Jaunākais izdevums

AS "Latvenergo" zīmols Elektrum atklāj jaunu elektrisko automašīnu uzlādes vietu Mārupē, informē uzņēmumā.

22 kW maiņstrāvas elektrisko automašīnu uzlādes vieta ierīkota biroju centra Business Garden stāvlaukumā. Tajā vienlaicīgi iespējams uzlādēt četras automašīnas.

Paplašina elektrouzlādes staciju tīklu 

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā...

Latvenergo šī gada laikā plāno izvērst uzlādes staciju tīklu, atklājot vairāk nekā 80 pieslēgvietu Latvijā.

Valstī pieaugot elektroauto skaitam, jau ir nepieciešamas dažādot to uzlādes iespējas un atrašanās vietas, lai autovadītāji varētu nepieciešamajā brīdī veikt uzlādi, negaidot rindā. Tādēļ Elektrum sadarbojas arī ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstītājiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu ērtu un pārdomātu uzlādes tīklu.

Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh), kas ir precīzs veids, kā klients var novērtēt akumulatora uzlādes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pieaudzis elektroauto uzlāžu skaits

Db.lv, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos mēnešos, ja salīdzina ar pagājušo gadu, ir palielinājies elektroauto uzlāžu skaits un tajos uzlādētās elektrības apjoms, liecina Latvenergo zīmola Elektrum apkopotie dati.

Lai arī pastāv ierobežojumi, uzlādes veicinājis gan elektroauto skaita pieaugums, gan arī uzlādes tīkla paplašināšanās.

Apkopojot Elektrum publisko elektroauto uzlādes vietu datus, redzams, ka šī gada pirmajos trijos mēnešos ir audzis elektromobilitātes pieprasījums. Kopumā šogad ir veiktas 1742 uzlādes, pagājušajā gadā to skaits bija 1283. Tāpat attiecīgi ir pieaudzis uzlādētās elektroenerģijas apjoms – ja pērn tās bija 20 megavatstundas (MWh), tad šogad – jau 29 MWh.

Paplašina elektrouzlādes staciju tīklu 

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā...

"Visticamāk, šī ir viena no retajām jomām, kurā pandēmijas ierobežojumu laikā ir redzams krass pieaugums. Zināms, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas, un to apliecina gan elektroauto skaita pieaugums, gan iedzīvotāju aptaujas. Ja pagājušā gada sākumā bija reģistrēti 658 elektroauto, tad gada beigās to skaits bija ne tikai strauji pieaudzis, bet pat dubultojies, sasniedzot 1240," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

Atbilstoši datiem, uzlādēto kilovatstundu skaits katru mēnesi Elektrum tīklā ir pieaudzis. Kopš Elektrum uzlādes tīkla darbības sākuma klienti ir uzlādējuši 115 MWh elektroenerģijas saviem transporta līdzekļiem, nodrošinot 7917 sekmīgas elektrouzlādes. Ar dabai draudzīgu enerģiju ir nobraukti vismaz 640 000 km.

Paplašinātas arī lietotāju iespējas uzlādēt savus elektroauto. Ja 2019. gada beigās Elektrum uzlādes vietu skaits bija 7, tad šobrīd Elektrum tīklā jau ir 36 pieslēgvietas, kas pieejamas četrās pilsētās: Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkrauklē.

Elektrum līdz 2021. gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vairāk nekā 84 pieslēgvietu, kļūs par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh), tas ir ērts un precīzs veids, kā klients var novērtēt akumulatora uzlādes apjomu. Elektroautomobiļu īpašniekiem ir iespēja Elektrum internetveikalā arī iegādāties savā mājsaimniecībā izmantojamas uzlādes iekārtas un aksesuārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā atklājis jaunu elektrisko automašīnu uzlādes staciju.

Tirdzniecības centra Rimi Aleja klientu stāvlaukumā atklāta Elektrum 22 kW maiņstrāvas elektrisko automašīnu uzlādes stacija, kurā vienlaicīgi iespējams uzlādēt četras automašīnas.

Fiqsy ierīkojis divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā 

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas...

Šobrīd Elektrum klientiem ir pieejamas 40 uzlādes pieslēgvietas, daļa no tām ir uzstādīta kopā ar sadarbības partneriem.

"Elektromobilitāte ir jauns un būtisks attīstības posms Latvenergo koncernā. Elektrum sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstītājiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu ērtu un pārdomātu uzlādes tīklu. Sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas. Sabiedrība uz elektromobiļiem skatās ar aizvien lielāku uzticību, un tā vairs nav tāla nākotne, drīzāk tuva realitāte, citiem jau šodiena," piebilst AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Turpinot attīstību, līdz 2021. gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vairāk nekā 80 pieslēgvietu, Elektrum plānos ir kļūt par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu inovatīvu elektroenerģijas pakalpojumu izveidi un pieejamību tirgū, Latvenergo grupas uzņēmums Elektrum Eesti ir iegādājies vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus Igaunijā, informē Latvenergo.

Tādējādi uzņēmums papildina savu biznesa portfeli un ir gatavs izstrādāt jaunus pakalpojumus Baltijas tirgū.

Elektrum Eesti 30. jūnijā parakstīja līgumu par kapitāla daļu iegādi ar trim vietējiem Igaunijas uzņēmumiem, ar to turpinot ekspansiju Baltijas valstu tirgū. Iegādājoties Igaunijas mikrotīklu uzņēmumus, Elektrum Eesti plāno ne tikai turpināt to darbību, bet galvenokārt izmantot kā bāzi jaunu produktu un pakalpojumu izveidei mikroģenerācijas un elektromobilitātes jomā. Mikrotīklu uzņēmumi, kuru īpašumā ir patstāvīgas apakšstacijas ar savu klientu loku, šobrīd pārvalda elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā, pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā un Daugavpilī darbu sākušas AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tādējādi kopumā jau deviņās Latvijas pilsētās strādās 18 Elektrum uzlādes stacijas ar 67 pieslēgvietām.

Paplašinot uzlādes staciju tīklu visā Latvijā teritorijā, Elektrum tuvojas mērķim līdz 2021. gada nogalei atklāt vairāk nekā 80 pieslēgvietu, kļūstot par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Šobrīd uzņēmuma pakalpojums ir pieejams Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, Aizkrauklē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Jaunajās stacijās ir četras vidēji ātrās uzlādes pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Esam gandarīti par to, ka palīdzam veidot nākotnes infrastruktūru lielajās Latvijas pilsētās – tieši uzlādes stacijas ir viens no priekšnosacījumiem, lai elektroautomobiļu skaits Latvijā arī turpmāk pieaugtu. Mūsu praktiskā pieredze elektroautomobiļu izmantošanā parāda, ka Latvijā tā pēdējo 5 gadu laikā ir pilnīgi mainījusies un galvenais izmaiņu aspekts ir uzlādes pieejamība un ātrums, kas ļauj brīvi pārvietoties starp pilsētām visā Latvijā. Arī elektroautomobiļi kļuvuši "ietilpīgāki" – ja pirms pieciem gadiem maksimālais nobraucamais attālums ar pilnu uzlādi bija ap 100 km, turklāt izmantojot tikai lēno uzlādi, tad patlaban vidējās klases elektroauto ar pilnu uzlādi var pieveikt vairāk nekā 250 km, auto ar ietilpīgākām baterijām – pat virs 500 km," komentē Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties līdzšinējai reklāmas sadarbībai ar AS "Latvenergo", "Elektrum olimpiskais centrs" mainījis nosaukumu un tas atkal būs "Olimpiskais sporta centrs".

Sporta centrs atgriezies pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru uzņēmums savu darbību sāka pirms 15 gadiem - 2005.gadā.

2020.gada decembrī noslēdzās līdzšinējā reklāmas sadarbība ar AS "Latvenergo". Līgums tika parakstīts 2015.gadā un paredzēja, ka tolaik vēl jaunais AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības zīmols "Elektrum" tiek integrēts "Olimpiskais sporta centrs" nosaukumā.

Vienlaikus ar nosaukuma maiņu noris sarunas par jauna partnera piesaisti.

"Partnerībā ar "Olimpisko sporta centru" uzņēmumi var sasniegt dažādus mērķus - stiprināt zīmola atpazīstamību, uzrunāt sabiedrību par zīmolam svarīgām vērtībām, realizēt sociālus projektus. Nenoliedzami sadarbība reklāmas jomā sporta objekta uzturēšanai un apsaimniekošanai ir nozīmīga. Partnerība mums dod iespēju īstenot investīciju projektus, vai, kā pērn, ir būtisks atspaids laikā, kad jautājums ir par izdzīvošanu," stāsta SIA "Olimpiskais sporta centrs" valdes locekle Zane Gemze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecēlusi Uldi Mucinieku, kurš darbu sāks š.g. 1. februārī un šī amata pienākumus pildīs līdz valdes pastāvīga sastāva izveidei, informē uzņēmums.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, valdes locekļi Kaspars Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.

U.Mucinieks ir ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kā arī jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Kopš 2015. gada U.Mucinieks ir pievienojies "Latvenergo" komandai kā Pārdošanas direktors, savukārt kopš 2020. gada novembra veic AS "Latvenergo" Komercdirektora pienākumus. U.Mucinieks veic arī meitas uzņēmumu "Elektrum Lietuva" UAB un "Elektrum Eesti" OU padomes priekšsēdētāja pienākumus. Viņa vadībā ir īstenota koncerna darbības uzsākšana vairākos jaunos biznesa segmentos - dabasgāzes tirgū, saules paneļu un citu energotehnoloģiju tirdzniecībā, kā arī Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū, kas nodrošina Latvenergo koncerna darbības izaugsmi Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīna ekonomikas atlabšanai

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd piedzīvo Covid-19 pandēmijas otro vilni, un tas atspoguļojas arī ekonomikas rādītājos.

Tikmēr citviet pasaulē novērots pat trešais vīrusa uzliesmojuma vilnis, kas slimības izplatīšanās ierobežojumu dēļ smagi ietekmē šo valstu ekonomiku, tomēr patīkami ir apzināties, ka uz Latviju un visu Baltiju ekonomikas lejupslīde ir bijusi mazāka nekā daudzviet citur pasaulē. Ierobežojumi ir bijuši relatīvi īsu brīdi, tādēļ Baltija nepiedzīvo tādu ekonomikas kritumu kā ASV un Eiropa.

Lai stimulētu ekonomiku, visā pasaulē tiek meklēti dažādi risinājumi. Starp tiem ir minama gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas politika, gan Eiropas Komisijas izstrādātais Atveseļošanās un noturības plāns (Recovery and Resiliance Facility). Abas šis politikas aptver plašu ekonomikas stimulēšanas paketes kopumu. Šajos apstākļos īpaši svarīga ir gan valdību, gan centrālo banku aktīva darbība, lai ietekme uz pasaules ekonomiku būtu pēc iespējas mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektroauto

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektroauto iegādei Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektrisku automašīnu, AS "Latvenergo" prognozi trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēdē izklāstīja uzņēmuma Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Viņš norādīja, ka, pēc "Latvenergo" prognozēm, par lūzuma punktu elektroauto iegādei Latvijā varēs uzskatīt 2024.gadu, kad paredzams, ka iekšdedzes auto un elektroauto cenas tirgū jau būs samērā līdzvērtīgas, kas pircējiem videi draudzīgā tipa automašīnas padarīs pievilcīgākas.

Vienlaikus Valdovskis pauda, ka "Latvenergo" strādā pie kompānijas tirdzniecības zīmola "Elektrum" publiskās uzlādes staciju izveides - 2019.gadā klientiem bija pieejamas septiņas pieslēgvietas, 2020.gadā - 36 pieslēgvietas, šī gada beigās paredzēts nodrošināt apmēram 84 pieslēgvietas, bet līdz 2022.gada beigām - 200 pieslēgvietas.

Tāpat Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs norādīja, ka Latvijā elektroauto uzlādes staciju infrastruktūru izbūvē pašlaik tiek izmantoti divi principi - Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ievieš Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu "e-mobi", kas ir uz vispārēju pārklājumu orientēta un tiek izvietota uzlāde stacijas ik pēc 50 kilometriem, bet "Latvenergo" savu uzlādes staciju vietu izvēlē balstās uz pieprasījumu orientētu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru