Ražošana

Elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā piedzīvojušas kritumu

Žanete Hāka, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā piedzīvojušas kritumu par vidēji 4 %, sasniedzot vidējo cenu līmeni 32,40 EUR/MWh un atsevišķās stundās svārstoties no 17,38 EUR/MWh līdz pat 47,85 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Augstākā no cenām fiksēta Lietuvā – 33,00 EUR/MWh, zemākā Igaunijā – 31,40 EUR/MWh, bet Latvijā – 32,80 EUR/MWh. Cenu kritumu galvenokārt veicināja Ziemeļvalstu strauji pieaugošā vēja staciju izstrāde, kā arī neliels temperatūras līmeņa kritums salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Uz šiem faktoriem atsaucās arī cenu līmeņi Baltijā, tomēr to ietekmi samazināja Baltijai pieejamās kapacitātes ierobežojumi no Kaļiņingradas, Baltkrievijas un Polijas saistībā ar plānotiem apkopes darbiem, kā arī kopējā izstrādes apjoma samazinājums.

Nelielais temperatūras kritums piebremzējis arī kopējā Baltijas elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, aizvadītajā nedēļā būtiskas izmaiņas neradot. Patēriņa ziņā minimāls pieaugums Latvijā un Lietuvā – attiecīgi nepilna 1 % pieaugums līdz 160 GWh Latvijā un 2 % pieaugums līdz 227 GWh Lietuvā. Igaunijā savukārt 4 % kritums līdz 189 GWh. Izstrādes ziņā pagājušajā nedēļā vērojams kritums par 8 % visā Baltijā, Latvijai saražojot 149 GWh, Lietuvai 43 GWh, bet Igaunijai – 263 GWh. Šajā nedēļā vienīgi Igaunija saražoja par 39% elektroenerģijas vairāk, nekā bijis patēriņa apjoms, Latvija saražoja 93 % no patērētā apjoma, bet Lietuva vien 19 %. Baltijā kopumā saražoti 79 % no kopējā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nedēļas griezumā zemākā elektroenerģijas cena Baltijā bijusi Latvijā

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Turpmāk elektroenerģijas cenu Latvijā vairāk ietekmēs faktori Skandināvijā

Rūta Lapiņa, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas cenas ir kļuvušas ļoti tuvas Skandināvijas elektroenerģijas cenām, tādējādi noslēdzot cenu izlīdzināšanās periodu reģionā. Turpmāk Latvijas elektroenerģijas cenu vairāk ietekmēs tieši faktori Skandināvijā, tai kļūstot dinamiskākai, informē Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.

«Cenu izlīdzināšanās ar Skandināviju stiprina Latvijas konkurētspēju. Salīdzinoši, ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40 %, tad 2017. gadā šī starpība ir sarukusi līdz 5 %. Tādējādi tas ir pozitīvs devums Latvijas tautsaimniecībai, palielinot to energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem elektroenerģija ir būtisks ražošanas resurss,» atzīmē AS «Latvenergo» Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

«Vienlaicīgi jāuzsver, ka iepriekšējo gadu tendences var radīt maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazinās un tā tam vajadzētu turpināties,» turpina U. Mucinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cenas Latvijā sarukušas

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas spot cenas Baltijā pret iepriekšējo nedēļu būtiski nav mainījušās, vidējai cenai samazinoties par nepilnu 1 % un sasniedzot 31,38 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielāko cenu kritumu piedzīvojusi Lietuva – par 2 %, cenu līmenim sasniedzot 31,41 eiro/MWh. Latvijā un Igaunijā cenu kritums bija nepilna procenta apmērā, un cenas sasniegušas attiecīgi 31,42 eiro/MWh un 31,31 eiro/MWh. Aizvadītajā nedēļā cenu lejupslīdi Lietuvā un Latvijā veicināja NordBalt elektroenerģijas starpsavienojuma atgriešanās pilnvērtīgā funkcionēšanā, tomēr pārvades ierobežojumi no Lietuvas uz Latviju visas nedēļas garumā ierobežoja Latvijai pieeju lētākam elektroenerģijas importam. Tomēr Latvija spēja veicināt elektroenerģijas cenu samazinājumu, intensificējot vietējos ražošanas apmērus. Joprojām saglabājās mērenas temperatūras, kas arī nestimulēja cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp EM un Latvenergo par nodokļu politikas izmaiņām

LETA, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas sarukušas

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļa tika novērots cenu pieaugums, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības reģionos fiksēts cenu kritums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā otro reizi šajā gadā cenu līmenis izlīdzinājies un sasniedzis 36,45 EUR/MWh, kas Latvijā atbilst 1 % samazinājumam pret iepriekšējās nedēļas cenu, bet Lietuvā – 7 % kritumam. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 3 %, sasniedzot 34,91 EUR/MWh. Pretēju cenu virzību būtiski ietekmēja NordBalt starpsavienojuma pilnvērtīga funkcionēšana visas nedēļas garumā, kas sekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvā un Latvijā.

Ziemeļvalstīs savukārt zemais nokrišņu daudzums samazinājis hidroizstrādes apjomus, un samazinājušies arī vēja izstrādes apjomi – tas veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu, piemēram, no Vācijas, kas tādējādi sekmējis arī cenas paaugstināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena paaugstinājusies

Žanete Hāka, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi saglabājušies arī aizvadītajā nedēļā, visās Baltijas valstīs tomēr ir novērojams cenas pieaugums, vidējai elektroenerģijas cenai paaugstinoties par 3 % – līdz 29,09 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šāds cenu līmenis fiksēts visās Baltijas valstīs, pirmo reizi šogad sasniedzot vienādu cenu līmeni. Cenas tendences noteica temperatūras kritums pret iepriekšējo nedēļu, īpaši nedēļas vidū, kad temperatūras Skandināvijas un Baltijas reģionos lielākoties atradās normas robežās.

Skandināvijā samazinājies arī vēja apjoms un attiecīgi no šī resursa izstrādātais elektroenerģijas apjoms, un tas nozīmē, ka bijis nepieciešams izmantot dārgākus elektroenerģijas resursus, kas būtiski ietekmēja arī elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā.

Patērētās elektroenerģijas apjoms otro nedēļu pēc kārtas turpina pazemināties līdz ar mērenāku laikapstākļu iestāšanos. Baltijā kopumā tas samazinājies par 4 % – līdz 495 GWh. Visievērojamākais patēriņa kritums fiksēts Lietuvā – par 6 % līdz 187 GWh. Latvijā savukārt 3 % kritums līdz 141 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājies par 2 % līdz 167 GWh. Samazinājusies arī kopējā elektroenerģijas izstrāde: Baltijā aizvadītajā nedēļā tā bijusi 483 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies līdz attiecīgi 209 GWh un 45 GWh, toties Igaunijā tā pieaugusi un sasniegusi 229 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī jaunajā NordBalt jaudas pārvades starpsavienojumā bija atslēgumi, Latvijas elektroenerģijas cenu līmenis pagājušonedēļ bija zemāks nekā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, informē AS Latvenergo.

To galvenokārt sekmēja būtisks kāpums Latvijas saražotās elektroenerģijas daudzumā – Latvijas izstrāde pagājušonedēļ sasniedza 211 GWh jeb augstāko nedēļas daudzumu šī gada laikā. Kopumā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 47,08 eiro/MWh jeb par 16% vairāk, nekā novērots nedēļu iepriekš, un nedēļas stundās cenas pagājušonedēļ svārstījās no 33,05 eiro/MWh līdz 97,65 eiro/MWh.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu Latvijā un Lietuvā pamatā veicināja augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs. Elektroenerģijas cenas Latvijā bija zemākas par elektroenerģijas cenām Igaunijā 24 % no kopējā stundu skaita un zemākas par elektroenerģijas cenām Somijā un Zviedrijā 30% no kopējā stundu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākajai daļai Elektrum klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 80% energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientu rēķinu pieaugums nepārsniegs 3,5 eiro mēnesī, šodien preses konferencē pastāstīja «Latvenergo» pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Aptuveni 10% «Elektrum» klientu elektroenerģijas rēķini nepieaugs, 40% tie pieaugs līdz 1,70 eiro, 30% - līdz 3,50 eiro, bet 20% - par vairāk nekā 3,50 eiro mēnesī.

Viņš skaidroja, ka rēķinu pieaugums ir atkarīgs no klienta elektroenerģijas patēriņa. 10% no visiem «Elektrum» klientu ir aizsargātie lietotāji, kuriem rēķini nākamgad saglabāsies tādi paši kā šogad. 40% klientu, kuru elektroenerģijas patēriņš ir līdz 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī rēķins būs par 1,70 eiro lielāks, 30%, kuru patēriņš ir 100 līdz 200 kWh, rēķini pieaugs par 3,50 eiro, bet pārējiem 20% klientu cena pieaugs par vairāk nekā 3,50 eiro.

Mucenieks pastāstīja, ka elektroenerģijas cenas pieaugums Latvijā ir saistīts ar Skandināvijas biržas cenām. Baltija ar starpsavienojumiem ir integrēta Skandināvijas elektroenerģijas tirgū, kurā šogad noticis ļoti straujš biržas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies pagājušā gada līmenī un ir 678,2 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 22 % un sasniedz 288,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna peļņa šī gada deviņu mēnešu periodā ir 94,3 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoms ir 3 052 GWh (gigavatstundas), kas ir par 14 % vairāk nekā pērn. Investīcijās ieguldīts līdzvērtīgs apjoms kā gadu iepriekš - 136,5 milj. eiro.

Latvenergo koncerna darbībai elektroenerģijas tirdzniecības jomā šajā periodā būtiska nozīme ir NordBalt starpsavienojuma darbībai, kas ir mazinājusi cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Būtiska loma Baltijas elektroenerģijas tirgū ir arī Rīgas TEC darbībai, kas novērsa elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā periodos, kad tika novēroti traucējumi starpsavienojumu darbībā, svārstības kaimiņvalstu ražošanas piegādēs un pieprasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas cena nedaudz pakāpusies

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā bija 39,80 eiro/MWh jeb par 3% vairāk, nekā abās valstīs novērots nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu abās valstīs pamatā veicināja augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs, kā arī par 6% mazāka elektroenerģijas importam pieejamā kapacitāte no Igaunijas, kas tādējādi samazināja importētās elektroenerģijas apjomu no Igaunijas par 7%. Kopumā elektroenerģijas cena gan Latvijā, gan Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 27,33 eiro/MWh līdz 69,17 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ palielinājās par 7% un sasniedza 39,79 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 27,33 eiro/MWh līdz 69,17 eiro/MWh. Līdz ar stabilu darbību abos Baltijas starpsavienojumos ar Skandināvijas valstīm elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs gandrīz visās nedēļas stundās bija vienādas ar elektroenerģijas cenām Somijā, un vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija tikai par vidēji 1 centu augstāka nekā Somijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Straujākais elektroenerģijas cenas kritums aizvadītajā nedēļā – Latvijā

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā otro nedēļu pēc kārtas piedzīvojušas lejupejošu tendenci, vidējai cenai pret iepriekšējās nedēļas cenu pazeminoties par 14 % un sasniedzot 31,64 EUR/MWh atzīmi, kas ir šī gada zemākais cenu līmenis nedēļas griezumā, informē AS Latvenergo.

Būtiskākais cenas kritums sasniegts Latvijā, kur cena samazinājusies par 17 % un sasniegusi 31,48 EUR/MWh. Igaunijā bijis 8 % kritums un 31,46 EUR/MWh cenu līmenis, bet Lietuvā – 16 % kritums un 31,99 EUR/MWh cenu līmenis.

Baltijas valstīs cenu tendences galvenokārt noteica mērenās temperatūras un apjomīgais nokrišņu daudzums, un līdzīgas laikapstākļu tendences Ziemeļvalstīs vēl papildināja ievērojamais vēja izstrādes apjoms, kas būtiski veicināja elektroenerģijas cenu kritumu arī Baltijā. Latvijā lielais nokrišņu daudzums nodrošinājis ūdens pieteces apjoma palielināšanos, kas attiecīgi sekmējis arī Daugavas HES izstrādātās elektroenerģijas apjoma pieaugumu – aizvadītajā nedēļā tas pieaudzis par 38 % un sasniedzis 48 GWh. Lietuvā būtiskāku cenu kritumu ierobežoja NordBalt pārvades starpsavienojuma darbība – līdz 23.02. tas bija atslēgts, tomēr, palielinot pašu izstrādes apjomus un importētās elektroenerģijas apjomu no Polijas un Kaļiņingradas, šī atslēguma ietekme uz cenu virzību tika minimizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Novembris ļoti ražens padevies Latvijas enerģētikas nozarei

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembris ļoti ražens padevies Latvijas enerģētikas nozarei, par ko jāpateicas elektroenerģijas ģenerācijas būtiskam pieaugumam. 2016. gada novembris vēsturē paliks kā viens no tiem mēnešiem, kad gan ārējās tirdzniecības bilance ir bijusi pozitīva, gan vidējās elektroenerģijas cenas ir bijušas lētākas, nekā Zviedrijas SE4 apgabalā (Zviedrijas dienvidu apgabals).

Pirmkārt, vēlos pievērst uzmanību elektroenerģijas ģenerācijas apjomam. Vismaz, spriežot pēc Nord Pool Spot sniegtajiem datiem (vēsturiski ļoti labi sakrīt ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju), šā gada novembrī Latvijā tika saražots nedaudz virs 800 tūkst. MWh elektroenerģijas. Tas nav absolūtais rekords – 2009., 2010. un arī 2011. gadā bija atsevišķi mēneši, kad tika saražots pat vairāk. Tiesa, tas notika palu mēnešos, kad lielākā daļa saražotās elektroenerģijas nāca no hidroelektrostacijām (HES). Arī oktobris šajā ziņā bija labs mēnesis. Šogad oktobrī tika saražots par 9.0% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Bet novembrī gada pieauguma temps sasniedza iespaidīgus 42.7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā pieaugušas par 6%, un otro nedēļu pēc kārtas visās valstīs sasniegts vienāds cenu līmenis – 30,76 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicināja temperatūras kritumi nedēļas vidusdaļā, paralēli samazinoties arī vēja izstrādes apjomiem Skandināvijā, kā arī izejvielu cenu pieaugumi nedēļas ietvaros. Cenu pieaugumu savukārt ierobežoja stabilā pārvades starpsavienojumu darbība, kā arī Rīgas TEC, kas līdz ar samazinājumu Daugavas HES izstrādē palielināja ražošanas apjomus un spēja ierobežot cenu pīķus.

Baltijas valstīs kopumā turpina samazināties saražotais un patērētais elektroenerģijas apjoms – aizvadītajā nedēļa Baltijā patērēts 488 GWh liels elektroenerģijas apjoms, bet saražotas 468 GWh, tādējādi saražotais elektroenerģijas apjoms veidojis 96 % no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma. Patēriņa ziņā visās Baltijas valstīs vērojams kritums – Latvijā patēriņa apjoms samazinājies par 2 % – līdz 137 GWh, Igaunijā par 1 % – līdz 164 GWh un Lietuvā par 1 % – līdz 186 GWh. Izstrādes apjoma ziņā savukārt pieaugums novērots vienīgi Igaunijā, kur saražotas 233 GWh elektroenerģijas, bet Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies, Latvijā saražojot 199 GWh elektroenerģijas, bet Lietuvā – 35 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk klientu izrāda vēlmi iegādāties vai iznomāt IT un elektronikas uzņēmuma AdvanGrid radīto inovatīvo tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam, konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu AdvanGrid speciālisti izstrādāja pirms četriem gadiem un divus gadus to testēja un pilnveidoja kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. Nu jau ne tikai AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs.

"Šīs iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē nozīmīgu apjomu elektroenerģijas dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiski tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa. Vienlaikus tā ir vērtīgs elektroenerģijas patēriņa tendenču mērīšanas un ekonomēšanas instruments arī dažāda lieluma birojos," stāsta J. Polcs.

Komentāri

Pievienot komentāru