Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Kā esat iecerējis šos mērķus sasniegt?

Kopīgi organizējot diskusijas un mēģinot nonākt pie vienota secinājuma. Bieži vien mērķus sasniegt traucē informācijas un dialoga trūkums. Ja runājam par komunikācijas uzlabošanu pašā asociācijā, mūsu pirmais uzdevums ir iepazīt vienam otru un saprast, kādi ir būvnieku un enerģētiķu kopējie interešu punkti. Piemēram, šobrīd jau esam sākuši apspriest iepirkumu politikas jautājumu, kas ir ļoti būtisks abām pusēm. Lai gan vieni par iepirkumiem maksā, bet otri gūst ieņēmumus, jāsaprot – ja normatīvo aktu rāmis ir nelabvēlīgs vienai pusei, faktiski zaudētāji būs arī otri. Mums ir ļoti daudz ierosinājumu, kā šo situāciju uzlabot. Iepirkumu un investīciju politika, mūsuprāt, būtu jāvērtē, ņemot vērā ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, vietējais darbaspēks, nodokļu nomaksa, uzticamība. Ja runājam par komunikāciju plašākā mērogā, tad jāsaka, ka mūsu mērķis ir tuvākajā laikā paplašināt dialogu ar citām asociācijām un sabiedrības grupām, kas nav tieši saistītas ar enerģētikas vai būvniecības nozari.

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas ir būtiskākie notikumi, kuri jāizceļ?

Nozīmīgu notikumu bijis daudz. Pirmkārt, jāatzīmē elektropārvades savienojumu izveidi ar Skandināvijas valstīm, kas mainījusi tirgus uzbūvi. Latvijai nekad nav bijis pietiekams uzstādīto tā saukto bāzes jeb prognozējami strādājošo jaudu apjoms, kā rezultātā mēs vienmēr esam bijuši pircēja lomā, tāpēc integrācija ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīgs pavērsiens. Otrkārt jāmin Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšana, bet treškārt – veiktās investīcijas ražošanā. Jāatgādina, ka 1991. gadā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija bija daudz vājākā starta pozīcijā, jo vajadzības gadījumā varējām nodrošināt elektroenerģiju vien aptuveni divus mēnešus gadā. Neskaitot Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi palu laikā, pārējā gada laikā pašu apgādei pietiekamu ražošanas jaudu vienkārši nebija, mēs bijām pakļauti kaimiņvalstu darbības režīmiem. Tikai 2001. gadā, kad sāka realizēt TEC-1 projektu, Latvijā tika radīta mūsdienu tehnoloģiskajiem standartiem un vides prasībām atbilstoša, prognozējami lietojama un moderna elektroenerģijas ražošanas bāze. Lai cik pretrunīgi šīs investīcijas būtu vērtētas, jāsecina, ka tehniski tās bijušas ļoti nepieciešamas. Ja paskatāmies uz pagājušā gada TEC-2 darbības rādītājiem, jāatgādina, ka tas ir bijis viens no ražīgākajiem gadiem ražotnes pastāvēšanas vēsturē. Neskatoties uz to, ka tika prognozēts, ka, pievienojoties Skandināvijas tirgum, ražotnes stāvēs dīkā, ir noticis pretējais. Kopš integrācijas Nord Pool Spot tirgū Latvija sākusi ražot vairāk nekā jebkad. Tas ir labs rādītājs, kas liek saprast, ka tirgus pieprasa gan šīs jaudas, gan investīcijas. Balstoties uz aprēķiniem, lemjams būtu vienīgi jautājums, vai sabiedrībai izdevīgāka būtu šo Latvijas ražošanas jaudu darbība tikai tīros tirgus apstākļos, vai arī tomēr būtu saglabājama esošā sistēma ar lielajām stacijām paredzēto jaudas maksājumu. Tāpat kā būtisks enerģētikas nozares notikums, protams, jāmin tirgus liberalizācija. Šajā gadījumā gribētos domāt, ka, pateicoties tirgus atvēršanai, veidosies izpratne arī par elektroenerģijas kā produkta nozīmi un cenu veidošanās principiem. Cerams, ka sabiedrība vairs negaidīs, ka valstij vai nozarei būtu jārūpējas, lai šī cena būtu nemainīga un maksimāli stabila.

Bieži tiek minēts, ka Latvijai enerģētikas nozarē trūkst skaidra redzējuma un stratēģijas. Kāds ir jūsu viedoklis?

Šim apgalvojumam nevaru nepiekrist, jo ilgtermiņa redzējuma un stratēģijas mūsu valstij tiešām trūkst. Tam, manuprāt, ir vairāki objektīvi un arī subjektīvi iemesli. Krīzes periodā domāt par attīstības vīzijām bija sarežģīti, jo nozare vienkārši centās pabeigt iesākto, bet 2013. gadā jau sākās intensīvākas sarunas par izmaksu sloga samazināšanu un sperti pirmie soļi, lai ierobežotu elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.

Visu rakstu lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru