Ozolniekos investēs vairāk nekā miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada dome un veikalu tīkla top! partneris SIA Mārksmens trešdien, 17.janvārī vienojušies par nekustamā īpašuma Krogzemji apbūves tiesībām, paredzot, ka jauna veikala top! būvniecībā plānots investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Objekta nodošana plānota 2019.gada pavasarī. Kopējā būvobjekta platība iecerēta aptuveni 1000 m2, no kuras 650 m2 aizņems veikalu tīkla top! tirdzniecības zāle. Pārējā ēkā parūpēsimies, lai iedzīvotājiem būtu pieejami ikdienā nepieciešamākie pakalpojumi, tāpēc esam atvērti sadarbības iespējām, pēc līguma parakstīšanas stāsta SIA Mārksmens īpašnieks Māris Broks.

Izstrādātā projekta skiču autors ir SIA 3D birojs.

Šī un nākamā gada plānos M.Broks norāda, ka SIA Mārksmens uzņēmuma attīstībā kopumā plāno investēt 4,5 miljonus. Patlaban vēl divos objektos norisinās projektēšanas darbi, savukārt šogad tiks atvērts veikals top! Jelgavā un Rīgā.

SIA Mārksmens ir 100% vietējais uzņēmums ar Latvijas kapitālu un viens no veikalu tīkla top! 20 partneriem, kas šogad atzīmē jau 17.pastāvēšanas gadu. Kopumā SIA Mārksmens atvērusi 24 vietējos veikalus top! – sešus mini top! un 18 top! – Aucē, Baldonē, Bauskā, Bēnē, Codē, Dobelē, Elejā, Gardenē, Iecavā, Irlavā, Jaunbērzē, Jaunpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Līvbērzē, Mežciemā, Nākotnē, Staļģenē, Šķibē, Uzvarā un Zaļeniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilces pagasta iedzīvotāji sākuši vākt atbalstītāju parakstus atklātai vēstulei ar prasību veikt kapitālo remontu autoceļa Dobele 2–Bauska (P 103) posmā starp Eleju un Mūrmuižu, vēsta reģionālais laikraksts «Zemgales Ziņas».

Vēstules ievadā minēts, ka jau 2013. gadā iedzīvotāji vērsās Satiksmes ministrijā ar lūgumu par kapitālo remontu šajā 10,85 kilometru garajā posmā. «Saņēmām atbildi, ka autoceļa remonts ir iekļauts Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. –2020. gadam. Atsaucoties uz šo dokumentu, ticējām, ka 2017. gadā notiks projektēšanas darbi un attiecīgi 2018 –2019. gadā noritēs ceļa remonts. Taču 2016. gadā tapa jauna programma 2016.–2020. gadam. No tās mūsu ceļa posms Mūrmuiža–Eleja ir pazudis,» raksta vilcenieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.

«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.

Bez kopainas

VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru