Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".

Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tai pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuuši, ka neviena iestāde Latvijā kopumā neizvērtē cilvēka ar invaliditāti veselības, sociālās, pārvietošanās un ikdienas funkcionēšanas vajadzības, tādēļ atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām un spējas orientēties sadrumstalotajā sistēmā.

2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un kopš 2018. gada to skaits pieaudzis par vairāk nekā 15%.

Invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts 2024. gadā novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta izdevumiem, bet pašvaldības - vēl vismaz 20 miljonus eiro. Būtiska daļa šo līdzekļu tiek izmantota pensijām un pabalstiem, bet mazākā - pakalpojumiem, kas palīdz pārvarēt ikdienas grūtības, tostarp aprūpei, transportam, rehabilitācijai un mājokļa pielāgošanai.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

2025. gada 1. oktobrī pamatizglītības programmās Latvijā mācījās vairāk nekā 183 600 skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai pēdējos gados ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās, secinājuši revidenti.

Revīzijā konstatēts, ka pamatizglītības standarts pieļauj plašas atkāpes mācību priekšmetu stundu skaitā un to īstenošanā. Rezultātā mācību stundu skaits matemātikā dažādās skolās var atšķirties līdz pat 750 stundām, kas būtiski ietekmē skolēnu sagatavotību, tostarp centralizētajiem eksāmeniem.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Valsts kontrole ir apstiprinājusi un sākusi īstenot jauno darbības stratēģiju 2026.–2029. gadam, nosakot skaidru redzējumu par to, kā nākamajos četros gados tiks stiprināta publisko resursu lietderīga, efektīva un tiesiska izlietošana, vienlaikus vairojot revīziju praktisko ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un sabiedrības uzticēšanos.

Valsts kontrole fokusēsies uz revīzijām, kas sniedz izmērāmu un sabiedrībai saprotamu pienesumu, īpašu uzmanību pievēršot publisko finanšu ilgtspējai.

“Šī stratēģija ir būtisks instruments mūsu darbībā – tā palīdz saglabāt fokusu uz ilgtermiņa mērķiem, konkretizē to sasniegšanas soļus un sniedz skaidru vēstījumu gan mūsu sadarbības partneriem, gan sabiedrībai kopumā. Nākamajā attīstības posmā palielināsim lietderības revīziju īpatsvaru, kas dos vēl lielāku pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai un sniegs atbildes uz sabiedrības un sadarbības partneru gaidām labai valsts pārvaldībai. Turpināsim ieviest uz rezultātiem orientētu ieteikumu uzraudzības pieeju. Vienlaikus īpašu uzmanību veltīsim Valsts kontroles cilvēkkapitāla attīstībai, jo tieši cilvēki ar savu profesionalitāti un degsmi ļauj vairot uzticību mūsu darba rezultātiem,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Pēc vairāku gadu diskusijām, pretrunīgiem politiskiem signāliem un virknes kļūdainu lēmumu par biodegvielas lietošanu, Latvijā beidzot ir sperts solis pareizajā virzienā - pieņemts Transporta enerģijas likums, kas no 2026. gada 1. janvāra aizstās līdzšinējo Biodegvielas likumu.

Lai gan jaunais regulējums nav ideāls un neatrisina visas nozares problēmas, tas ievieš būtisku elementu, kura Latvijā gadiem ir pietrūcis – prognozējamību un stabilitāti.Kā nozares pārstāvis varu teikt skaidri – vietējiem ražotājiem beidzot tiek dots signāls, ka spēles noteikumi netiks mainīti katru gadu. Tā nav absolūta stabilitāte, taču tā ir pietiekama, lai uzņēmumi varētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus par investīcijām, ražošanu un darbavietām.

Likums rada vienlīdzīgākus spēles noteikumus, kuros vietējie ražotāji, kas izmanto Latvijas izejvielas un nodrošina darba vietas reģionos, netiek atstumti. Ja uzņēmums investē Latvijā, strādā ar vietējām izejvielām un ievēro ilgtspējas kritērijus, tam ir jāzina, kādos apstākļos tirgus darbosies arī pēc pieciem vai septiņiem gadiem.Stabilitāte nav privilēģija vai atbalsts vienai nozarei – tā ir pamatprasība jebkurai ražošanai ar gariem investīciju cikliem. Biodegvielas ražošana nav bizness “uz vienu sezonu”. Runa ir par miljonu investīcijām iekārtās, noliktavās, loģistikā un cilvēkos. Ja politiskā vide ir haotiska, investīcijas vienkārši nenotiek – kapitāls aizplūst uz valstīm, kur noteikumi ir skaidrāki.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.