Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā "Tet vīzija 2030" sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks norādīja, ka "Tet" ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju - kļūt par "vienradzi" līdz 2030.gadam - pārvērst realitātē.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.

Pēc Tatarčuka teiktā, "Tet" no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.

Biržas "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" liecina, ka "Tet" vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā - 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Nākamajā gadā saglabāsies un pieaugs pieprasījums pēc tehnoloģiju risinājumiem, aģentūrai LETA pauda telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Īpaši saglabāsies un pieaugs pieprasījums kiberdrošības, mākoņpakalpojumu, mākslīgā intelekta (MI) un augstas kvalitātes datu pārraides jomā, norādīja Tatarčuks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk saprot un novērtē risinājumus, kas ļauj uzlabot katram konkrētajam uzņēmējdarbības veidam raksturīgo efektivitāti, rentabilitāti un klientu apkalpošanas kvalitāti. Spēja ātri reaģēt, pielāgoties un būt soli priekšā konkurentiem ir kritiski svarīga jebkura biznesa panākumiem.

Tāpat arvien lielāka vērtība tiek piešķirta pakalpojumiem, kas tiek īstenoti, izmantojot ilgtspējīgas tehnoloģijas atbilstoši ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības kritēriju prasībām. Ja tiek īstenoti šādi projekti, tad tie atspoguļo uzņēmuma tehnoloģisko ambīciju līmeni un skaidru apņemšanos veidot digitāli spēcīgu, drošu un videi draudzīgu Latviju, minēja Tatarčuks.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Tehnoloģiju un sakaru uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanai no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" izvēlēta finanšu un juridisko konsultantu komanda, kuras vadošais konsultants ir ASV bāzētais "J.P. Morgan", informēja AS "Latvenergo".

Konsorcijos ietilpst "J.P. Morgan", "A&O Shearman" un "Walless", kā arī "Deloitte", "Tegos" un "Hardiman Telecommunications".

Līgumi ar konsultantiem noslēgti iepriekšējās nedēļas izskaņā.

Līguma summa ir atkarīga no sasniegtā rezultāta, kas nozīmē, ka piesaistītais konsultants ir ieinteresēts labā rezultātā. Konkrētus līguma nosacījumus nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums.

Konsultantu uzdevums būs strukturēt Tet un LMT daļu iegādi, veikt investoru atlasi, organizēt darījuma noslēgšanu un kopīgi ar uzņēmumiem izstrādāt attīstības stratēģiju. Tāpat tiks īstenota Tet un LMT padziļinātā izpēte jeb due diligence. Noslēdzot līgumu, konsultanti nekavējoties sākuši darbu, iepazīstoties ar abiem uzņēmumiem – Tet un LMT.

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

AS "Latvenergo" iesaistīšanās Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanas darījumā varētu ietekmēt ātrumu, kādā tiek veiktas investīcijas atjaunojamās enerģijas projektos, intervijā aģentūrai LETA atzina "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 gigavatus, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši," sacīja Čakste.

Viņš norādīja, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams, tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” turpmāk saviem klientiem piedāvās optiskā interneta pakalpojumus.

Tas ļaus gan “Tele2”, gan “Tet” stiprināt tirgus pozīcijas kā daudznozaru digitālo pakalpojumu sniedzējiem, aptverot telekomunikāciju un mobilo sakaru, televīzijas, digitālās drošības, apdrošināšanas un e-komercijas risinājumu.

Pagaidām “Tele2” sadarbībā ar “Tet” optisko internetu piedāvās tikai privātpersonām, savukārt nākotnē to plānots nodrošināt arī biznesa klientiem.

“Mēs sekojam līdzi globālajām tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt klientiem lielāku pievienoto vērtību. Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir tieši optiskais internets, un mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt starptautiski pētījumi un prakse rāda, ka klienti, kuri mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus izvēlas pie viena uzņēmuma, ir apmierinātāki ar servisu un pakalpojumu kvalitāti,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Turpinot LMT grupas mērķtiecīgu attīstību kā daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmai, dibināts pirmais TechFin uzņēmums Latvijā "LMT Finance".

Tā mērķis ir attīstīt finansēšanas pakalpojumus, kļūstot par Baltijā vadošo patērētāju kreditētāju inovatīvu tehnoloģiju iegādei. TechFin nozarē, tāpat kā LMT grupā, tehnoloģijas ir galvenais fokuss, bet finanšu pakalpojumi ir risinājums, kā padarīt inovācijas pieejamas ikvienam.

Tehnoloģiju finansēšana pēdējos gados ir kļuvusi par dabisku LMT grupas funkciju: ar vairāk nekā 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli un 4 miljonu eiro apdrošināšanas prēmijām LMT jau šobrīd ir lielākais tiešais tehnoloģiju finansētājs Latvijā, kas tostarp piedāvā maksājumu risinājumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem un viedkases norēķinu sistēmas uzņēmējiem. LMT grupas pieredzes apvienošana uzņēmumā "LMT Finance" ir mērķtiecīgs solis, lai attīstītu TechFin pakalpojumus un piecu gadu perspektīvā divkāršotu pašreizējo 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupa 2025. gadu noslēgusi ar būtisku izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos un nostiprinājusi līderpozīcijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē. Grupas apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn audzis par 8,2 %, sasniedzot 335,1 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs grupas pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos 10 gados grupas apgrozījums ir dubultojies.

LMT grupas prezidents Juris Binde uzsver, ka izaugsmes pamats joprojām ir lielās investīcijas tīklā un tehnoloģijās, pamatpakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, tomēr vienlaikus arvien lielāku lomu ieņem inovācijas un augošā eksportspēja, kas palīdz diversificēt LMT grupas darbību: “Tehnoloģiju attīstība paver jaunas durvis eksporta un industriālās transformācijas jomās, veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Ar tādiem risinājumiem kā LMT ražotais pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām vai privātie 5G tīkli, kas jau darbojas vairākās vietās mūsu valstī un tiek projektēti Lietuvā, LMT grupa apliecina Latvijas globālo konkurētspēju. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga mūsu ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.”

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" kiberdrošības risinājums šogad novērsis 1,095 miljardus kiberapdraudējumu no 104,7 miljoniem ļaunprātīgu vietņu, informē uzņēmumā.

Tostarp izplatītākie kiberapdraudējumu veidi ir pikšķerēšana un ļaunatūras, bet vienlaikus nemainīgi augstu draudu apmēru veido arī "C & C" centri ("Command & Control" centri) un ar kriptovalūtu krāpniecību saistītas shēmas.

"Miljards ir simbolisks skaitlis, kas raksturo šī brīža realitāti, kurā ikvienam interneta lietotājam jārēķinās ar to, ka iespējas piedzīvot kiberuzbrukumu ir pavisam reālas," pauž LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs. Viņš atzīmē, ka arī svētku laikā ir būtiski atcerēties, ka aiz vilinošām atlaidēm var slēpties krāpnieciska shēma un apsveikumu aizsegā izplatīties pikšķerēšanas mēģinājumi ar nolūku iegūt datus vai izkrāpt naudu.

Salaspilī atzīmēti spāru svētki topošajam Tet datu centram DC7, kura pabeigšana plānota līdz 2028. gada beigām. Pirmos klientus jaunais datu centrs uzņems 2026. gadā septembrī.

DC7 būvniecība tika uzsākta 2025. gada maijā. Projekta laikā tiek īstenotas vairākas modernas būvniecības prakses, tostarp saliekamo moduļu elementu izmantošana, kas samazina CO₂ izmešus un saīsina montāžas laiku, kā arī viedās automatizētās inženierkomunikāciju vadības sistēmas.

“DC7 datu centrs ir vairāk nekā tehnoloģiska būve – tas ir stratēģisks solis Latvijas digitālās infrastruktūras, energoefektivitātes un eksporta potenciāla attīstībā. Mēs ticam, ka šis projekts iedvesmos gan uzņēmējus, gan pašvaldības vairāk investēt modernos tehnoloģiju risinājumos,” saka Tet izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

“Gan projektēšanā, gan būvniecībā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, tostarp BIM (būves informācijas modelēšanu) un saliekamo moduļu risinājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju, precizitāti un augstāko kvalitāti,” skaidro Citrus Solutions izpilddirektors Dāvis Eniks. “Ēka projektēta, lai atbilstu visām nākotnes datu centram izvirzāmām prasībām, būvkonstrukcijas pakārtojot ēkas funkcijai – izbūvējot specifiskus risinājumus, kā čaulu jeb “ēku ēkā” serveru izvietošanai, kanālus un dubultās grīdas inženierkomunikācijām.”

Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares ilgtermiņa izaugsmi nosaka konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja patstāvīgi izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, aģentūrai LETA pauda SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš norāda, ka aizvadītais gads Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozarei ir apliecinājis, ka ilgtermiņa izaugsmi nosaka nevis īstermiņa risinājumi, bet konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja pašiem izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, vienlaikus iezīmējot to lielo atbildību, kas patlaban gulstas uz nozares pleciem un kas būtiski ietekmēs tās attīstību arī šogad.

Binde atzīmēja, ka Latvijas telekomunikāciju nozarei 2025. gads bijis izaicinājumiem bagāts laiks, ko raksturo gan tirgus pārsātinājums, gan arvien lielāka digitālo pakalpojumu un rīku popularitāte.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

LMT grupa šī gada deviņos mēnešos turpinājusi strauju izaugsmi, palielinot apgrozījumu, EBITDA, kā arī klientu pieslēgumu skaitu, pārsniedzot 1,5 miljonus.

LMT grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums laika periodā no 2025. gada janvāra līdz septembrim sasniedzis 238,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā pērn šajā periodā, savukārt EBITDA pieaugusi par 8,1%, veidojot 71,8 miljonus eiro.

Galvenie darbības rādītāji pieauguši visiem grupas uzņēmumiem - SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "LMT Retail & Logistics" un SIA "Santa Monica Networks". Šī izaugsme ir mērķtiecīgs solis pretī LMT grupas tuvāko 5 gadu mērķim - sasniegt 500 miljonu eiro apgrozījumu. Klientu pieslēgumu skaits šī gada 9 mēnešos palielinājies par 32 000 un pārsniedzis 1,5 miljonus.

"Latvijas suverenitāte 21. gadsimtā nav tikai robežas un armija. ​Tā ir arī digitālā neatkarība, spēja pašiem izstrādāt, ieviest un eksportēt stratēģiskas tehnoloģijas. Mūsu izaugsmes pamatā joprojām ir pakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, bet inovācijas un augošā eksportspēja palīdz diversificēt LMT grupas darbību un stiprina Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Mērķtiecīgi turpinot iesākto, mēs augam: LMT grupas 1400 darbinieku komandas darbs ļāvis ne tikai nostiprināt pozīciju Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā, bet arī palielināt uzņēmuma vērtību par 9%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo piecpadsmit gadu laikā," uzsver LMT grupas vadītājs Juris Binde.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Šī gada novembrī Rīgā darbību sāks "AI Salon" - starptautiska mākslīgā intelekta (MI) kopiena, kas apvieno MI jaunuzņēmumu dibinātājus, izstrādātājus, investorus un partnerus, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu, informē "Tet".

""AI Salon" darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās, un katrā no tām redzam, kā vietējās kopienas spēks paātrina inovācijas un rada iespējas uzņēmējiem, pētniekiem un izstrādātājiem," stāsta kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott). "Esam patiesi priecīgi uzsākt darbību arī Rīgā - pilsētā ar strauji augošu interesi par mākslīgo intelektu un lielu potenciālu kļūt par Baltijas MI centru."

"AI Salon" mērķis ir izveidot vidi, kur MI ekosistēmas dalībnieki var satikties, sadarboties un mācīties viens no otra. Kopienas vīzija ir veicināt spēcīgas un savstarpēji saistītas vietējās MI kopienas izaugsmi, atbalstot dalībniekus, lai tie kļūtu lietpratīgāki un spētu izmantot MI savos produktos, procesos un organizācijās.

Būvniecības un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Citrus Solutions” 2025. gadu noslēdzis ar uzņēmuma vēsturē labākajiem finanšu rādītājiem, sasniedzot rekordaugstu darbības efektivitāti un būtiski stiprinot noturību pret tirgus svārstībām.

Rezultātus veicinājusi sakārtota uzņēmuma struktūra, uzlabota projektu vadība, ieviesta iepirkumu un risku vadības kontrole, kā arī stingra finanšu disciplīna.

SIA “Citrus Solutions” apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn sasniedzis 117,4 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs kompānijas vēsturē. Uzticība kompānijas veiktspējai ļāvusi sasniegt augstus rādītājus – “Citrus Solutions” EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 2025. gadā pieauga par 70%, sasniedzot 12,2 miljonus eiro. Šie rezultāti dod pamatu stabilai uzņēmuma attīstībai nākotnē.

“2025. gadu esam noslēguši ar vēsturiski labākajiem finanšu rādītājiem. Tas ir tiešs un izmērāms apliecinājums tam, ka lēmums sakārtot uzņēmuma struktūru un projektu vadību ir bijis pareizs. Augsta iekšējā disciplīna ļauj mums garantēt pasūtītājiem būvdarbu izpildes kvalitāti un termiņu ievērošanu. Ir simboliski, ka šādu jaudu esam sasnieguši tieši “Citrus Solutions” 20. darbības gadā. Tomēr mūsu lielākā vērtība ir komandas stabilitāte – darbinieku vidējais stāžs sasniedz 10,5 gadus. Uzkrātā pieredze ļauj mums īstenot sarežģītus, valstiski nozīmīgus objektus un ieviest inovācijas. Apvienojot ilggadēju pieredzi ar mūsdienīgu vadības pieeju, mēs spējam radīt pievienoto vērtību katrā projektā. Mēs raugāmies nākotnē kā spēcīgs un prognozējams ģenerāluzņēmējs,” uzsver SIA “Citrus Solutions” izpilddirektors Dāvis Eniks.

Tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu “Kurekss” uzstādījis pirmo privāto 5G tīklu Baltijas valstīs šāda veida ražošanas uzņēmumā. Šis projekts iezīmē jaunu posmu rūpniecības digitalizācijā, nodrošinot augstāku efektivitāti, drošību un inovāciju iespējas kokapstrādes nozarē.

Privātais 5G tīkls ir uzņēmuma vajadzībām izveidots slēgts mobilais tīkls, kas darbojas neatkarīgi no publiskā tīkla. Tas nodrošina stabilu un ātru datu pārraidi, drošību un iespēju savienot dažādas iekārtas – no ražošanas līnijas sensoriem līdz planšetēm un autonomām iekārtām. Atšķirībā no Wi-Fi, 5G tīkls nodrošina uzticamu savienojumu arī kustībā, kas ir būtiski lielās ražošanas teritorijās.

LMT prezidents Juris Binde uzsver: “Privātie 5G tīkli ir būtisks solis industriālās digitalizācijas attīstībā. Tie ļauj uzņēmumiem ieviest risinājumus, kas prasa īpaši ātru, stabilu un drošu savienojumu – no automatizētām ražošanas līnijām līdz IoT un robotizācijai. LMT kā pirmais Latvijā uzsāka 5G ieviešanu, un šodien mēs redzam, kā šī tehnoloģija kļūst par pamatu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī radīt risinājumus ar eksporta potenciālu, kas palīdzēs Baltijas reģionam kļūt par inovāciju līderi.”

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

LMT grupas uzņēmums UAB “Santa Monica Networks” kopā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ir uzvarējis Klaipēdas ostas iepirkumā par 5G privātā tīkla izpēti un projektēšanu.

Tas būs pirmais privātais 5G tīkls Lietuvā, kuru plānots pabeigt 2026. gadā. Tas nodrošinās lielāku pārraides jaudu, stabilu savienojumu kustībā, neatkarību no publiskā tīkla noslodzes un daudz augstāku datu drošību.

LMT prezidents Juris Binde: “Privātais 5G tīkls ir nākamais solis 5G attīstībā, kuru LMT pirmie īstenoja Latvijā. Taču LMT grupa nav tikai SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, tajā ietilpst arī viens no Latvijas lielajiem mazumtirgotājiem “LMT Retail & Logistics” ar Baltijas lielāko viedierīču remontuzņēmumu TSC, kā arī Baltijas lielākais tīkla integrators “Santa Monica Networks”. Šo uzņēmumu sinerģija ļauj paplašināt darbību, ne tikai apgūstot jaunas jomas ārpus telekomunikācijām, bet arī veicinot savu eksporta potenciālu un jaunu tirgu apgūšanu.”