Jaunākais izdevums

Šogad elektroenerģijas cena Latvijas Nord Pool Spot tirdzniecības apgabalā sasniegusi 48,30 eiro/MWh, kas ir par 13,62 eiro/MWh vairāk nekā pērn.

Kopumā Latvijas Nord Pool Spot (Elspot) tirdzniecības apgabala vidējai cenai pēdējos gados bijusi lejupslīdoša tendence, taču šogad elektroenerģija biržā atkal kļuvusi dārgāka. Tirgus dalībnieki cenu pieaugumu skaidro ar sausumu, CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumu un NordBalt elektrokabeļa remontu. Nozares pārstāvji paredz, ka turpmākā gada laikā cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais.

Brīvā tirgus apstākļos elektrības cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums, kā arī energoproduktu cenu dinamika Eiropas un pasaules tirgos, norāda Latvenergo tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis. «Aizvadītajā vasarā Eiropā un Ziemeļvalstīs ilgstoši valdīja karsts un sauss laiks, kas bija viens no galvenajiem iemesliem augstai elektroenerģijas cenai. Palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, attiecīgi bija nepieciešamība saražot vairāk enerģijas. Ziemeļvalstīs esošais sausais laiks pastiprināja hidroloģisko deficītu, kā rezultātā samazinājās hidroizstrāde, kas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem reģionā. Zems hidrobilances līmenis un hidrorezervuāru piepildījums, kā arī zema vēju staciju izstrāde veicināja nepieciešamību izmantot citus, dārgākus energoresursus, kā rezultātā pieauga fosilo kurināmo staciju izstrādes apjomi. Izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos bija būtisks faktors elektroenerģijas cenu straujam kāpumam,» uzsver G. Lūsis, piebilstot, ka tirgus cenu tendenci pēdējos 12 mēnešus iezīmēja arī pieaugošās emisijas kvotu, ogļu un dabasgāzes cenas, kā arī elektrostaciju pieejamo jaudu ierobežojumi Eiropā.

Arī Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns cenu kāpumu 2018. gadā saista ar hidroelektrostaciju (HES) izstrādi Skandināvijā un CO2 emisiju kvotu cenām. «Šo pieaugumu radīja vairāki vienlaicīgi faktori – sausums ar zemāku ģenerāciju Skadināvijas HES, būtisks CO2 emisijas kvotu cenu pieaugums un ilglaicīgs NordBalt elektrokabeļa remonta atslēgums starp Lietuvu un Zviedriju. Īpaši jāuzsver CO2 emisijas kvotu cena, kas kopš 2018. gada sākuma ir pieaugusi aptuveni trīs reizes un šobrīd svārstās ap 22 eiro par tonnu, kas būtiski palielinājusi ražošanas izmaksas ogļu, degakmens un gāzes elektrostacijās,» stāsta G. Junghāns.

Visu rakstu Elektrība - dārgāka lasiet trešdienas, 17.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas premjers: Enerģētiķiem algu varētu maksāt pat tad, ja viņi reāli nestrādās

LETA/BNS, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

COVID-19: kā uzņēmumam mazināt elektrības izmaksas?

Andrejs Kombecovs, SIA Senergo valdes priekšsēdētājs, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, daudzi uzņēmumi meklē iespējas izmaksu samazināšanai, lai pārdzīvotu krīzi "uz zemiem apgriezieniem" un tiktu cauri, piedzīvojot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Paralēli dažādiem darbības optimizēšanas pasākumiem, kurus kompānija izvēlas atkarībā no tās lieluma, darbības specifikas un finanšu situācijas, ir vairāki ceļi, kurus var iet ikviens uzņēmums, lai ietaupītu uz elektrības rēķiniem.

Iepriekš pieteiktās jaudas samazināšana

Pirmais, ar ko uzņēmēji varētu sākt, ir izmantot Sadales tīkla piedāvājumu samazināt iepriekš pieteikto jaudu uz vairākiem mēnešiem, šādi koriģējot maksu par atļauto elektrības pieslēguma slodzi. Tā faktiski ir "abonēšanas maksa", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa un kuras apjoms atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Taču piedāvātie risinājumi šobrīd pieejami tikai tiem patērētājiem, kuri atbilst Sadales tīkla definētajiem nosacījumiem. Pārrunas par slodzes mazināšanu ar Sadales tīklu klientu vietā var veikt arī elektroenerģijas tirgotājs. Izprotot šā brīža uzdevumu apjomu, kas stāv uzņēmēju priekšā, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt saviem klientiem šādā veidā samazināt izmaksas līdz brīdim, kad labvēlīgāki apstākļi atļaus atjaunot uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu

Armanda Vilcāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu, liecina Augstsprieguma tīkla (AST) dati

2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināsies jaudu deficīts

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OIK pāragrais prieks

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neredzēti zema inflācija pēdējā pusotra gada laikā

Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī gada inflācija atkāpās vēl nedaudz un sasniedza šā gada zemāko 2.3% līmeni.

Preču cenu pieaugums noslīdēja līdz 1.9% (iepriekš ap 2.5-3%), tikmēr pakalpojumu cenu pieaugums noturējās pie 3%.

Lielākoties gada inflāciju ir virzījušas pārtikas produktu un dzērienu cenas, kā arī pakalpojumu cenas. Savukārt, nepārtikas preču cenu kāpums ir pierimis un oktobrī ir mazāk barojis inflāciju, galvenokārt degvielas cenu krituma dēļ.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, cenas turpināja strauji kāpt tādiem pārtikas produktiem kā maizei un graudaugiem un gaļas produktiem, it īpaši cūkgaļai. Iepriekš straujais cenu pieaugums svaigiem dārzeņiem, neskaitot kartupeļus, jau būtiski atkāpās septembrī, bet oktobrī apstājās pavisam, tirgū ienākot jaunajām ražām.

Komentāri

Pievienot komentāru