Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK). "NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos.

Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 - pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 7. jūlijā nolēma no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 96 800 eiro koncepcijas izstrādei un metu konkursa rīkošanai Rīgas zinātnes, inovāciju un klimata pārmaiņu centra (ZIKC) izveidei.

ZIKC plānots veidot, lai veicinātu atvērto inovāciju klastera attīstību, kas sekmē novatorisku risinājumu izstrādi un kopradi, apvienojot akadēmiskās un industrijas zināšanas; neformālās izglītības attīstību; klimatneitralitātes politikas ieviešanu; iedzīvotāju un tautsaimniecības izpratni par ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanas nozīmīgumu, kā arī elastīgu pielāgošanos jau notiekošajām klimata pārmaiņām.

ZIKC izveide un sabiedrības informēšana ilgtermiņā veicinās klimata pārmaiņu apzināšanos un lielāku izpratni par nepieciešamo paradumu maiņu cilvēku darbību izraisītu klimata pārmaiņu mazināšanai, veicot videi draudzīgākas izvēles iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tostarp atkritumu šķirošana mājsaimniecībās, ilgtspējīgāka pārvietošanās/ transporta izvēle, resursu taupīšana utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 2030.gadam jādubulto eksporta apjomi un jāpieckāršo investīciju apjomi

Žanete Hāka, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijai ir jāizvēlas starp diviem nākotnes scenārijiem - turpināt tā, kā mēs esam attīstījušies, vai veikt izmaiņas turpmākajā attīstībā, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Taču jāņem vērā nepatīkamas tendences - kopējā izaugsme un iedzīvotāju skaits samazinās, viņš uzsvēra, piebilstot, ka tādēļ ir jāskatās uz to, kā ekonomika mainīsies nākotnē un kas būtu jāmaina, kas būtu jādara citādāk, lai kardināli ko izmainītu.

Nākotnē Latviju sagaida neizbēgamais, viņš uzsvēra. Pirmkārt, dabspējīgo cilvēku skaits 2030.gadā būs zem viena miljona. Otrkārt, redzams, ka atalgojums 2030.gadā sasniegs 1800 eiro. Šajā gadījumā šis būs lielākais izaicinājums biznesam - kā sastrukturizēt to un nodrošināt finanšu rādītājus, ņemot šos faktorus.

Lai tiktu līdzi šai situācijai, būtisks ir eksports, kas ienes naudu valstī, ļaujot arī vietējā tirgū palielināt algas, kā arī investīciju veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija Eiropas Investīciju banka (EIB) ceturtdien paziņoja, ka tā no 2022.gada vairs nefinansēs fosiliju degvielu projektus, īstenojot jaunu stratēģiju cīņai pret klimata izmaiņām, un vides aktīvisti nosauca šo lēmumu par «ievērojamu uzvaru».

EIB, kas ir pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevēja, klimata aktīvistu organizācijas bija kritizējušas par dabasgāzes projektu finansēšanu, kura potenciāli apdraudēja ES apņemšanos īstenot Parīzes klimata vienošanās mērķus.

Lai gan dabasgāzes jautājums izrādījās potenciāls klupšanas akmens, EIB direktoru padome ceturtdien pieņēma jauno enerģētikas politiku.

«Mēs beigsim finansēt fosiliju degvielas, un mēs uzsāksim visambiciozāko klimata investīciju stratēģiju, kādu jebkad uzņēmusies kāda publiska finanšu institūcija,» paziņoja EIB prezidents Verners Hoijers. EIB arī pavēstīja, ka jaunais enerģētikas plāns paredz piešķirt vienu triljonu eiro klimata rīcībai un ekoloģiski ilgtspējīgām investīcijām nākamo 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vides ministri piektdien daļēji atbalstījuši ierosinājumu par jaunu "klimata likumu" klimata neitralitātes panākšanai Eiropā līdz 2050.gadam.

Taču jautājumu par oglekļa emisijas samazināšanu, kas ir viens no sarežģītākajiem, ministri atstāja izlemšanai valdību vadītājiem, kuriem būs jāpanāk vienprātība šajā lietā.

Sanāksmē Luksemburgā vairums vides ministru balsoja par ierosinājumu pieņemt dokumentu, kurā būtu izklāstīts, kā sasniegt klimata neitralitāti Eiropā līdz 2050.gadam.

Tostarp, ierosināts pieņemt šo mērķi par juridiski saistošu.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss pirms balsojuma aicināja ministrus atbalstīt "klimata likumu".

"Mēs saskaramies ne tikai ar pandēmiju, mēs saskaramies ar rūpniecisku revolūciju neticamos apmēros (..), mēs saskaramies ar klimata krīzi, kas nekur nepazudīs. Un, iespējams, tā nav galvenā prioritāte šodien, bet tā būs viena no galvenajām prioritātēm nākamajās desmitgadēs," sacīja Timmermanss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru