Enerģētika

Elektroenerģijas cenas pagājušajā nedēļā pieaugušas visā Baltijas reģionā

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas cenas aizvadītajā nedēļā uzrādījušas kāpumu visā Baltijas reģionā, vidējai elektroenerģijas cenai tajā pieaugot par 20 % un sasniedzot 35,86 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Latvijā un Lietuvā cenas atkal bijušas vienādā līmenī, paaugstinoties par nedaudz vairāk nekā 20 % un sasniedzot 35,99 EUR/MWh, bet Igaunijā kāpums 20 % apmērā, vidējai cenai sasniedzot 35,61 EUR/MWh.

Cenu kāpums bijis novērojams arī citos Nord Pool tirdzniecības apgabalos, kam galvenie cēloņi bijuši straujš patēriņa apjoma pieaugums visā Nord Pool biržas reģionā līdz ar gaisa temperatūru kritumu. Papildus zemajām gaisa temperatūrām arī nokrišņu apjoms Skandināvijā samazinājās. Patēriņa apjoms Baltijas valstīs uzrādījis strauju kāpumu, kopumā sasniedzot 604 GWh, kas ir par 11 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Visstraujākais kāpums novērots Igaunijā – par 13 % līdz 191 GWh, bet Lietuvā un Latvijā kāpums 10 % apmērā līdz attiecīgi 256 GWh Lietuvā un 157 GWh Latvijā.

Izstrādes ziņā savukārt visievērojamākais kāpums uzrādīts Latvijā – par 21 % līdz 238 GWh. To veicināja gan joprojām pieaugošais Daugavas HES izstrādes apjoms – par 3 % līdz 164 GWh, gan tieši Rīgas TEC darbība, kur izstrāde pieaugusi vairāk nekā seškārt un sasniegusi 41 GWh. Igaunijā arī fiksēts izstrādes pieaugums par 14 % līdz 240 GWh, bet Lietuvā kritums 10 % apmērā līdz 74 GWh.

Baltijas valstīs kopumā pieaugums 13 % apjomā – līdz 552 GWh.Latvijā saglabājies ievērojams izstrādes pārsvars, aizvadītajā nedēļā saražojot par 52 % vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts, kas sekmīgi realizēts NordPool biržā. Arī Igaunijā bilance bijusi pozitīva, saražojot par 25 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Lietuvā saražoti vien 29 % no iekšzemes patēriņa. Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies, un reģionālais izstrādes apjoms bijis 91 % attiecībā pret patērēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pasniedz balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā

Armanda Vilcāne, 14.12.2017

Galveno profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā 2017. gadā saņēma Dr. sc. ing. Maija Rubīna

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai valstij ir plāns?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Nacionālās attīstības plānu (NAP) runas dažādos augsta līmeņa saietos ir sākušās. Premjers Māris Kučinskis nesen notikušajā domnīcas Certus rīkotajā forumā uzsvēra plānošanas lielo nozīmi. Neapšaubāmi, plānošana ir svarīga, tāpat kā ir svarīgi plānus ik pa laikam pārskatīt un aktualizēt, taču ne mazāk svarīgi ir nospraustos plānus arī realizēt ar konkrētu personu atbildību par to. Diemžēl nu jau vairākus gadus nav bijis pārliecības, ka valstij vispār ir kāds plāns, kur nu vēl kādam atbildība!

Skaidrs, ka nav īsti jēgas skatīties atpakaļ un bārties par pagātni, toties būtu ļoti svarīgi saprast, ko valdība domā darīt, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts ilgtspēju turpmāk. Kādi konkrēti projekti tiek atzīti par valstiski svarīgiem ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī realitātē? Kāda ir attieksme pret nākotnes tehnoloģijām, digitalizāciju, infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļu, aviāciju, ostām? Cik ilgi aviokompānija airBaltic turpinās dzīvot no regulārām, glābjošām nodokļu maksātāju naudas injekcijām? Un vai vismaz valsts līmenī ir skaidrs, kāpēc šo kompāniju tomēr ir vai nav vērts saglabāt nacionālā statusā? Kādi ir riski - konkrēti pa punktiem, nevis par ikgadēju tradīciju kļuvušie solījumi, ka tūlīt, tūlīt kompānijai būs investors, bet arī bez tā kompānija dodas no veiksmes uz veiksmi. Par valsts sagādātajiem miljoniem tas gan sevišķi grūti nevarētu būt. Kāda ir valsts nostāja enerģētikā? Eiropas Savienība kopumā dodas atjaunojamās enerģijas virzienā. Latvijā tradicionāli valda izpratne, ka zaļā enerģija ir slikta - visi zagļi, OIK ir slikti, gāze - arī slikti. Bet kā valsts pozicionējas šajā ļoti svarīgajā tautsaimniecības sektorā - enerģētikā? Ko grib atbalstīt, no kā atteikties? Vispārējā patiesība ir tāda, ka enerģijas sektors ir un paliek visās valstīs valdības koferu pildītājs, lai gan pretrunīgs. Tieksme un kārdinājums tēlot labdarību ar subsīdijām, mūsu gadījumā stabilizējot politisko OIK un tajā pašā laikā subsidējot izcili konkurētspējīgu valsts uzņēmumu ar jaudas maksājumu ap 100 miljoniem eiro gadā, izskatās pēc īsta ekonomiskās politikas neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Latvenergo» galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajos 30 gados pasaules enerģijas patēriņš augs par vismaz 30% un tehnoloģijas mainīs nozarē strādājošo kompāniju biznesa modeli.

Nākotnē milzīgu iespaidu uz enerģētikas sektoru atstās trīs veidu tehnoloģiju attīstība - notiks elektroauto attīstība un būs jāveido milzīgi uzlādes tīkli; attīstīsies enerģijas uzkrājēji, siltumsūkņi mājokļu apkurei un ienāks mākslīgais intelekts, līdz ar to piedāvājumi būs jāpielāgo jaunām, netipiskām klientu grupām, uzskaita Ā. Žīgurs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nozīmīgi ir pieņemt pareizos investīciju lēmumus. Energosistēmas pamatlīdzekļi kalpo vismaz 50 gadus, līdz ar to, izdarot pareizos lēmumus, valsts var kļūt efektīva, bet pieņemot nepareizu lēmumu, tieši pretēji – neefektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Steel pro virs ūdens notur stratēģija ar nozares lielajām zivīm

Daiga Laukšteina, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj. eiro apgrozījumu gadā.

Tas 3200 kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolnieku novadā ir iespējams un ar izveidoto personāla komandu apgūstams. Jautājums ir, kā to izdarīt pareizi, lai viss nebeidzas ar mīnus zīmi vai neveiksmi. Atbildei uz pēdām ir uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs, kura lielākais apgūtais projekts ir astoņi gadi nozarē, bet stratēģiskais vadmotīvs – nesēdēt uz viena zara. Tas var būt bīstami.

Ražo un projektē

SIA Steel pro nosaukums jau norāda, ka tas profesionāli nodarbojas ar metālapstrādi. Uzņēmums projektē, izgatavo un uzstāda iekārtas elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanai no koksnes. Tātad darbības virziens pamatā saistīts ar enerģētiku un jebkāda veida enerģētikas projektu tehnoloģiskajām iekārtām. Uzņēmums tās ne vien ražo, bet arī projektē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Dividenžu aristokrāti, kuru vērtība var pieaugt

Žanete Hāka, 08.09.2017

Tanger Factory Outlet Centers

Nozare: nekustamā īpašuma investīciju trasts

Cenas izmaiņas šogad: -32%

Dividendes ienesīgums: 5,62%

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozarē izaicinājumu netrūks arī turpmāk, nozares pārstāvji norāda uz vienotas stratēģijas trūkumu un vajadzību spēt ilgtermiņā prognozēt tirgus apstākļus

Lielākie enerģētikas nozares nākotnes izaicinājumi saistāmi ar Baltijas valstu pārvades tīkla integrāciju ar Eiropas Savienības tīklu, Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi, kā arī stratēģijas izstrādi. Kā iepriekš DB norādījuši vairāki nozares eksperti, enerģētikas jomā Latvijā aizvien trūkst vienotas stratēģijas, tāpēc enerģētikas nozares attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā DB organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā tiks atvēlēta īpaša loma.

Enerģētikas nozares sekmīgai darbībai vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, atzīmē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. «Šajā nozarē ir nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, pieņemot lēmumu investēt, jāmēģina prognozēt tirgus apstākļi vairākas desmitgades uz priekšu,» pauž Ā. Žīgurs, uzsverot, ka, lai veiksmīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, riski un iespējas jāizvērtē ilgtermiņā. Arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane uzskata, ka vienota stratēģija nozarei par sliktu nenāktu. «Vienots, objektīvs, valstisks redzējums ir svarīgs jebkurā jomā. Enerģētika nav izņēmums. Jāsaprot, ka nav tikai viena virziena, katram segmentam ir jāpiemēro savi risinājumi, ņemot vērā visus kopējos apstākļus,» norāda I. Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ašeradens var aizlaist arī gāzi

Sandris Točs, speciāli DB, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembris tradicionāli ir mēnesis, kad, uzņēmumiem noslēdzot gadu un mājsaimniecībām svētku sezonā saņemot papildu ieņēmumus, vērojams lielākais noguldījumu mēneša kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāds bija arī pērnais decembris, turklāt noguldījumu kāpums (+4.8%) bija straujākais kopš eiro ieviešanas ietekmētā 2013. gada pēdējā mēneša. Neraugoties uz to, ka augstāks nekā iepriekšējos pagājušā gada mēnešos bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms, būtiskas īstermiņa kredītu atmaksas gada nogalē noteica nelielu iekšzemes kredītportfeļa sarukumu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6.1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018. gada laikā palielinoties par 8.7% un uzņēmumu noguldījumiem - par 2.5%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pērn palielinājās par 13.9%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 14.7%), gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 26.4%), bet sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzvārdi mainās, «melnie darbi» paliek

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra un ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena izvēle šķirties no valdības amatiem, lai it kā dotos saturēt partijas Vienotība Saeimas frakciju, ir pārsteigums.

Un arī nekas vairāk. Tas tāpēc, ka, mainoties aktieru uzvārdiem, izrādes sižets paliek, kāds uzrakstīts. Varētu likties, ka tam nav izšķirošas nozīmes, ekonomikas ministrs ir Jānītis vai Pēterītis. Tomēr tam, kurš vai kura nokļūs Ekonomikas ministra krēslā, neskatoties uz to, kā viņu sauks, būs jāspēj risināt tie paši smagie jautājumi, kurus līdz galam nenoveda Ašeradens, un galvgalī ir LMT un Lattelecom apvienošanas risinājuma rašana, Liepājas metalurga bēdu stāsta turpinājums, izaicinājumi enerģētikā. Protams, Ašeradens nav ievārījis Metalurga ķīseli, un viņam arī nav jāatbild par iepriekšējo ministru grēkiem, bet, no otras puses, jājautā, cik potenciālo Metalurga investoru vicepremjers Ašeradens ir apmeklējis vienā vai otrā Eiropas galā? Iespējams, Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā drīz būs arī politiski supersensitīvi priekšlikumi par kontrolētu darbaspēka ievešanu kā reakcija uz darba devēju satraukumu par no dienas uz dienu briestošo darbaspēka iztrūkumu Latvijā. Tā nebūs populāra tēma vēlētāju vidū, kas priekšvēlēšanu periodā varētu arī kaitēt Vienotībai. Tādēļ pliķi par to, iespējams, nopelnīs kāds cits partijas biedrs, nevis partijas vadītājs. Lai vai kā, ekonomikas tempi līdz ar Ašeradena nolēkšanu nepalielināsies. Un tikpat droši var teikt, ka šī iemesla dēļ arī nesamazināsies. Investori uz Latviju nedzīsies nedz ātrāk, nedz lēnāk. Uzņēmēju dzīve īpaši nemainīsies un Ašeradena pārvietošanās no izpildvaras uz lēmējvaru uz tautsaimniecību neatstās ietekmi. Protams, ar noteikumu, ja viņa darba turpinātāja kompetences līmenis būs amatam atbilstošs.

Komentāri

Pievienot komentāru