Biržas "Nasdaq Riga" valde pieņēmusi lēmumu šodien sākt nebanku kreditētāja "Eleving Group" obligāciju kotēšanu biržas parāda vērtspapīru sarakstā, liecina biržas publiskotā informācija.

Kotēs 275 000 "Eleving Group" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030. gada 24. oktobris.

"Eleving Group" obligāciju publiskajā emisijā piesaistīja 275 miljonus eiro. Uzņēmums piesaistītos līdzekļus izmantos, lai refinansētu obligācijas 150 miljonu eiro apmērā, kā arī kredītportfeļa tālākai izaugsmei.

Nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro no kopējās summas tika piesaistīti, investoriem veicot apmaiņas darījumus. Tie investori, kuriem bija 2021. gadā emitētās "Eleving Group" obligācijas, no 29. septembra līdz 6. oktobrim tās varēja apmainīt pret jaunajām obligācijām.

"Eleving Group" apgrozījums pagājušajā gadā bija 216,6 miljoni eiro, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 20,8% un sasniedza 29,6 miljonus eiro. Kompānijas aizdevumu neto portfelis palielinājās par 16% - līdz 371,6 miljoniem eiro.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir saņēmis darbības licenci no Tanzānijas Centrālās bankas un uzsācis darbu šajā tirgū. Šī gada oktobrī uzņēmums atvēra savu pirmo filiāli Tanzānijas pilsētā Dāresalāmā, piedāvājot klientiem finansējumu motociklu iegādei.

“Tanzānijā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 68 miljonus un kurā atrodas viena no attīstītākajām galvaspilsētām Āfrikā, ir transporta sistēma ar strauji augošu motociklu taksometru un kravas pārvadājumu nozari, kas spēlē nozīmīgu lomu pilsētu mobilitātē un ekonomiskajā aktivitātē. Jau šobrīd motociklu taksometru segments pārsniedz vienu miljonu transportlīdzekļu un turpina strauji augt, daudziem meklējot iespējas modernizēt savus motociklus. Tāpēc darbību Tanzānijā esam uzsākuši tieši ar motociklu finansēšanu, kur mums ir nozīmīga pieredze, šajā produktu segmentā strādājot gan Kenijā, gan Ugandā. Finansējot motociklus, mēs vēlamies veicināt mazo uzņēmējdarbību un jaunu darbavietu radīšanu Tanzānijā,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir ierindots 57. vietā "Europe's Long-Term Growth Champions 2025" kopējā reitingā un 1. vietā finanšu tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas kategorijā.

Eleving Group ir vienīgais sarakstā iekļautais uzņēmums no Latvijas.

„Eleving Group pašlaik strādā 17 valstīs visā pasaulē. Pēdējās desmitgades laikā esam stratēģiski paplašinājuši savu darbību, kļūstot par globālu uzņēmumu, tādēļ varam būt gandarīti par Financial Times atzinību, kas ierindojusi Eleving Group starp visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā šajā periodā. Skatoties nākotnē, arī turpmāk strādāsim, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi — nākamo trīs līdz piecu gadu laikā mēs plānojam dubultot sava biznesa apjomu, procentuālajai izaugsmei ik gadu sasniedzot divciparu skaitli, vienlaikus saglabājot stabilus pelnītspējas un darbības efektivitātes rādītājus,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir uzsācis sadarbību ar Lietuvā bāzētu tehnoloģiju jaunuzņēmumu Chaseit, lai zvanu centros ieviestu mākslīgā intelekta (MI) balss aģentus.

Pēc veiksmīgi īstenota pilotprojekta, kura laikā tika testēts MI balss aģentu darbs angļu valodā, Eleving Group pāriet nākamajā sadarbības posmā ar Chaseit, ieviešot MI balss aģentus vairākos tirgos un dažādās valodās.

“Grupas uzņēmumiem šobrīd ir vairāk nekā 470 tūkstoši aktīvu klientu, kas nozīmē, ka ikdienā zvanu centri apstrādā ļoti lielu informācijas apjomu. Lai atvieglotu klientu apkalpošanas komandu darbu, pilotprojekta ietvaros testējām MI balss aģentus zvanu centros. Sākotnējie rezultāti ir ļoti pozitīvi — balss aģenti dienā spēj veikt vairāk nekā 20 tūkstošus zvanu, šāda apjoma apstrādei būtu nepieciešami aptuveni 100 darbinieki. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus, šobrīd uzsākam balss aģentu ieviešanu vairākos tirgos, turklāt dažādās valodās. Rumānija būs pirmā valsts, kurā mākslīgā intelekta balss aģenti, kas runā vietējā valodā, tiks ieviesti kā daļa no ikdienas darba procesiem,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pārskata periodā sasniedza 29,1 miljonu eiro.

“Aizvadītajā gadā esošajiem un jaunajiem klientiem izsniedzām 458 miljonus eiro, kas ir vēsturiski labākais rādītājs gada griezumā. Kopumā šo gadu varu raksturot kā sabalansētas izaugsmes periodu. Redzējām gan spēcīgu pieprasījumu pēc mūsu produktiem, gan vienlaikus mērķtiecīgi strādājām pie kredītportfeļa izaugsmes, paplašinot klientiem piedāvāto produktu klāstu, gan arī uzsākot darbību jaunā tirgū,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Pārskata periodā Eleving Group uzsāka viedtālruņu finansēšanu Ugandā un Kenijā. Gada beigās klientu skaits šajā produktu grupā sasniedza jau 260 tūkstošus, bet kopējais kredītportfelis 13,5 miljonus eiro. Paplašinot ģeogrāfisko klātbūtni, aizvadītā gada oktobrī Eleving Group uzsāka darbību Tanzānijā, līdz ar to uzņēmums šobrīd strādā jau 17 tirgos. Līdz 2026. gada beigām Eleving Group plāno ieiet vēl divos jaunos tirgos.

Eleving Group 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pērn bija 29,1 miljons eiro. Arī šogad uzņēmums plāno divciparu izaugsmi, vienlaikus daudz mērķtiecīgāk audzējot tieši peļņas radītāju, intervijā Dienas Biznesam norāda Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Eleving Group vadītājs uzsver, ka šo gadu plāno noslēgt ar apgrozījuma pieaugumu par 26%, savukārt neto peļņas pieaugums pirms ārvalstu valūtas ietekmes plānots pat par 32% vairāk. Eleving Group vadība šim gadam ir izvirzījusi uzņēmuma vēsturē ambiciozākos mērķus un ir pārliecināta, ka tos sekmīgi sasniegs.

Pērn, sniedzot interviju Dienas Biznesam, jūs stāstījāt par Eleving Group obligāciju emisijas plāniem, tādēļ šoreiz vairāk pievērsīsimies biznesa rezultātiem. Kā noslēdzāt 2025. gadu, un kādi ir plāni šim gadam?

Pirmkārt, vēlos teikt, ka esam apmierināti ar aizvadītā gada rezultātiem. Tie pilnībā atbilst uzņēmuma vidējā termiņa attīstības stratēģijai. Jau pirms obligāciju emisijas mums bija pilnīgi skaidrs, ka strādāsim uz biznesa izaugsmi. 2025. gads bija gads, kad spējām parādīt, ka uzņēmuma darbības rādītāji var augt divciparu skaitļos. Tas nav vienkārši, ja tas jāatkārto gadu no gada, bet arī pērn mēs to sekmīgi izdarījām.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada deviņus mēnešus noslēdza ar 178,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2 % vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada.

Neto peļņa pārskata periodā sasniedza 23,6 miljonus eiro, kas ir par 7,8 % vairāk nekā pirms gada, kad tā bija 21,9 miljoni eiro šajā periodā.

„Šī gada trešais ceturksnis parādīja Eleving Group izaugsmes potenciālu. Deviņos mēnešos mēs atkal izsniedzām vēsturiski lielāko finansējuma apjomu – 323,5 miljonus eiro, kas ir par 23,4 % vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Mūsu stratēģija – stiprināt pozīcijas esošajos tirgos, klientiem piedāvājot papildu produktus, vienlaikus attīstot arī jaunus produktus un ieejot jaunos tirgos – veicina mūsu izaugsmi. Āfrikas reģions uzrādīja ievērojamus ceturkšņa rezultātus, ko veicināja straujā viedtālruņu finansēšanas produkta izaugsme. Motociklu kreditēšana Kenijā un Ugandā arī turpināja uzrādīt labus rezultātus, demonstrējot stabilu izaugsmi. Oktobrī mēs uzsākām darbību Tanzānijā, kas iezīmē mūsu reģionālās paplašināšanās kārtējo būtisko posmu. Savukārt Eiropā mūsu mērķtiecīgais darbs ar esošo klientu bāzi deva pārliecinošus rezultātus, nesot papildu 4 miljonus eiro mēnesī izsniegto kredītu esošajiem klientiem,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group akcionāriem dividendēs izmaksās 4,86 miljonus eiro jeb 0,041 eiro par akciju.

Paredzams, ka dividenžu izmaksa tiks veikta šā gada 28. novembrī vai ap šo laiku.

“Pirms nedaudz vairāk nekā gada mēs īstenojām IPO ar skaidru apņemšanos nodrošināt investoriem stabilus un prognozējamus ieņēmumus. Šī gada jūnijā mēs izmaksājām 14,8 miljonus eiro dividendēs, un kopā ar gaidāmo 4,86 miljonu eiro izmaksu šogad akcionāriem kopumā tiks izmaksāti gandrīz 20 miljoni eiro dividendēs. Arī turpmāk strādāsim, lai radītu ilgtermiņa vērtību mūsu akcionāriem,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Saskaņā ar uzņēmuma politiku nākamā dividenžu izmaksa plānota 2026. gada otrajā ceturksnī, veicot izmaksu par 2025. gada otrajā pusgadā uzkrāto peļņu.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, obligāciju publiskajā emisijā ir piesaistījis 275 miljonus eiro.

Investoru pieprasījums gandrīz divas reizes pārsniedza obligāciju emisijas apjomu. Piesaistītos līdzekļus uzņēmums izmantos, lai refinansētu obligācijas 150 miljonu eiro apmērā, kā arī kredītportfeļa tālākai izaugsmei.

“Mēs esam patiesi gandarīti par lielo interesi un uzticību, ko gan privātie, gan institucionālie investori ir izrādījuši Eleving Group. Institucionālie investori no Eiropas, ASV un Tuvo Austrumu reģiona, kā arī privātie investori no Baltijas un Vācijas, kopumā bija gatavi investēt līdzekļus, kas gandrīz divas reizes pārsniedz piesaistīto kapitālu. Fakts, ka pieprasījums gandrīz divreiz pārsniedza obligāciju emisijas apjomu, apliecina, ka investori uzticas mūsu uzņēmējdarbības modelim un novērtē mūsu darbu kapitāla tirgos aizvadīto gadu laikā. Šī emisija mums ne tikai ļaus refinansēt esošās saistības, bet arī turpināt attīstīt mūsu kredītportfeli, nodrošinot ilgtspējīgu un peļņu nesošu izaugsmi,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 77,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,8% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt uzņēmuma neto peļņa pārskata periodā bija 5,9 miljoni eiro.

“Šim gadam esam izvirzījuši ambiciozus mērķus – visos galvenajos finanšu rādītājos plānojam vismaz 20% izaugsmi. Ja pērn pirmajā ceturksnī aizdevumos izsniedzām nedaudz vairāk par 96 miljoniem eiro, tad šogad pirmajā ceturksnī izsniegto aizdevumu apjoms ir sasniedzis jau 136 miljonus eiro, kas ir par 41,8% vairāk. Šī gada pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka virzāmies atbilstoši plānam,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius, pozitīvi vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus.

Eleving Group šā gada pirmajā ceturksnī saglabāja stabilu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos produktu segmentos. No kopējiem ieņēmumiem tradicionālie transportlīdzekļu finansēšanas produkti veidoja 19,6 miljonus eiro, elastīgie transportlīdzekļu finansēšanas produkti – 18,3 miljonus eiro, viedtālruņu finansēšana – 9,0 miljonus eiro, savukārt patēriņa kreditēšana – 30,9 miljonus eiro.

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Eleving Group 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pērn bija 29,1 miljons eiro. Arī šogad uzņēmums plāno divciparu izaugsmi, vienlaikus daudz mērķtiecīgāk audzējot tieši peļņas radītāju, intervijā Dienas Biznesam norāda Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Prātu, kas visiem ir, lieto ļoti dažādi

Tēma

Latvijā starp 2022. un 2024. gadu bija trešais lielākais dzimstības samazinājums pasaulē

Finanses

Latvijas banku paradokss: miljardi kontos, bet kreditēšanā bads

Nodokļi

Lietuva uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasē visvairāk

Kreditēšana

Privātā kreditēšana kļūst pieejamāka

Portrets

Marta Mackeviča, Miltton Latvia izpilddirektore

Ceļvedis

Edgars Čerkovskis, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes loceklis

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir nozīmīgs etaps sabiedrībām, kas vēlas piekļūt publiskajam kapitālam un iegūt lielāku atpazīstamību. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šis process notiek saskaņā ar ES un nacionālajiem noteikumiem un Nasdaq Baltic kotēšanas prasībām.

Vairāki ieteikumi, piemēram, spēcīgas konsultāciju komandas izveide, iesaistot investīciju baņķierus, revidentus un juristus ar vietējo un starptautisko pieredzi, attiecas arī uz Baltijas tirgu. Savukārt citus svarīgus soļus ilustrē atziņas, kas gūtas nesenajās lietās.

1. Stratēģiskais novērtējums un laika nogrieznis

Publiskais piedāvājums jāpielāgo uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai. Novērtējiet tirgus apstākļus, kapitāla vajadzības un alternatīvas.Piemēram, Ignitis Group (Lietuva) saskārās ar tirgus svārstībām un diskusijām par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Laiks bija izšķirošs faktors – pārāk augsta piedāvājuma cena radīja risku zaudēt privātos ieguldītājus, savukārt pārāk zema cena radīja risku, ka uzņēmuma vērtība tiktu novērtēta par zemu. Līdzīgi arī Enefit Green (Igaunija) gatavojās IPO četru gadu garumā, vairākkārt atlikdama piedāvājumu iegāžu un COVID-19 radīto nenoteiktību dēļ. Kad tirgus apstākļi uzlabojās, IPO bija veiksmīgs, pierādot, ka pacietība atmaksājas. Savukārt AirBaltic (Latvija) vēl nav atradusi piemērotu brīdi gaidāmajam IPO. Noraidoša attieksme pret valsts uzņēmumu IPO ir daļēji saistīta ar sabiedrības maldīgu priekšstatu par to, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājumus līdzinās uzņēmumu privatizācijai, kas pagātnē nav vienmēr bijusi veiksmīga. Tikmēr Latvijā ir veiksmīgi veikti vairāki mazāki IPO (INDEXO, DelfinGroup, Eleving Group – līdz šim lielākais privātais IPO).

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir kļuvis par lielāko INDEXO akcionāru, palielinot savu līdzdalību finanšu pakalpojumu grupā INDEXO līdz 29,68%.

Līdzdalība tika palielināta, veicot uzņēmumam piederošo DelfinGroup akciju apmaiņu brīvprātīgā atpirkuma ietvaros, ko INDEXO izteica DelfinGroup akcionāriem, kā arī piedaloties jaunākajā INDEXO akciju emisijā.

ALPPES Capital vadība norāda, ka aizvadītos mēnešos uzņēmums ir mērķtiecīgi palielinājis līdzdalību INDEXO, jo uzskata, ka INDEXO bankai ir potenciāls piecu līdz septiņu gadu laikā kļūt par vienu no vadošajām vietējā kapitāla bankām Latvijā. Investīciju uzņēmums uzskata, ka ir radīti visi priekšnoteikumi, lai INDEXO banka būtiski paātrinātu savu izaugsmi, daudz straujāk audzējot gan kredītportfeli, gan arī attīstot jaunus produktus un pakalpojumus.

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam ir apņēmies nepārdot tam piederošās INDEXO akcijas.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14,46% INDEXO akciju. Investīciju uzņēmums arīdzan ir parakstījies akciju apmaiņai, kas tiks veikta brīvprātīgā akciju atpirkuma ietvaros, ko INDEXO grupa ir izteikusi DelfiGroup akcionāriem un kurā DelfinGroup akcionāri var piedalīties laika posmā līdz 8. decembrim. Šīs akciju apmaiņas ietvaros ALPPES Capital konvertēs 29,79% jeb 100% visas tam piederošās DelfinGroup akcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot savu līdzdalību INDEXO grupā, vienlaikus tai nepārsniedzot 29,99%. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Baltijas Nasdaq biržās pērn piesaistīts 2,1 miljards eiro, īstenotas 60 jaunas obligāciju emisijas, no kurām 940 miljoni eiro piesaistīti Rīgas biržā, akciju tirdzniecības apgrozījums kopumā audzis par 41%, bet obligāciju tirdzniecības apgrozījums - par 52%.

Kā liecina biržas kopējā statistika, tirdzniecībā vislabāk biržā klājies lietuviešiem, pēc tam seko Igaunija un visbeidzot Latvija. Akciju indeksu dinamika Viļņā +25,6%, Tallinā +18,4%, Rīgā +6,5%. Vidējais Baltijas Benchmark +19%.Aktivitāte augusi“Pērnais gads Nasdaq Baltijas biržās bijis ar pamatīgu aktivitātes kāpumu. Audzis finansējums uzņēmumu attīstībai, bijis rekordliels obligāciju emisiju skaits, un bijusi stabila akciju tirgus dinamika,” stāsta Nasdaq Riga mediju saziņas speciāliste Sanita Gailāne, piebilstot, ka pērn vērojama augoša investoru uzticība biržas uzņēmumiem un Baltijas kapitāla tirgus spējai nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. “2025. gads ir apliecinājums tam, ka Baltijas kapitāla tirgus ir jaudīgs, atvērts inovācijām un gatavs jauniem izaicinājumiem. Kopā mēs esam radījuši vidi, kurā uzņēmumi var augt, investori – attīstīties un sabiedrība – gūt labumu no kapitāla tirgus iespējām,” uzsver Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.februāra numurā lasi:

DB analītika

Dzimstības samazinājums noturīgs, būs sekas

Uzņēmējdarbība

Igaunija saglabā jaunu uzņēmumu reģistrācijas čempiona titulu

Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija

Biodegvielai ir potenciāls, tikai to jāspēj izmantot

Latvija - biodīzeļdegvielas eksportētāju trijniekā pasaulē

Latvijas eksporta izcilības

Šurp grāmatas! Uz Eiropu tās labi eksportēt

Mārketings

Sociālie mediji spēlē arvien būtiskāku lomu

Finanses

Ar konsultantu kredītu var saņemt ātrāk

Starptautiskā sadarbība

Parakstīta ASV un Azerbaidžānas stratēģiskās partnerības harta

Ja pastāvētu viens universāls standarts, kā sasniegt labus rezultātus, visi to jau izmantotu, taču tāda nav, jo uzņēmēji strādā ar cilvēkiem, un cilvēki ir dažādi, uzsver Pēteris Bodnieks, Eleving Group Tehnoloģiju direktors.

Nav vienas pieejas, kas garantētu veiksmi - vadītājam ir jāiepazīst sava komanda, jāizprot tās stiprās puses un motivācija, jāpielāgo darba metodes un radoši jāapvieno dažādi faktori, lai ikviens varētu strādāt efektīvi un pilnvērtīgi izpaust savus talantus, sasniedzot maksimāli augstāko rezultātu. Tāpat vadītāja uzdevums ir arī kritiski izvērtēt, kā komanda darbojas bez viņa klātbūtnes, un nodrošināt, lai viņa pievienotā vērtība komandu stiprinātu, nevis ierobežotu, uzskata P.Bodnieks.

Datori interesē jau bērnībā

Pirmās domas par kādu konkrētu profesiju man atnāca ļoti vēlu, atminas P.Bodnieks. “Esmu dzimis un audzis Limbažos, lauku viensētā. Bērnībā mēdzu šļūkāt pa govs pļekām, ielauzties kaimiņu virtuvē, taisīt ugunskurus un darīt daudz citas blēņas. Dzīvojot lauku miestiņā, jautājums par profesijas izvēli nebija ļoti aktuāls, taču vēlāk, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz pilsētu, pamazām sāka raisītites arī domas par nākotni. Sākumā gribēju būt pilots, droši vien tāpēc, ka šajā industrijā strādāja mans tētis. Biju izdomājis, ka pēc pamatskolas varētu iegūt vidējo profesionālo izglītību ar aviācijas novirzienu, tomēr diemžēl laikā, kad pabeidzu pamatskolu, šādas programmas Latvijā vairs nebija. Tā vietā nolēmu uzsākt studijas Saldus tehnikuma datorsistēmu programmā. Bērnībā man ļoti patika darboties ar datoriem, tāpēc šī izvēle šķita diezgan loģiska,” stāsta P.Bodnieks, kurš iesākto ceļu turpināja arī pēc vidējās izglītības iegūšanas. “Latvijas Universitātē apguvu datorzinātnes, bet paralēli studijām sāku strādāt uzņēmumā Aldaris. Studijas augstskolā gan tā arī nepabeidzu, jo bija priekšmeti, kas mani vienkārši neinteresēja, turklāt diezgan ātri sapratu, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare attīstās tik strauji, ka reizēm akadēmiskā izglītība šim tempam netiek līdzi. Vienu lietu šajā laikā gan es noteikti ieguvu - interesi par par datu bāzēm, kas zināmā mērā arī noteica manu tālāko profesionālo izaugsmi,” spriež P.Bodnieks.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.