Jaunākais izdevums

Vērienīgajā dzelzceļa projektā jānoskaidro finansējuma avoti un atbildības sfēras , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī apmēram 549 milj. eiro vērtais dzelzceļa elektrifikācijas tīkla projekts ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2020 un tam ir plānots Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, daudzi Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sēdē uzdotie jautājumi par to pagaidām nav atbildēti.

Plānots, ka pāreju no līdzstrāvas izmantošanas uz 25 kV maiņsprieguma risinājumu 85% apmērā līdzfinansēs no ES fondu līdzekļiem. DB jau rakstījis, ka valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas saņemt līdzekļus gan no Kohēzijas fonda (KF), gan Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Līdz 2015. gada 25. februārim jāsagatavo pieteikums CEF naudas saņemšanai, norādīja uzņēmuma Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča. Paralēli tikšot gatavots pieteikums KF.

Līdz gada beigām Sudop Praha jāpabeidz skiču projekts, kas arī došot galvenos konceptuālos risinājumus un noteiks, kādā veidā šajā projektā virzīties uz priekšu. Proti, tad arī būšot skaidrība par izmaksu apmēru, iespējamo finansējuma un investīciju plānu, kā arī elektrifikācijas ieviešanas posmiem.

Līdz galam netika atbildēts jautājums, kas būs 15% nacionālā līdzfinansējuma autors. LDz vēlas, lai tas būtu valsts budžets. Aktuāls ir arī jautājums, kur LDz un divi privātie dzelceļa operatori atradīs līdzekļus elektrolokomotīvju iegādei, kuru kopējās izmaksas savulaik tika lēstas pusmiljarda eiro apmērā.

Visu rakstu Elektrifikācijā vēl daudz neatbildētā lasiet trešdienas, 10. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz prezidents: Dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

Zane Atlāce - Bistere, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāve Ieva Kārkliņa.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Strakšas: Lietuva uzlikusi ķepu kravu plūsmai par pusmiljardu eiro

Jānis Goldbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva turpinās agresīvu tranzīta politiku arī nākotnē, un vienoties par sadarbību, kas vestu pie Latvijas ostu attīstības, neizdosies, tādēļ ar steigu nepieciešama Latvijas dzelzceļa elektrifikācija posmā Rīga–Daugavpils

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēdē, kas notika Rīgas brīvostas pārvaldē, klajā nāca trīs Latvijas lielāko ostu un Latvijas dzelzceļa vadība, norādot, ka Lietuvas negribīgie centieni atjaunot nojaukto Liepājas–Romnas dzelceļa posmu notiek paralēli lēmumam par Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kurai jānoslēdzas 2022. gadā. Dzelzceļa elektrifikācija abu valstu gadījumā ļauj samazināt kravu pārvadājumu izmaksas līdz 20% un var būtiski mainīt operatoru izvēli par labu Latvijas ostām vai, tieši otrādi, – Klaipēdu Lietuvā.

Tranzīta cerība

«Latvijas dzelzceļa pārvadājumi ir efektīvi. Mums ir labāks piedāvājums nekā igauņiem un labāks nekā lietuviešiem. Uzdevums ir pabeigt pašreizējo elektrifikāciju Baltkrievijas virzienā, kas ir mūsu tranzīta cerība. Elektrifikācija dod līdz 20% lielu līdzekļu ekonomiju iepretī dīzeļvilcieniem, un tās ir tarifa iespējas. Lietuvieši, uzzinot par mūsu plānu, arī uzsāka darbus pie dzelzceļa elektrifikācijas uz Klaipēdu,» klātesošajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas. Jautāts par iespējamo dzelzceļa posma atjaunošanu, kas pirms 10 gadiem nojaukts Lietuvā, A. Strakšas uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir noslēdzies iepirkums un līnijas atjaunošanas darbi sāksies, tomēr cerēt uz Lietuvas valsts sadarbību tranzīta jomā ir velti arī turpmākajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa elektrifikācijai no Kohēzijas fonda piešķirs vairāk nekā 318 miljonus eiro

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro. Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas Dzelzceļa elektrifikācija nav futbols vienos vārtos

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ernst&Young: Elektrifikācijas projekts ir dzīvotspējīgs arī pie kravu apgrozījuma 30 miljoni tonnu

LETA, 16.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.

Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

TEN-T dzelzceļa tīkla uzlabojumiem paredzēti 346,6 miljoni eiro KF līdzfinansējuma

Žanete Hāka, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 10.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par nosacījumiem Kohēzijas fonda līdzfinansējuma izmantošanai Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pasākuma ietvaros, informē Satiksmes ministrija.

Pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija mērķis ir uzlabot TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti. Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 346.6 miljoni eiro. Paredzēts, ka nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošinās projekta īstenotājs, būtu vismaz 61.2 miljoni eiro.

Tā ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, esošas infrastruktūras pārbūve un atjaunošana.

Projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Par noteikumu projektu Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1. pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija īstenošanas noteikumi vēl lems valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Vispirms elektrificēs dzelzceļu Krustpils virzienā

LETA, 17.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāks dzelzceļa elektrifikācijas projekta sagatavošanu

Lelde Petrāne, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) parakstījis līgumu ar Čehijas uzņēmumu AŽD Sudo Praha par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekta izstrādi. Projekts paredz pusgada laikā sagatavot tehniski daudz detalizētāku jauna LDz elektrotīkla izbūves un esošā kontakttīkla modernizācijas projekta darba uzdevumu, kas ietvers precīzāku informāciju par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem, izmaksām un paredzētajiem darba apjomiem, informē uzņēmumā.

Projekta izpildes laikā tiks sagatavota tehniskās dokumentācijas pakete, kas nodrošina nepieciešamos Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas būvniecības ieceres tehniskos un organizatoriskos risinājumus, kas ļaus sagatavot projekta pieteikumu ES finansējuma saņemšanai un precīzāk definēs darba uzdevumu turpmākai tehniskā projekta izstrādei.

Pāreja uz elektrisko vilci galvenajās dzelzceļa līnijās samazinās dzelzceļa transporta negatīvo ietekmi uz vidi (kaitīgus izmešu apjomu, trokšņus, vibrāciju), kā arī dos izmaksu ietaupījumu, kas paaugstinātu dzelzceļa konkurētspēju ar citiem transporta veidiem.

Līguma summa ir 1,48 miljoni eiro, no kuras pusi finansē TEN_T fonds, bet pusi veido LDz finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzītbizness vētī elektrifikāciju

Egons Mudulis, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz jautājumu par lietderību, maršrutiem, izmaksām un ekonomisko pamatojumu

Elektrifikācija ir liels projekts, kas būtiski ietekmē VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) saistības un naudas plūsmu, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sēdē norādīja tās vadītājs Aivars Lembergs, aicinot LDz sadarboties ar LTBA, lai nebūtu vajadzības šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju darba grupā par ES fondu jautājumiem, dialogam no nozares izejot politiskajā līmenī. Projekta tālākai vētīšanai LTBA biedri izveidoja darba grupu, kurā būs gan dzelzceļa kravu pārvadātāji, gan brīvostas, gan atsevišķi termināļi.

Elektrifikācijas mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus savienojošajā Latvijas austrumu‒rietumu dzelzceļa koridorā ar 2x25kV maiņstrāvas sistēmu, kas ir jaudīgāka un ekonomiskāka ekspluatācijā, norādīja LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība lemj par LDz peļņas novirzīšanu konkurētspējas nodrošināšanai

Monta Glumane, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli atbalstījusi atļaut noteikt VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, informē Satiksmes ministrija.

Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu «Par valsts budžetu 2019.gadam» un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

«LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili,» valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļa valdes locekļa amatā atkārtoti apstiprina Ēriku Šmukstu

Rūta Lapiņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes locekļa un viceprezidenta Ērika Šmuksta darbu uzņēmuma vadības komandā un augstu novērtējot viņa profesionalitāti un kompetenci, LDz padome ir pieņēmusi lēmumu par Ē. Šmuksta atkārtotu apstiprināšanu valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ē. Šmuksts LDz atbild par tehniskās vadības un kravu pārvadājumu jautājumiem, tostarp bijis atbildīgs par nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, nodrošinot, ka projektu realizācijas laikā turpinās efektīva dzelzceļa ikdienas darbība. LDz atzīmē, ka tas ir būtisks priekšnosacījums arī vairāku apjomīgu infrastruktūras projektu realizēšanai nākotnē, tai skaitā Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācijā un dzelzceļa tīkla elektrifikācijā.

Ē. Šmuksts LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2008. gada. Pirms tam bijis gan LDz Kravu pārvadājumu pārvaldes direktors, gan arī LDz meitasuzņēmumka SIA «LDz Cargo» valdes priekšsēdētājs. Savas darba gaitas dzelzceļā sācis pirms 34 gadiem – 1983.gadā kā pārmijas posteņa dežurants. Šī gada vasarā Ē.Šmuksts saņēma LDz augstāko apbalvojumu – Zelta lokomotīvi, ko pasniedz par personisku ieguldījumu dzelzceļa transporta nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pret Latvijas dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru; uzņēmums neizpratnē

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dzelzceļa administrācija ir sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS «Latvijas dzelzceļš» «par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes, kas tai nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru», liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pievienots «Latvijas dzelzceļa» komentārs pēdējās četrās rindkopās

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā varot sasniegt 14 000 EUR.

Saskaņā ar paziņojumu VAS «Latvijas dzelzceļš» esot «atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS «Latvijas dzelzceļš» plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru