Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Kā esat iecerējis šos mērķus sasniegt?

Kopīgi organizējot diskusijas un mēģinot nonākt pie vienota secinājuma. Bieži vien mērķus sasniegt traucē informācijas un dialoga trūkums. Ja runājam par komunikācijas uzlabošanu pašā asociācijā, mūsu pirmais uzdevums ir iepazīt vienam otru un saprast, kādi ir būvnieku un enerģētiķu kopējie interešu punkti. Piemēram, šobrīd jau esam sākuši apspriest iepirkumu politikas jautājumu, kas ir ļoti būtisks abām pusēm. Lai gan vieni par iepirkumiem maksā, bet otri gūst ieņēmumus, jāsaprot – ja normatīvo aktu rāmis ir nelabvēlīgs vienai pusei, faktiski zaudētāji būs arī otri. Mums ir ļoti daudz ierosinājumu, kā šo situāciju uzlabot. Iepirkumu un investīciju politika, mūsuprāt, būtu jāvērtē, ņemot vērā ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, vietējais darbaspēks, nodokļu nomaksa, uzticamība. Ja runājam par komunikāciju plašākā mērogā, tad jāsaka, ka mūsu mērķis ir tuvākajā laikā paplašināt dialogu ar citām asociācijām un sabiedrības grupām, kas nav tieši saistītas ar enerģētikas vai būvniecības nozari.

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas ir būtiskākie notikumi, kuri jāizceļ?

Nozīmīgu notikumu bijis daudz. Pirmkārt, jāatzīmē elektropārvades savienojumu izveidi ar Skandināvijas valstīm, kas mainījusi tirgus uzbūvi. Latvijai nekad nav bijis pietiekams uzstādīto tā saukto bāzes jeb prognozējami strādājošo jaudu apjoms, kā rezultātā mēs vienmēr esam bijuši pircēja lomā, tāpēc integrācija ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīgs pavērsiens. Otrkārt jāmin Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšana, bet treškārt – veiktās investīcijas ražošanā. Jāatgādina, ka 1991. gadā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija bija daudz vājākā starta pozīcijā, jo vajadzības gadījumā varējām nodrošināt elektroenerģiju vien aptuveni divus mēnešus gadā. Neskaitot Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi palu laikā, pārējā gada laikā pašu apgādei pietiekamu ražošanas jaudu vienkārši nebija, mēs bijām pakļauti kaimiņvalstu darbības režīmiem. Tikai 2001. gadā, kad sāka realizēt TEC-1 projektu, Latvijā tika radīta mūsdienu tehnoloģiskajiem standartiem un vides prasībām atbilstoša, prognozējami lietojama un moderna elektroenerģijas ražošanas bāze. Lai cik pretrunīgi šīs investīcijas būtu vērtētas, jāsecina, ka tehniski tās bijušas ļoti nepieciešamas. Ja paskatāmies uz pagājušā gada TEC-2 darbības rādītājiem, jāatgādina, ka tas ir bijis viens no ražīgākajiem gadiem ražotnes pastāvēšanas vēsturē. Neskatoties uz to, ka tika prognozēts, ka, pievienojoties Skandināvijas tirgum, ražotnes stāvēs dīkā, ir noticis pretējais. Kopš integrācijas Nord Pool Spot tirgū Latvija sākusi ražot vairāk nekā jebkad. Tas ir labs rādītājs, kas liek saprast, ka tirgus pieprasa gan šīs jaudas, gan investīcijas. Balstoties uz aprēķiniem, lemjams būtu vienīgi jautājums, vai sabiedrībai izdevīgāka būtu šo Latvijas ražošanas jaudu darbība tikai tīros tirgus apstākļos, vai arī tomēr būtu saglabājama esošā sistēma ar lielajām stacijām paredzēto jaudas maksājumu. Tāpat kā būtisks enerģētikas nozares notikums, protams, jāmin tirgus liberalizācija. Šajā gadījumā gribētos domāt, ka, pateicoties tirgus atvēršanai, veidosies izpratne arī par elektroenerģijas kā produkta nozīmi un cenu veidošanās principiem. Cerams, ka sabiedrība vairs negaidīs, ka valstij vai nozarei būtu jārūpējas, lai šī cena būtu nemainīga un maksimāli stabila.

Bieži tiek minēts, ka Latvijai enerģētikas nozarē trūkst skaidra redzējuma un stratēģijas. Kāds ir jūsu viedoklis?

Šim apgalvojumam nevaru nepiekrist, jo ilgtermiņa redzējuma un stratēģijas mūsu valstij tiešām trūkst. Tam, manuprāt, ir vairāki objektīvi un arī subjektīvi iemesli. Krīzes periodā domāt par attīstības vīzijām bija sarežģīti, jo nozare vienkārši centās pabeigt iesākto, bet 2013. gadā jau sākās intensīvākas sarunas par izmaksu sloga samazināšanu un sperti pirmie soļi, lai ierobežotu elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.

Visu rakstu lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu

Armanda Vilcāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu, liecina Augstsprieguma tīkla (AST) dati

2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākajai daļai Elektrum klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 80% energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī, šodien preses konferencē pastāstīja «Latvenergo» pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Aptuveni 10% «Elektrum» klientu elektroenerģijas rēķini nepieaugs, 40% tie pieaugs līdz 1,70 eiro, 30% - līdz 3,50 eiro, bet 20% - par vairāk nekā 3,50 eiro mēnesī.

Viņš skaidroja, ka rēķinu pieaugums ir atkarīgs no klienta elektroenerģijas patēriņa. 10% no visiem «Elektrum» klientu ir aizsargātie lietotāji, kuriem rēķini nākamgad saglabāsies tādi paši kā šogad. 40% klientu, kuru elektroenerģijas patēriņš ir līdz 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī rēķins būs par 1,70 eiro lielāks, 30%, kuru patēriņš ir 100 līdz 200 kWh, rēķini pieaugs par 3,50 eiro, bet pārējiem 20% klientu cena pieaugs par vairāk nekā 3,50 eiro.

Mucenieks pastāstīja, ka elektroenerģijas cenas pieaugums Latvijā ir saistīts ar Skandināvijas biržas cenām. Baltija ar starpsavienojumiem ir integrēta Skandināvijas elektroenerģijas tirgū, kurā šogad noticis ļoti straujš biržas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez "zaļās" transformācijas būs grūti sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķus

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies

Db.lv, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā elektroenerģijas cena samazinājās, tā joprojām ir augstā līmenī, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena bija 50,48 EUR/MWh, samazinoties par 9%. Iepriekšējā nedēļā izlīdzinājās Igaunijas un Latvijas ikstundas cenas - Igaunijā cena samazinājās par 15% līdz 49,31 EUR/MWh, Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% un bija 49,31 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 16% līdz 49,16 EUR/MWh.

Cenu samazinājumu, salīdzinot ar 51. nedēļu, Nord Pool reģionā ietekmēja patērētās elektroenerģijas apjoma samazināšanās svētku nedēļas izskaņā, augsta vēja staciju izstrāde un pieaugošais nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās nākošā mēneša kontraktu cenas gāzei, oglei un naftas, taču auga oglekļa emisijas kvotu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, informē EM.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver: 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām; 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām; 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atsevišķos segmentos tirgus dalībnieku aktivitāte varētu būt augstāka, kopumā pēc atvēršanas elektroenerģijas tirgus piedzīvojis strauju progresu

To DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā Enerģētikas nozares nākotne - izaicinājumi un iespējas norādīja gan vairāki tirgus pārstāvji, gan eksperti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā pagājuši vairāk nekā desmit gadi.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati liecina, ka tirdzniecību Latvijas teritorijā šobrīd sākuši 27 komersanti, kuri galvenokārt elektroenerģiju piedāvā uzņēmumiem. Nozares pārstāvji uzsver, ka nākotnē būtu nepieciešams vairāk aktivizēt arī mājsaimniecību tirgu.

Tirgus attīstība bijusi ļoti pozitīva, par to liecina gan tirdzniecības apjomu, gan cenu tendences, uzskata Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. «Runājot par Latvijas un Baltijas tirgu, jāsaka, ka, protams, ir atsevišķi elementi, kur gribētos redzēt straujāku progresu, piemēram, regulēto tarifu likvidēšana Lietuvā un lielāka aktivitāte mājsaimniecību tirgū, taču citādi progress ir labs, īpaši ar Latvijas integrāciju vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Domāju, ka izaicinājumiem un pārmaiņām bagāta būs arī nākamā piecgade. To apzinoties, pievēršamies tirgus dalībnieku informēšanai par AST plānotajiem tīkla attīstības projektiem, kas nākotnē var potenciāli ietekmēt gan vairumtirgus cenu, gan tirgu kopumā. Tirgus dalībniekiem ir nepieciešama pēc iespējas savlaicīgāka informācija par gaidāmajām izmaiņām, un mēs to iespēju robežās mēģinām sniegt,» pauž G.Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool elektroenerģijas tirgus cenas joprojām ir augstā līmenī, aizvadītajā nedēļā vidējā cena samazinājās par 0,24 EUR/MWh līdz 50,75 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Savukārt visās Baltijas valstīs bija nedēļas vidējās elektroenerģijas cenas samazinājums. Lielākais tas bija Latvijas tirdzniecības apgabalā par 8 % līdz 55,73 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas bija 56,30 EUR/MWh jeb par 7 % zemāka nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 3 % līdz 54,72 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā cenu tendenci galvenokārt nosaka laika apstākļu prognozes Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā cenu samazinājumu noteica hidrobilances rādītāji, kur galveno lomu spēlē pieaugošais prognozētais nokrišņu daudzums.

Cenu samazinājumu ietekmēja arī ievērojami augsts elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums vēja stacijās. Kurināmo staciju izmaksas ietekmēja zemākas ogļu tirgus cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagājušā nedēļā Igaunijā pieauga elektroenerģijas biržas cena; Latvijā un Lietuvā tā samazinājās

Monta Glumane, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) komponentes.

Tās stāsies spēkā no 2021. gada 1.janvāra. Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka – 17,51 EUR/MWh jeb 0,01751 EUR/kWh.

“Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR,” stāsta Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

Kopējā OI komponente, ko maksā atbilstoši patēriņam, no nākamā gada 1. janvāra būs 0,00932 EUR/kWh līdzšinējo 0,01476 EUR/kWh vietā. Tas nozīmē, ka OI komponente no dabasgāzes koģenerācijas stacijām būs 0,00098 EUR/kWh, bet OI komponente no atjaunojamiem energoresursiem – 0,00834 EUR/kWh. Savukārt jaudas komponentes, ko maksā par uzstādīto elektrisko jaudu, kopš 2018. gada joprojām paliek nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru